Veselam
Psiholoģija

Lieto mazāk cukura un vēl deviņi paņēmieni, lai tuvotos dzīvei bez stresa0

Foto – Shutterstock

Kad vilks medī stirnu, tā mobilizējas un bēg, jo to dzen stress. Pēc tam tā nelauza galvu pašpārmetumos – ak, kāda slikta stirna gan esmu, jo vilks mani nolūkoja, un cik tizli es skrēju, kas gan būs nākamajā reizē… Turpretī cilvēku tik ļoti nenomoka pats stress, bet gan tieši prāta uzbūvētā šausmu aina, kas lielākoties nekad nekļūst par realitāti. Lūk, daži paņēmieni, kas ļaus mazināt stresa efektu ikdienā! Lai sasniegtu rezultātus, gluži bez piepūles neiztikt, jo jāiemācās mainīt savu domāšanu.

1. Vizualizācija. Prāts prot veikli darināt dažādus negatīvus notikumu scenārijus, no oda izpūst ziloni, no sīkākā uztraukuma vai negadījuma uzburt vai pasaules galu. Var mēģināt iemācīties tā vietā radīt pozitīvus scenārijus – iztēloties nevis ļaunāko iznākumu, bet labāko. Ja jau sliktās domas lielākoties nerealizējas, kāda gan no tām jēga?

Tātad, domājot gaišas domas un iztēlojoties skatus, kas ļauj cerēt uz labāku nākotni, jums nav ko zaudēt.

Turklāt sirdsritms nepaātrinās, garastāvoklis nepasliktinās un nav caur pieri jālūkojas uz visiem apkārtesošajiem.
Apsēdieties, aizveriet acis un iedomājieties, ka esat kādā jaukā vietā, atslābinājies un mierīgs. Jūs esat tāds, kāds vēlaties būt, un sasniedzis to, ko vēlaties sasniegt. Esat mainījies. Izjūtiet emocijas, kas jūs pārņem! Iztēlojieties, ka visas problēmas ir atrisinātas. Vairs nav nekādu grūtību. Jums vairs ne no kā nav bail. Esat situācijas noteicējs. Atcerieties – mēs esam mūsu domas. Mainiet domas – mainīsies dzīve!

2. Skaidri mērķi. Nereti satraukuma brīžos zūd izpratne par to, kas ir svarīgs un kas ne. Ļaujamies jūtām un vairs nespējam atkāpties un it kā pavērot sevi no malas. Palīdzēt var koncentrēšanās uz to mērķi, ko vēlaties sasniegt. Lai to skaidri apzinātos, kad pārņem stress, ir vērts jau laikus izveidot sarakstu ar 10 svarīgākajiem uzdevumiem, kuri jāpaveic vispirms. Varbūt rakstīsiet, ka gribat kļūt mierīgāks, atmest smēķēšanu, būt labāks tēvs vai māte saviem bērniem, strādāt ar lielāku atdevi vai atrast jaunu, labāku darbu.

Fiksējiet savus mērķus un pārlasiet ik dienu. Tie atstās nospiedumu jūsu apziņā, un tos būs vieglāk atcerēties apjukuma brīdī.

3. Laika organizēšana. Lielu daļu laika pavadām, uztraucoties par to, ka nekam nepietiek laika un ka tik daudz kas jāpaveic vienlaikus. Laika trūkums ir liels un neizsmeļams stresa avots, tāpēc laiks jāplāno. Daži ieteikumi: darbiem saplānot 70% laika, atlikušos 30% atstājot atpūtai; nedarīt vairākus darbus vienlaikus, bet iesākt un pabeigt tos pa vienam; ierobežot laiku, ko iztērējat, lietojot viedierīces vai sērfojot internetā; nepārtraukt darāmo ārēju traucēkļu (īsziņas) dēļ, sakārtot darba vietu, atvēlēt sev pārtraukumus.

4. Kārtība. Sakārtotība palīdz izturēt stresu vieglāk. Pat ja esat haotisks, ir virkne paņēmienu, kā ap sevi radīt lielāku kārtību. Atsakieties no tā, kas jums nav vajadzīgs, piemēram, tieciet vaļā no liekajām mēbelēm un apģērba. Savediet kārtībā dokumentus, jo nav nekā kaitinošāka par kāda vajadzīga papīra meklēšanu pēdējā brīdī. Arī pats kārtošanas process ir ļoti sakārtojošs un nomierinošs!

5. Lietojiet mazāk cukura. Pārmērīgos daudzumos tas kaitē ne vien veselībai, bet arī emocijām. Jo vairāk cukura patērējam, jo vairāk malkas piemetam hormonu kortizolu ražojošajam dziedzerim (virsnierēm), bet kortizols, kā zināms, ir galvenais stresa hormons. Īstermiņā cukurs dod grūdienu, liek just enerģijas pieplūdumu, taču ilgtermiņā padara mūs vieglāk aizkaitināmus un jutīgākus pret garastāvokļa svārstībām.

6. Ieviesiet laimes dienasgrāmatu. Ik dienu saņemam daudz negatīvas informācijas. Tai ir daudz paliekošāka ietekme, labo ziņu efekts nav tik noturīgs, prieks par tām izgaist ātrāk. Tāpēc vēlams labo pierakstīt! Ieviesiet dienasgrāmatu, kurā pierakstāt to labo, kas ar jums noticis, ko esat dzirdējis vai redzējis! Un pēc tam pārlasiet. Ja manāt, ka pozitīvu pārdzīvojumu bijis pamaz, vairojiet tos: klausieties jauku mūziku, lasiet labu literatūru, skatieties komēdijas vai ieviesiet sev citus paradumus, kas ļauj izjust labsajūtu. Un tad pierakstiet! Pamaniet un novērtējiet labo savā dzīvē, nevis tikai sūrojieties par negācijām.

7. Smiekli. Humors un joki palīdz atslābināties, jo smejoties organismā rodas laimes hormoni. Ja atceramies, ka stresa negatīvo ietekmi palielina mūsu prāta veidotās apokaliptiskās konstrukcijas, tās var mēģināt nojaukt, domās padarot smieklīgas. Tas nav viegli paveicams! Par laimi, internetā ir papilnam smieklīgu bildīšu, video, animāciju un humoristisku šovu. Skatieties un pasmejieties vismaz reizi dienā!

Saistītie raksti

8. Dziļā elpošana. Stresa apstākļos koncentrēt uzmanību uz svarīgāko palīdz dziļa elpošana. Pievērsiet visu savu uzmanību ieelpai, tam, kā gaiss plūst elpceļos, sajūtiet, kā piepūšas plaušas un vēders. Lai līdz ar gaisu jūsos ieplūst miers un iedvesma. Atkārtojiet dziļās elpošanas vingrinājumu vairākas reizes. Vai patiesi neviens nav piedzīvojis neko trakāku par to, kas jums sagādā rūpes pašlaik? Vēl dažas ieelpas un izelpas, un viss vairs nerādīsies tik tumšās krāsās.

9. Skatiens debesīs. Lai mainītu attieksmi pret stresa izraisītāju, jāmaina domāšana, skatpunkts. Reizēm tas nav tik vienkārši kā izmainīt fizisko pozu. Iztaisnojiet augumu, izstiepiet rokas gaisā, palūkojieties debesīs, pacelieties pirkstgalos. Paskatieties uz mākoņiem, zvaigznēm vai sauli – kas nu tobrīd redzams debesjumā. Esiet augstāk par savām domām. Un tad paskatieties uz tām no augšas. Redzesleņķis būs mainījies.

 

LA.lv