Veselam
Dzīvesveids

Eksperti: antibiotiku izmantošana lopkopībā veicina rezistences izplatību vidē0


Ilustratīvs  attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pixabay.com

Mikroorganismu spēja pretoties antibiotiku iedarbībai jeb citiem vārdiem antimikrobiālā rezistence būtiski apgrūtina cīņu ar infekcijas slimībām. Latvijas medicīnas eksperti skaidro – jābaidās ne tik daudz no antibiotikām, cik to nepārdomātas lietošanas sekām. Rezistences izplatība ir tiešs rezultāts pārmērīgai antibiotiku lietošanai medicīnā, veterinārmedicīnā un lopkopībā.

Ja rezistentās baktērijas reiz ir nonākušas vidē, tās var iegūt ikviens. Rezistentās baktērijas apkārtējā vidē izplatās dažādos veidos, un cilvēks tās var uzņemt gan tiešā veidā saskarsmē ar baktēriju pārnēsātāju, gan no apkārtējās vides, piemēram, slimnīcā, kā arī ar uzturu, piemēram, gaļu vai pienu, ja dzīvnieka ārstēšanā tikušas izmantotas antibiotikas.

Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs Māris Liepiņš: “Rezistences problēma īpaši strauji Latvijā ir pieaugusi pēdējos gados. Pasaules Veselības organizācija izsaka brīdinājumu, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci.

Mēs slimnīcā jau tagad saskaramies ar gadījumiem, kuru cēlonis ir rezistenti mikrobi.

Šo cilvēku dzīvību glābšanai nākas izmantot pēdējās iedarbīgās antibiotikas un līdz ar to ļoti aktuāls jautājums ir par saprātīgu to lietošanu kopumā. Liels antibiotiku patēriņš ir arī lopkopībā. Lai rezistentu baktēriju izplatību jūtami ierobežotu, tas ir jādara visos līmeņos, – gan veterinārmedicīnā, gan cilvēku medicīnā”.

Viena no jomām, kam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība pasaulē, bet salīdzinoši maza vērība Latvijā, ir rezistentu baktēriju izplatība caur pārtikas ražošanu. Pārtikas, jo īpaši gaļas ražošana, ja dzīvnieks dzīves laikā tiek ārstēts un nonāk saskarē ar antibiotikām, ir viens no ceļiem rezistento baktēriju attīstībai un izplatībai – tiešā veidā nonākot dabā caur ražošanas procesiem, un netiešā veidā caur pārtiku.

Veterinārmedicīnas zinātņu doktore, Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētā profesore Margarita Terentjeva: ”Nevajadzētu ignorēt rezistences izplatības iespējamību caur pārtikas ķēdi. Lai arī Latvija uz kopējā Eiropas Savienības antibiotiku patēriņa fona neizskatās slikti un patiešām esam valsts, kuru satrauc antibiotiku patēriņš, tomēr rezistences izplatība turpinās. Ja dzīvnieku ārstē ar nepiemērotiem medikamentiem vai neievēro veterinārārsta norādījumus antibiotiku lietošanai dzīvnieku ārstēšanā, tad mikroorganismi var izstrādāt rezistenci, kas saimniecības un ražošanas procesu rezultātā var nonākt tālāk Latvijas dabā, pārtikā un tikt nodota arī cilvēkam.”

Nielsen veiktās aptaujas* dati rāda, ka 65% Eiropas iedzīvotāju jau šobrīd izvairās lietot dzīvnieku valsts produktus, kuriem izcelsmes procesā bijusi saikne ar antibiotikām.

Iespējamais antibiotiku patēriņš lopkopībā satrauc arī Latvijas iedzīvotājus.
Saistītie raksti

Izpētes grupas “RAIT Custom Research Baltic” aptauja rāda, ka 85% iedzīvotāju Latvijā ir nobažījušies, ka gaļas patēriņš, ja dzīvnieku audzēšanā ir izmantotas antibiotikas, var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību. Turklāt 74% pircēju labprātāk izvēlas gaļu, kas audzēta bez antibiotikām.

Veterinārmedicīnas zinātņu doktors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, asociētais profesors Kaspars Kovaļenko: “Pozitīvi, ka iedzīvotāji bažījas par antibiotikām gaļā. Priekšnosacījums, kas ļauj gaļas ražotājam pasargāt dzīvniekus no saslimšanas un līdz ar to antibiotiku izmantošanas, ir augsta labturība, augstvērtīga barība un biodrošība. Rezultātā no veseliem dzīvniekiem iegūta produkcija ir kvalitatīvāka un bez antibiotiku rezistences izplatīšanas riska.”

LA.lv