Veselam
Dzīvesveids

IESKATIES: Efektīvi vingrojumi vēža slimniekiem! Latviešu izstrādāts komplekss pierādījis pozitīvu ietekmi 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Šo vingrojumu kopumu iesaka speciālists, kurš īpaši pētījis fizisko aktivitāšu nozīmi krūts vēža pacienšu atlabšanā, taču tie noderēs ikvienam, kurš vēlas vairot muskuļu spēku un tonusu un pamazām sagatavoties arvien lielākai slodzei.

Rūdolfs Cešeiko, kurš beidzis maģistrantūru Norvēģijas Zinātņu tehnoloģiju universitātes medicīnas fakultātē, specializējoties onkoloģijā, pagājušā gada oktobrī kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas ārstiem sāka pētījumu Krūts vēža pacientu fiziskās spējas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas. Tajā fiziskās aktivitātes tika iekļautas onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesā līdzīgi kā medikamenti. Lai gan fizisko aktivitāšu nozīme onkoloģijā kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, šis ir pirmais tāda veida pētījums klīniskajā vidē.

 

Vieglāk izturēt ārstēšanu

Pētījuma laikā tika testēta īpaši izstrādātā maksimālā spēka treniņa programma, kurā piedalījās Krūts ķirurģijas nodaļas pacientes darbspējīgā vecumā. Tā tika uzsākta divas trīs nedēļas pēc operācijas, bet pirms ķīmijterapijas kursa un ilga trīs mēnešus.

“Ārstēšanas procesa ietekmē pacienta fiziskās spējas – muskuļu spēks, sirds asinsvadu sistēmas veselība – diemžēl strauji pazeminās. Jūtams izteikts nespēks, nogurums, samazinās organisma atjaunošanās spējas. Mūs interesē tas, kā ar fiziskajām aktivitātēm pozitīvi ietekmēt sirds asinsvadu, elpošanas, nervu un citas organisma sistēmas, kā arī muskulatūras spēku un kādā veidā to paveikt visefektīvāk,” viņš stāsta. Pētījuma mērķis ir padarīt maksimālā spēka treniņu programmu par obligātu krūts vēža ārstēšanas procesa sastāvdaļu. Iespējams, tas varētu notikt jau nākamgad.

Pirms treniņu programmas sākšanas visu dalībnieču maksimālās fiziskās spējas rūpīgi pārbaudīja. Tika veikts slodzes tests uz skrejceliņa, bet pēc tam, izmantojot trenažieri spiešanai ar kājām, novērtēts maksimālais muskuļu spēks kājās, jo pēc operācijas tās var noslogot vairāk. Zināt katras pacientes maksimālo muskuļu spēku ir ļoti svarīgi, jo fizisko aktivitāšu laikā to izmantoja par 85–90%, bet ārzemēs līdzīgā kontekstā – tikai par 50–60%.

Protams, pirms tam notika rūpīga izpēte, vai tik lielai fiziskai slodzei nav nevēlamu blakņu. Izrādījās, tieši otrādi. Pēc trim mēnešiem pētījuma dalībnieču fiziskās spējas bija palielinājušās salīdzinājumā ar kontroles grupu (līdzīga vecuma sievietēm pēc krūts vēža operācijas): aerobās spējas bija palielinājušās par 23%, bet muskuļu spēks audzis pat par 30%. Pētījumā iesaistītās sievietes bija fiziski labāk sagatavotas ķīmijterapijai, jutās un izskatījās labāk. Viņas atzina, ka vieglāk atgūties pēc ķīmijterapijas sesijas, arī sliktā pašsajūta pēc tās nav tik izteikta, nemoka aizdusa, ir uzlabojusies miega kvalitāte, apetīte un noskaņojums, kas palīdz veiksmīgāk izturēt ārstēšanas kursu.

Kāpēc izvēlēties maksimālā spēka treniņu? Ikdienā muskuļi netiek maksimāli noslogoti, tāpēc tiem kļūst garlaicīgi un tie sāk zaudēt pa kripatai vien no savām funkcijām. Šādi treniņi atgādina muskuļiem, ka jādarbojas, turklāt ļoti intensīvi. Tas svarīgi ne tikai onkoloģijas pacientiem, bet ikvienam no mums.

 

Nodarbības kā vitamīni

Pētījumā izmantotā 4 x 4 spēka treniņa metode ir universāla, to var likt lietā gan sportisti, gan ikviens, kurš rūpējas par savu veselību. Rūdolfs Cešeiko ar kolēģiem to pielāgojis krūts vēža pacientu vajadzībām, cenšoties saglabāt fizisko aktivitāšu fizioloģijas principus un vienlaikus ņemot vērā katras pacientes slimības norisi.

Treniņi notiek nelielās grupās, katrā no tām ir ne vairāk par piecām dalībniecēm. Augstāku fizisko aktivitāšu intensitāti nodrošina trenažieri. Vispirms notiek iesildīšanās – piecas minūtes brīvā tempā uz slīdoša skrejceliņa. Pēc tam ir trenažieris spiešanai ar kājām, un katra dalībniece veic četrus piegājienus – četras spiešanas reizes katrā.

“Ļoti svarīgs ir maksimālais spēks lielajos, masīvajos muskuļos. Pierādīts, ka muskuļu kontrakciju laikā izdalās daudzas ķīmiskās vielas, kas piedalās šūnu savstarpējā komunikācijā. Tas ir ļoti interesants aspekts saistībā tieši ar onkoloģiju. Atšķirībā no sporta, fizioterapijas vai fitnesa industrijas tā ir pavisam citāda ideja. Mūs interesē muskuļu spēka pieaugums pēc treniņa beigām,” viņš saka.

Tad ir atsildīšana, un 25 minūtes ilgais treniņš ir beidzies. It kā neilgs laiks, kurā tomēr tiek panākts liels efekts. Lielākā daļa programmā iesaistīto turpina nākt uz treniņiem arī pēc ķīmijterapijas kursa pabeigšanas, dažas trenējas jau sešus mēnešus. Pēc apmēram desmit nodarbībām dalībnieces kļuvušas par 10% spēcīgākas, neraugoties uz šajā laikā veikto ķīmijterapiju. Līdz ar to uzlabojumus var just ļoti ātri.

 

Ar kustībām pret vēzi

Pēc onkoloģiskas operācijas apmēram mēnesi vai pat ilgāk ar intensīvām, pārspīlētām fiziskām aktivitātēm nevajadzētu aizrauties. Piemēram, krūts vēža pacientēm svarīgi, lai operētajā pusē roka neieguļas, tomēr nedrīkst to arī pārāk noslogot. Vajag izvairīties gan no straujiem, plašiem vēzieniem, gan no ilgstošām, vienveidīgām kustībām, piemēram, adīšanas vai ogu tīrīšanas, jo tās veicina asiņu pieplūdi nodarbinātajos muskuļos. Rūdolfs Cešeiko iesaka krūts vēža pacientēm roku operētajā pusē iekustināt pamazām atkarībā no sajūtām (sk. vingrojumus attēlos). Pēc mēneša vingrojumu grūtības pakāpi var paaugstināt, paņemot rokā kādu smagumu, piemēram, hanteles vai plastmasas ūdens pudeles, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus. Pamazām pieradinot roku pie slodzes, muskuļu spēks tajā atjaunojas.

Neatkarīgi no ļaundabīgā audzēja lokalizācijas vai ārstēšanas perioda, taču ņemot vērā veselības stāvokli un ārstējošā ārsta ieteikumus, ikdienā vajag ieviest fiziskās aktivitātes, kas nodrošina aerobo slodzi. Visvienkāršākais veids – pastaigas svaigā gaisā, ātrāks vai lēnāks skrējiens, soļošana, braukšana ar velosipēdu. “Paiet piecas minūtes, kamēr organisms iekustas, visas tā sistēmas iesilst, tāpēc pirmās minūtes ir grūtākās. Taču nepieciešams sevi pārvarēt, piespiest, pretējā gadījumā mazkustība var beigties ar invaliditāti,” brīdina kustību fiziologs.

Sākumā pietiek trīs četras reizes nedēļā pavadīt ārā 20–30 minūtes. Pēc tam var dalīt pastaigu nelielos intervālos, līdzi ņemot pulksteni vai hronometru. Pirmās piecas minūtes – iesildīšanās, ejot lēnā tempā. Nākamajās četrās piecās minūtēs jāsoļo ātri, kamēr parādās neliela aizdusa, pēc tam tempu uz trim četrām minūtēm samazina, tad atkal seko soļošanas ātrā fāze, kas mijas ar lēno. Ļoti svarīgi katram atrast savu tempu, kurā jūtas komfortabli. Šādas pastaigas īpaši ieteicamas periodā starp operāciju un ķīmijterapijas sākšanu. Pastaigas ilgumu gan nevajag pagarināt, jo šajā metodē uzsvars likts uz tempa palielināšanu. Organisms pielāgojas, un drīz vien, lai nodrošināt vēlamo slodzi, būs jāsoļo ātrāk. Arī nūjošanu var adaptēt onkoloģisko pacientu vajadzībām. Krūts vēža pacientēm gan 1–1,5 mēnešus pēc operācijas no tās vēlams izvairīties vai arī slodzi palielināt pakāpeniski, piemēram, sākumā nūjas velkot pa zemi.

 

Der zināt!

* Bez fiziskām aktivitātēm muskuļi ļoti strauji zaudē maksimālo spēku – līdz pat 4% dienā.

* Pēc katras maksimālā spēka treniņa nodarbības fiziskās spējas, tas ir, maksimālais muskuļu spēks, pieaug par 1%.

 

Vingrojumi pirmajam mēnesim pēc krūts vēža operācijas

 

Sākumā veic 3–5 reizes četrreiz dienā ik pārdienu, vēlāk katru dienu.

Vingrojumi veicina kustību apjomu locītavās, saglabā muskuļu spēku, veicina dzīšanas procesu.

 

Plecu pacelšana

Galerijas nosaukums

Izpilde: vienlaikus pacelt un nolaist plecus, lai iekustinātu ķermeņa krūšu un plecu daļas muskuļus. Sāk pildīt jau tajā pašā dienā pēc operācijas. Sākumā var pildīt guļus vai sēdus, vēlāk – stāvot ar iztaisnotu muguru.

 

Galvas noliekšana

Galerijas nosaukums

Izpilde: noliekt galvu pie labā un kreisā pleca. Sāk pildīt tajā pašā dienā pēc operācijas. Sākumā var pildīt guļus vai sēdus, vēlāk – stāvot ar iztaisnotu muguru.

 

Roka plecu augstumā

Galerijas nosaukums

Izpilde: rokas gar sāniem. Pacelt roku operētajā ķermeņa pusē sev priekšā plecu augstumā (sākumā var celt tik augstu, cik tas ir komfortabli), tad virzīt uz sāniem. Sākumā var pildīt guļus vai sēdus, vēlāk – stāvot ar iztaisnotu muguru. Ja vēlas, vingrojumu var veikt arī ar otru roku.

 

Rokas virs galvas

Galerijas nosaukums

Izpilde: stāvus, ar seju pret sienu. Mugura iztaisnota, abas rokas saliektas elkoņos. Lēni virza abas rokas uz augšu, plaukstas virs galvas nesaskaras. Sākumā var celt tik augstu, cik tas ir komfortabli, pēc tam palielināt kustību apjomu.

 

Roka aiz muguras

Galerijas nosaukums

Izpilde: stāvus, ar seju pret sienu. Mugura iztaisnota, rokas gar sāniem. Lēnām vēzē roku operētajā ķermeņa pusē aiz muguras (kamēr nav jūtams diskomforts), tad nolaiž gar sāniem. Vingrojumu var atkārtot arī ar otru roku.

 

Nūjas celšana

Galerijas nosaukums

Izpilde: sēdus uz krēsla. Rokās satverta nūja (var izmantot slotas kātu, slēpju nūju, taisnu zaru vai ko citu). Paceļ to izstieptās rokās virs galvas, tad nolaiž krūšu augstumā.

 

Nūjas vēzēšana

Galerijas nosaukums

Izpilde: stāvus, izstieptās rokās turot nūju. Vēzē nūju uz augšu, nedaudz virzot uz aizmuguri – vispirms uz vienu, tad otru pusi. Ja operētajā pusē jūtamas sāpes, diskomforts, veic mazākā amplitūdā.

 

Augstākas intensitātes 4 minūšu periodi tiek atkārtoti četras reizes ar 3 minūšu aktīvu pauzi starp intervāliem.

Pēc ceturtā intervāla jābūt sajūtai, ka varētu veikt vēl piekto intervālu. Tā tiek dozēta slodzes intensitāte.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

Mūsu eksperts RŪDOLFS CEŠEIKO, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants fizisko aktivitāšu fiziologs, ergoterapeits

 

 

LA.lv