Veselam
Dzīvesveids

Elektroniski veselības pakalpojumi: ko tie īsti dod?0

Foto – Shutterstock

“Ko nozīmē e-pakalpojumi medicīnā, un kā tos var izmantot?” DZINTRA LIMBAŽU NOVADĀ

E-pakalpojumi izveidoti, lai mēs ātri, ērti un efektīvi saņemtu vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas no dažādām iestādēm vai amatpersonām. Vajadzīgs tikai dators, minimālas iemaņas darbā ar to un interneta pieslēgums. Tostarp e-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem: elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzus citus pakalpojumus. Tas domāts, lai padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu laiku un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā, bet… reālā situācija neatbilst iecerei.

Veselības ministrija projektu “E-veselība Latvijā” sāka īstenot jau pirms deviņiem gadiem, taču šie pakalpojumi pacientiem vēl nav pieejami. Valsts kontrole šajā sakarā veikusi kontroli un secinājusi, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Ne projekta uzraugam (Veselības ministrijai), ne īstenotājam (Nacionālajam veselības dienestam) neesot īsti skaidrs, kā to ieviest dzīvē.

Lai gan e-veselības sistēmai Latvijā jādarbojas jau no 2016. gada 1. janvāra, sākumā būs pieejama tikai neliela daļa no 31 plānotā pakalpojuma, piemēram, e-receptes un darbnespējas lapas. Valsts kontroles revidenti uzsver, ka projektu vadītāji ministrijā ir vairākkārt mainījušies un viņiem nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektos.

Veselības dienests savukārt nav izpildījis visus priekšnosacījumus, lai sistēmas darbība būtu droša, piemēram, vēl nav veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā, nav izveidota pietiekama kontrole, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu.

Saistītie raksti

Būtiska nianse ir mediķu un iedzīvotāju gatavība izmantot e-veselības sistēmu. Aptuveni 17% ārstu darbavietās nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas, bet par projekta ieviešanu pietiekami informēti ir tikai 11% ārstniecības personu un farmaceitu. Arī iedzīvotāji ir tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem un iespējām to izmantot. Tikai nepilna puse Latvijas iedzīvotāju par to kaut ko ir dzirdējuši.

Izanalizējot līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka Eiropas Savienības piešķirtais finansējums šim mērķim var iet secen. Tad projektā ieguldītos 11,3 miljonus eiro, ko bija paredzēts finansēt no ERAF naudas, diemžēl vajadzēs segt Latvijas nodokļu maksātājiem. Tātad līdz obligātai e-veselības pakalpojumu ieviešanai kāds laiciņš vēl jāgaida.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
17 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
18 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
4 stundas