Veselam
Dzīvesveids

“Jebkuru labu produktu ar fritēšanu var padarīt par mēslu”. Ēstuve ar pētījumos balstītu ēdienkarti0

Foto-Ilze Pētersone

Slavenajam serbu tenisistam Novakam Džokovičam “Raw Garden” Rīgas ēstūži patiktu, jo maltītes te gatavo bez glutēna. Kopš no savas ēdienkartes sportists izsvītrojis graudaugu lipekli, uzlabojusies gan pašsajūta, gan sportiskie rezultāti un viņš stabili turas rangu tabulas līderos. Iedvesmojošs piemērs, kas vēlreiz atgādina, cik svarīga nozīme ir mūsu degvielai – pārtikai. Lai gan lēni, bet arī Latvijā pamazām izplatās veselīga ēdiena tendences, nosaka viens no “Raw Garden” īpašniekiem Matīss Eglītis. Biznesa pamatā, kuru kopā ar draugu Mārtiņu Vētru uzsākuši 2011. gada sākumā, likti pētījumi par veselīgu uzturu un radies vēl nebijis “koncepts” – tikai augu valsts produkti, svaigi pagatavoti, ne tikai bez glutēna un pārtikas piedevām, bet arī cukura un laktozes. Tāds uzlabots veģetāriešu, vegānu un svaigēdāju mikslis, kas līdz šodienai galvaspilsētā izpleties divos restorānos un vienā gastronomiskajā pieturā.

 

Kompromiss – fleksitārisms

Lai kāda būtu katra individuālā pieredze, par svarīgāko “Raw Garden” veidotāji uzskata reprezentablus pētījumus. Varētu padomāt, ka pasauli pārņēmusi kārtējā modes diēta, taču pētnieki aicina nesteigties ar kritiku, jo, iespējams, ka mīļo, labo maizīti ir sabojājuši modernie cepšanas procesi un maizei pievienotās sastāvdaļas. Savukārt piena produkti, kā atkal jau rāda pētījumi, var būt pie vainas elpošanas ceļu, sirds un asinsvadu slimībām, bet pagājušā gada zviedru speciālistu atzinums ir gluži vai sensacionāls – piens nebūt nestiprina kaulus pret lūzumiem. M. Eglītis uzsver, ka ne mazāk svarīga par pašu produktu izvēli ir to apstrādes tehnoloģija ēdiena pagatavošanas laikā. “Jebkuru labu produktu ar fritēšanu var padarīt par mēslu, eļļā neko nevārām,” viņš piebilst.

Piecu gadu laikā klientu loks ir četrkāršojies, taču “Raw Garden” saimniekiem nākas atzīt, ka mūsu zemi nevar saukt par veselīgas ēšanas paraugu. Viens no apliecinājumiem – Latvijā vairāk nekā pusei cilvēku ir liekais svars, tajā skaitā – ceturtajai daļai bērnu. Ēdam par daudz un neveselīgi, par maz kustamies, pārstrādājamies, stresojam, slimojam un – mirstam. Latvija trīskārt pārsniedz Eiropas vidējo līmenī mirušo skaitā no sirds un asinsvadu slimībām, taču tā vietā, lai valdība pievērstos veselīgas pārtikas programmas izstrādei visā valstī, tā vairāk nodarbojas ar seku likvidēšanu, kas izmaksā daudz dārgāk par prevenciju.

“Cilvēki ir gana stūrgalvīgi un viņu domas mainās lēni,” spriež Eglītis. Kaut ko uz labu var mainīt tikai izglītība skolas solā, bet ar pieaugušo apgaismošanu būs grūtāk. Rietumu sabiedrībā arvien populārāks kļūst fleksitārisms jeb elastīgais veģetārisms – vienā līdz divās maltītēs nedēļā tas pieļauj dzīvnieku valsts produktus, taču lielākā ēdienkartes daļa tieši veselīguma dēļ tiek veidota no augu valsts produktiem. “Apmēram 90% no “Raw Garden” apmeklētājiem var saukt par fleksitāriešiem – pie mums viņi paēd veselīgu maltīti, bet gaļu – nu, tās tāpat visapkārt ir daudz,” nosaka M. Eglītis.

Kefīrs no mandeļu piena un Indijas riekstiem

Edgars Sanders ir viens no “Raw Garden” pavāriem, kuram pārliecība un vaļasprieks apvienojušies ar ikdienas darbu. Pirms diviem gadiem, kad, saskatījies filmas un raidījumus par dzīvo radību mocībām un nogalināšanu cilvēku pārtikas vajadzībai, viņš vienā jaukā vakarā ņēmis un atteicies no visiem dzīvnieku valsts produktiem – gaļas, zivīm, olām, piena produktiem un medus. “Par vegānu kļuvu tieši pārliecības dēļ – tā bija kā pamošanās, jo primārais man nav veselība, bet nenogalināt dzīvniekus,” skaidro Edgars. Pirmo mēnesi atceras kā diezgan bargu pārbaudījuma laiku – organisms protestējis, radušās veselības problēmas, reiboņi, vēdersāpes u. c. Taču pēc tam sākuši parādīties labumi – liels enerģijas pieplūdums, apziņa, ka saņem to, ko tev vajag, precīza vēdera izeja utt. Arī alkoholu un cigaretes uzņēmīgais puisis atmetis ar vienu rāvienu.

Tagad viņš smaidīgs un darbīgs rosās pa veselīgās ēstuves virtuvi un stāsta, ka šādā restorānā pavāram kļūt par vegānu ir tīrā izprieca. Zāles pārzine atnāk ar pasūtījumu sarakstu, starp kuriem arī aukstā zupa. Bez vārītām olām šajā ēdienā varētu iztikt, bet bez kefīra? Edgars piekrīt – aukstās zupas ideja esot bietēs un kefīrā, bietes šeit marinē citrona sulā ar nedaudz sāls, bet kefīru gatavo no mandeļu piena bez cukura, samaltiem Indijas riekstiem un citrona sulas, šad un tad pieliekot arī pienskābās baktērijas. Līdzīgi varot pagatavot krējumu – no izmērcētiem Indijas riekstiem, kas sablenderēti krējumīgā masā ar ūdeni, citrona sulu, pipariem un sāli. Vēl vienkāršāk ir nopirkt lielveikalā auzu pārslu krējumu, sēņu mērce drusku garšos pēc auzām, taču būs no veselīgā plaukta. Edgars varētu stāstīt vēl ilgi, kā ierastos produktus aizvietot ar augu valsts piedāvājumu.

Tradicionālo Latvijas garšu cienītājam būs ko iebilst, taču Edgars ir gana rūdīts sarunās. “Visi pēkšņi kļūst par uztura speciālistiem un prasa – kā uzņemšu olbaltumvielas, vai zinot, ka bez biezpiena uzturā man būs slikta atmiņa un vēl visādu sviestu, kas patiesībā ir jau novecojusi informācija,” viņš aizsvilstas un piebilst: “Ja viņi kaut nedaudz palasītu par veselīgu pārtiku vai tikai ieklausītos…”

LA.lv