Veselam
Ārstēšana

Pārmērīga pacilātība vai nomāktība var būt arī psihisku traucējumu izpausme 16

Foto – Fotolia

Pirms brīža vēl dzīve rādījās gaišās krāsās, bet te pēkšņi noskaņojums noslīd krietni zem nulles atzīmes. Parasti šādai garastāvokļa maiņai ir kāds iemesls, piemēram, noticis kas nepatīkams. Mēdz būt arī dienas, kad vienkārši gadās izkāpt no gultas ar kreiso kāju. Taču, ja nelāgā oma ieilgst vai līksmes un skumju mirkļi nomaina viens otru kā kaleidoskopā, traucējot darbam vai attiecībām, par to der aprunāties ar speciālistu, jo normāls garastāvoklis – ne slimīgi labs, ne slikts – nepieciešams, lai cilvēks spētu uztvert un iegaumēt jaunu informāciju, koncentrēties, paturēt atmiņā visu dzīvei nepieciešamo.

 

Kas kait garastāvoklim

Psihiatre Lada Stoligvo uzskaita virkni garastāvokļa jeb afektīvo traucējumu: garastāvoklis ilgstoši ir pazemināts, pārmērīgi pacilāts vai bipolārs – kad dziļas nomāktības brīži mijas ar līksmes un paaugstinātas aktivitātes periodiem.

Garastāvokļa traucējumi var būt gan vieglāki, gan smagāki. Tie var izpausties tikai reizi mūžā, var periodiski atkārtoties vai pat kļūt par hronisku slimību. Garastāvokļa traucējumiem var būt ne tikai psihiski, bet arī fiziski iemesli, piemēram, smadzeņu audu bojājumi pēc traumas vai insulta, asinsrites traucējumi, audzēji, neiroloģiskas saslimšanas.

“Ja vairāk nekā divas nedēļas no vietas nemainīgi ir nomākts garastāvoklis, traucēts miegs un zūd ēstgriba, ja grūti veikt ikdienas pienākumus, koncentrēties un pieņemt lēmumus, moka bezcerības sajūta, nav vēlēšanās tikties ar cilvēkiem, darīt to, kas vienmēr sagādājis prieku, it īpaši, ja radušās arī domas par pašnāvību, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista,” minot biežākās depresijas pazīmes, mudina Stoligvo.

Mēdz būt arī tā, ka slikta oma tomēr nesasniedz depresijas līmeni. Hroniski pazeminātu noskaņojumu sauc par distīmiju. Tā parasti sākas jau pusaudžu gados vai jaunībā. Jaunietis vienmēr drūms, bet apkārtējie parasti to uzskata par rakstura īpatnību. Kādēļ tik svarīgi noskaidrot, kā ir patiesībā? “Distīmija bieži vien pazemina pašvērtējumu. Sākot ārstēšanu, aug arī pašvērtējums. Atstājot to bez ievērības, stresa ietekmē distīmijai var pievienoties arī depresija,” brīdina psihiatre. Turklāt ne vienmēr distīmijas vai vieglas depresijas gadījumā jālieto zāles. Grūtsirdību bieži vien iespējams novērst ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām.

Reizēm slikta garastāvokļa lēkmes mēdz piemeklēt pat 10 – 15 reizes gadā. Tā saucamajai īslaicīgajai depresijai raksturīgas pēkšņas un dziļas emocionālās “bedres”, kurās cilvēks iekrīt bez kāda redzama iemesla. Drūmās domas var novest līdz tam, ka viņš nespēj izkāpt no gultas, pieņemt kaut cik saprātīgus lēmumus un grimst pilnīgā bezcerībā. Pēc dažām dienām seko “izniršana” – labā oma atkal atgriežas, var turpināt ierasto dzīvi. Psihiatre uzsver, ka šādos gadījumos nevajag gaidīt, līdz drūmais noskaņojums ieilgst, bet laikus jāmeklē ārsta palīdzība.

 

Noskaņojuma šūpolēs

“Organisma enerģijas pamatā ir šūnu darbība, izstrādājot dažādas bioloģiski aktīvās vielas – transmiterus. Ja darbības “pro­gramma” ir kļūdaina, šūnas noteiktu laiku transmiterus ražo milzīgā daudzumā, tādēļ enerģija burtiski plūst pāri malām, bet kādā brīdī tas vairs nav iespējams un enerģija izsīkst,” bipolāro garastāvokļa traucējumu mehānismu skaidro Lada Stoligvo. Tiem raksturīga liela svārstību amplitūda – no galējas pacilātības un neizsīkstošām darbspējām līdz pilnīgai nomāktībai un izmisumam. Garastāvokļa kāpumi un kritumi var būt ļoti krasi (mānija) vai mazāk izteikti (hipomānija), vairākas reizes atkārtoties nedēļas vai pat dienas laikā. Grimstot depresijā, impulsi starp šūnām tiek pārvadīti pārāk lēni, bet hipomānijas laikā – pārāk ātri. Spilgts piemērs ir rakstnieks Ernests Hemingvejs, kas lielāko savas dzīves daļu bija hipomaniakālā stāvoklī – ārkārtīgi pacilāts, enerģisks, pārgalvīgs, bet mūža nogalē par to samaksāja ar smagu depresiju.

Hipomānija ir patoloģiski paaugstināts garastāvoklis, kas izpaužas ar pastiprinātu fizisko un garīgo aktivitāti, savu reālo spēju pārvērtēšanu, nepārdomātu un pārdrošu rīcību, kā arī visu apkārtējo pasauli redzot pārspīlēti pozitīvā gaismā. Ja garastāvokļa pacēlumi nav pārmērīgi, darbošanās var būt ļoti radoša un produktīva – tādi posmi mēdz būt daudziem radošo profesiju pārstāvjiem. Taču nereti darbīgums pārvēršas par saraustītu un haotisku rosīšanos, turklāt ne tikai dienas, bet arī nakts laikā, jo samazinās vajadzība pēc miega, galvā plosās īsts ideju virpulis, bet tās apdomāt un īstenot nav iespējams, jo garastāvokļa traucējumu dēļ zūd spēja koncentrēties. Runa kļūst saraustīta, zūd sarunas pavediens, jo tēmas nemitīgi nomaina cita citu.

Kādēļ šāds pacilāts stāvoklis ir bīstams? “Maniakāls cilvēks var zaudēt paškritiku un izdarīt kaut ko tādu, kas var sagraut viņa reputāciju citu cilvēku acīs. Šie garastāvokļa traucējumi var izraisīt seksuālās uzvedības izmaiņas, līdz tam neraksturīgu agresivitāti, pārspīlētu pašvērtējumu, mudināt uz kļūdainiem spriedumiem, spontānu un riskantu rīcību, piemēram, nospēlēt visu naudu, ieķīlāt mantu, pārdot dzīvokli. Ja nav apliecinājuma tam, ka cilvēks dokumentu parakstīšanas laikā bijis slims, darījuma likumību apstrīdēt faktiski ir neiespējami. Laikus vēršoties pēc palīdzības pie ārsta, iespējams sevi pasargāt no rīcības, kas vēlāk būs jānožēlo,” skaidro Stoligvo.

Viņa uzskata, ka miega trūkums trīs naktis pēc kārtas jau ir pietiekams iemesls, lai vērstos pie sava ģimenes ārsta, bet, ja naktīs moka nepārvarama vēlme pārkārtot dzīvokli, uzrakt dārzu, mazgāt veļu vai veikt vēl kādus darbus – pie psihiatra. Turklāt valsts apmaksātas psihiatra konsultācijas var saņemt arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

 

Uzziņa

Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā 2014. gadā bija 7456 pacienti ar garastāvokļa (afektīviem) traucējumiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras šogad veiktais pētījums par depresijas izplatību un ārstēšanu ģimenes ārstu praksēs liecina, ka tūlītēja depresijas ārstēšana būtu nepieciešama vismaz 
70 000 iedzīvotāju.

Pētījumā, kura laikā tika aptaujāti vairāk nekā 1500 pacienti no 24 ģimenes ārstu praksēm, atklājās, ka katrs ceturtais pacients kādā savas dzīves posmā sastapies ar depresiju, bet katram desmitajam nepieciešama tūlītēja ārstēšana.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2013. gadā valsts medicīnas iestādēs no depresijas ārstējušies tikai aptuveni 9000 pacientu.

LA.lv