Veselam

Demence vai tomēr depresija… Kā rīkoties tuviniekiem?1

Foto – Shutterstock

“Mani vecāki dzīvo divatā un ir cienījamos gados. Tēvs noskaņots optimistiski, bet mātei ir slikta veselība un pēdējā laikā viņa neizrāda interesi par apkārt notiekošo, nevēlas ne ar vienu tikties, ir zaudējusi apetīti. Tēva uzraudzībā lieto ģimenes ārsta izrakstītās zāles pret atmiņas pasliktināšanos, bet uzlabojuma nav. Cenšamies pierunāt viņu aizbraukt uz rajona centra slimnīcu pie neirologa, taču māte kategoriski atsakās, jo kapu kalniņā atmiņa nebūšot vajadzīga. Par depresijas ārstēšanu negrib ne dzirdēt. Nezinām, kā risināt situāciju.” Asnāte Madonas novadā

Saasina sāpes un slimības

“Veciem cilvēkiem izmaiņas smadzeņu šūnu darbībā var veicināt depresīvus traucējumus, taču, manuprāt, senioru vidū nav vairāk depresīvu cilvēku kā citās vecuma grupās,” novērojusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gerontoloģijas centra vadītāja Daina Zepa.

Depresijas attīstību var veicināt pārciesti infarkti un insulti, jo netieši ir cietušas smadzeņu šūnas. Hroniskas slimības izraisa nespēku un atkarību no apkārtējiem, kas padziļina bezpalīdzības sajūtu. Nošķirtību no apkārtējās pasaules un līdz ar to depresiju veicina pasliktināta dzirde un redze, jo nav iespējams skatīties televīziju, grūti saklausīt radio un lasīt avīzi.

Pasliktinoties smadzeņu darbībai, mēdz rasties atmiņas un uzvedības traucējumi, kas ne vienmēr ir saistīti ar depresiju, taču reizēm kombinējas, piemēram, ar Alcheimera slimību vai demenci. Reizēm ārsti depresīvu stāvokli saista ar novecošanu un psihisko slimību neatpazīst.

“Ja pacients ir noraudājies, rodas aizdomas par depresiju. Tomēr ne vienmēr tā izpaužas tik uzskatāmi, bet ģimenes ārstiem trūkst laika, lai ar viņu parunātu par dzīvi un garastāvokli,” atzīst ģimenes ārste, geriatre Aiva Lībere. “Nereti seniors sūdzas par atmiņas traucējumiem, kas radušies depresijas dēļ, un tad jāizvērtē, vai pro­blēmas iemesls ir demence vai tomēr depresija. Ar šiem pacientiem grūti strādāt, jo nomāktība veicina hronisku slimību saasinājumu un pastiprina sāpes, lai gan liela daļa pie ārsta nenāk.”

Kā uzsver D. Zepa, pēc vienas vizītes diagnozi noteikt nevar. Vieglu depresiju īslaicīgi var ārstēt ģimenes ārsts vai neirologs, taču smaga slimība ir bīstama ar pašnāvības draudiem, tāpēc nepieciešama psihiatra konsultācija.

Gadījumos, kad pacients atsakās apmeklēt ārstu un lietot zāles, A. Lībere iesaka ģimenes ārstu, neirologu vai psihiatru aicināt mājas vizītē, kuras laikā var izrunāt visus sasāpējušos jautājumus.

Palīgā smadzeņu šūnām

Daktere Lībere uzskata – pat tad, ja pacients lieto daudz zāļu pret citām slimībām, nevajadzētu atteikties no antidepresantu lietošanas, turklāt daži no tiem var palīdzēt arī pret sāpēm. Viņa nereti gan pārliecināšanā, gan medikamentu izsniegšanā cenšas iesaistīt seniora ģimenes locekļus, lai vecajam cilvēkam nesajuktu, kad kura tabletīte jāieņem.

Drošāk būtu sākt ar mazāku antidepresantu devu un to kāpināt. Tā sauktie tricikliskie antidepresanti iedarbojas uz visiem depresijas mehānismiem, taču jaunās paaudzes medikamenti – katrs uz savu organisma bioķīmisko procesu. Ja kāds no tiem nepalīdz, jāpiemeklē cits. Novērtēt organisma reakciju var tikai pēc 10 – 14 dienām.

Senioriem jāuzmanās, lietojot tā sauktos tricikliskos antidepresantus, kas ir pieejamāki cenas ziņā, taču var izraisīt sirds ritma traucējumus. Jaunākās paaudzes medikamenti izraisa mazāk nevēlamu blakņu, tādēļ būtu piemērotāki. Ja attiecīgu diagnozi noteicis psihiatrs, antidepresantus 50% apmērā apmaksā valsts.

Ja izrakstītas miega zāles, tās jālieto iespējami īsāku laiku un tikai nepieciešamības gadījumā, jo pie tām mēdz rasties pieradums un atkarība, turklāt ar laiku var pasliktināties atmiņa. Miegs parasti normalizējas, arī lietojot antidepresantus.

Ja radusies tikai viena depresijas epizode, piemēram, pēc otras pusītes aiziešanas mūžībā, parasti antidepresantus iesaka lietot līdz trim mēnešiem, taču, ja tās atkārtojas, – līdz pat diviem gadiem. D. Zepas pieredze liecina, ka reizēm senioram pašsajūta uzlabojas jau pāris mēnešu laikā, tomēr ne vienmēr problēmu atrisina zāles. Viņasprāt, tuviniekiem nevajadzētu paļauties tikai uz medikamentiem, bet pavadīt vairāk laika kopā ar senioru, palīdzēt viņam ikdienas darbos, izrādīt sapratni un emocionālu atbalstu. Geriatre A. Lībere piebilst, ka smadzeņu darbības uzlabošanai un demences profilaksei nepieciešamas sarunas ar citiem cilvēkiem, kā arī fiziskas aktivitātes.

Uzziņa

Saistītie raksti

 Depresijas gadījumā senioram raksturīgs nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, apātija, mainīgas sāpes, emocionāla nestabilitāte, raudulība, miega traucējumi. Viņam nepieciešams gulēt mazāk stundu nekā agrāk, taču smadzenes nogurst ātrāk. Vecumdienās īpaši izteikts depresijas simptoms ir apetītes zudums.

VIEDOKLIS

Ģimenes ārste Aiva Lībere: “Senioru depresiju būtu vieglāk novērst, ja sociālie darbinieki ciešāk sadarbotos ar mediķiem. Ne vienmēr viņi atpazīst šo slimību un atšķir, kad nepieciešama ārsta palīdzība.”

LA.lv