Veselam
Psiholoģija

Dusmas attiecībās – kā savaldīties un kontrolēt sevi strīda karstumā0

Foto: Unsplash

Nevainīgi strīdi, ilgstoši konflikti vai dusmas spēj sagraut pat šķietami lieliskas un saskanīgas attiecības. Problēmas sakni nav nemaz tik vienkārši noteikt – tā var būt saistīta ne tikai ar tevi pašu, bet arī tavu partneri, ģimenes modeli, finansiālo vai veselības situāciju. Tāpēc “Viņa” pēta, kā kontrolēt dusmas un tikt ar tām galā attiecībās.

Dusmas ir dabiska un normāla cilvēka emocija, kas iezogas praktiski katrās attiecībās agrāk vai vēlāk, norādīts “Psycom”. Tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu tās noliegt vai izvairīties no dusmu esamības, bet gan pievērst uzmanību cēloņiem, kāpēc jūti šo spēcīgo emociju. Turklāt nereti dusmas tiek virzītas to virzienā, kurus visvairāk mīli, piemēram, pret vīru, sievu, bērniem, vecākiem.

Nereti tiek pieminēta arī kaislība, kuras izpausme, piemēram, dusmu veidā nevar notikt nekontrolēti. Tāpēc dusmu pārvaldīšana un veids, kā attiecies pret šo emocionālo stāvokli, ir pietiekami nozīmīga un svarīga prasme, kas var balstīt intimitāti un briedumu mīlošās attiecībās.

Tāpat ir vērts aizdomāties par to, kāpēc nereti sūdzies, piemēram, savām draudzenēm par attiecību problēmām vai arī centies kādā veidā kontrolēt savu partneri. Abi šie nosauktie piemēri bieži ir atbildes reakcija vai cēloņu sakarība tieši dusmām. Turklāt dažkārt cilvēks nemaz nenojauš, ka pie vainas var būt pilnīgi citi iemesli, kas izraisa konfliktu virkni un satraucošu emocionālo stāvokli jeb dusmas.

Nebēdz no emocijām un fokusējies uz sevi

Daudzi strīda un dusmu karstumā izvēlas, viņuprāt, vienkāršāko izeju – aizcirst durvis un par notiekošo nerunāt. Tā nereti izvēršas par veselu “klusēšanas kampaņu”, kurā abas puses dzīvo ignorancē un klusumā. Saprotams, ka neilga klusēšana arī var nākt par labu, lai apdomātu pateikto vai saprastu, kā patiesībā jūties. Tomēr, ja tā velkas ilgstoši, labs rezultāts nav gaidāms, norādīts “Psycom”.

Katru dusmu izpausmi ir jāspēj izvērtēt, ņemot vērā situāciju, kurā tā notiek. Tāpēc ir brīži, kad paņemt noteikta garuma pauzi, lai apsvērtu un sakārtotu domas, būs patiešām noderīgi.

Ja jūti, ka neilgs pārtraukums dusmu karstumā ir tev nepieciešams, atceries par to paziņot arī savam partnerim.

To vēlams darīt mierīgā tonī, paskaidrojot pauzes vajadzību, iemeslus un darbības, ko esi plānojusi veikt. Piemēram, pastāsti – cik svarīgi tev šajā brīdī ir palikt vienai, lai apdomātu notikušo.

Tāpat, izjūtot dusmas, nereti ir vēlme nomierināt otru personu, tomēr miers ir vajadzīgs tev pašai. Tu nevari kontrolēt citu domas, uzvedību vai emocijas, taču vari ietekmēt to, kā jūties pati. Tāpēc efektīvāks veids, kā dusmu situāciju novērst, ir lūkoties savā virzienā, cenšoties palikt mierīgai.

Arī vēlēšanās otru kontrolēt vai mainīt uzvedību var panākt pretēju efektu – konflikts turpina notiks negatīvā gaismā. Sarunas mērķis visbiežāk ir paskaidrot savu nostāju, piemēram, kāpēc radušās dusmas.

Tāpat var notikt, ja ar teicienu vai piezīmju palīdzību otru nolīdzini gar zemi – tādējādi sapratne un uzklausīšana noteikti tiks atstāta otrajā plānā. Drīzāk atpakaļ saņemsi to pašu. Tāpēc, ja abu starpā notiekošo vēlies kādā veidā nolīdzināt, ielāgo vienkāršu un senu gudrību – nedari otram to, ko pati nevēlies saņemt atpakaļ.

Izvairies no trešajām personām un uzturi brieduma pozīciju

Bieži attiecībās nav tikai divas, bet gan trīs puses, piemēram, tu savas problēmas uztici mammai, draudzenēm, terapeitam vai vēl citam uzticamam cilvēkam. Turklāt, stāstot par attiecību sāpēm trešajai personai, tu slēpti vai atklāti sagaidi tikai vienu – ka šis cilvēks piekritīs tikai un vienīgi tavam skatījumam vai viedoklim.

Tas, ka tev ir nepieciešams kādam izstāstīt par notiekošo attiecībās, ir tikai cilvēcīgi un normāli, taču citu iesaistīšana var rosināt pretreakciju tavam “pretiniekam”, piemēram, laulātajam.

Nākamajā reizē, kad savu sāpi vēlies izstāstīt, novērtē tās stiprumu un to, vai patiesībā meklē sava viedokļa piekritēju, nevis neitrālu personu, kura spēs izvērtēt abas puses. It īpaši konfliktsituācijās ir grūti redzēt to patiesību, kas var būt paslēpusies kaut kur pa vidu.

Tāpēc neitrālu cilvēku viedoklis var nākt par labu – tas nepadarīs par nelieti ne vienu no jums.

Tāpat dusmu brīžos nereti tiek izteiktas arī abiem sāpīgas tēmas, kas visu situāciju padara vēl haotiskāku, piemēram, finansiālās grūtības, reliģijas un bērnu audzināšanas jautājumi, intīmās tuvības zudums vai ģimenes problēmas. Katram konfliktā iesaistītajam pēc būtības vajadzētu “stāvēt pāri” šīm tēmām, kas patiesībā strīdu uztur vēl karstāku, bet nerosina rast risinājumu.

Viens no “Psycom” ieteikumiem ir pavisam vienkāršs, taču salīdzinoši grūti izpildāms praksē – centies savaldīt savas emocijas un paliec brieduma pusē. Tas nozīmē ieturēt mieru, nepakļauties un neizraisīt otra provocēšanu, bet gan diskutēt tikai par dusmu iemeslu. Saprotams, ka tas var būt ir apslēpts kaut kur dziļāk un nemaz netiks atklāts, taču jo patiesāka un atvērtāka būsi pret partneri, jo ātrāk atrisināsies konflikts un izzudīs dusmas.

Ja tavās attiecībās ikdienā ir pārāk daudz dusmu, atgādini sev, ka esi atbildīga par pusi no tām. Tu pati veido savas attiecības – ja izturēsies ar mierīgu attieksmi, arī kopējā saskaņa līdz ar to kļūs rāmāka. Turklāt toni nosaka arī jūsu abu briedums, kas nereti var atšķirties un līdzsvaru nesasniegt nekad. Tādās situācijās rūpīgi izvērtē, vai attiecībām vispār ir nākotne. Lai ko tu arī izvēlētos, dusmām nav jāvada tava dzīve, bet gan jāiemāca tev saprast, kas tajā notiek ar tevi.

Vienkārši veidi, kā sevi nomierināt strīdu karstumā

Elpošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sevi nomierināt ne tikai dusmu brīžos, bet arī citās stresa pilnās dzīves situācijās, vēsta “Bustle”. Brīdī, kad jūti nepieciešamību pēc miera, fokusējies uz elpošanu, piemēram, ieelpo piecas sekundes caur degunu, noturi tikpat ilgi un tad izelpo piecas sekundes, izpūšot gaisu caur muti.

Tāpat palīdzēt var runāšanas ātruma samazināšana. Nereti strīda laikā vārdi netiek pārdomāti, bet gan burtiski “izspļauti ārā”. Iedomājies, ka strīds norit palēninājumā un tev tikpat lēni ir arī jārunā. Vēl viens variants ir labi zināmā metodē – paklusēt, aizskaitīt līdz desmit un tikai tad turpināt runāt.

Samazināt dusmas iespējams arī, izmantojot kādu fizisku objektu, piemēram, aproci, gredzenu vai kaklarotu. Tad strīda karstumā, pieskaroties objektam, tas ir kā atgādinājums – tavs partneris nav ienaidnieks. Tāpat jūs abi varat noteikt kādu konkrētu vārdu, kuru izsakot, strīds tiks pārtraukts. Vēl labs dusmu aizgaiņātājs ir humors, kas samazinās partneru starpā radušos spriedzi un, iespējams, ļaus paskatīties uz konfliktu no cita skatu punkta.

Pievērs uzmanību arī tam, kā tu izlādē savas dusmas, jo tās nekādā gadījumā nevajadzētu apspiest. Talkā ņem fiziskas aktivitātes, piemēram, skriešanu, nūjošanu, kardio nodarbības vai svaru zāli. Tāpat palīdzēt var ķermeņa nomierināšanas vingrinājumi, sajūtu žurnāla rakstīšana vai terapija, kurā cītīgi izpēti savu dusmu cēloņus un tev piemērotākos veidus, kā tikt ar tiem galā.

 

LA.lv