Veselam
Dzīvesveids

Suns Elfa, kas prot pat apģērbt saimnieku. Ne tikai pavadonis: kā palīdz suns asistents 16


Elfa drīzumā kļūs par pirmo sertificēto suni asistentu Latvijā un savai saimniecei Baibai ikdienā palīdz novilkt cimdus, jaku, zeķes, padot dažādus priekšmetus, piecelties no gultas, kā arī ieslēgt un izslēgt gaismu.
Elfa drīzumā kļūs par pirmo sertificēto suni asistentu Latvijā un savai saimniecei Baibai ikdienā palīdz novilkt cimdus, jaku, zeķes, padot dažādus priekšmetus, piecelties no gultas, kā arī ieslēgt un izslēgt gaismu.
Foto – Timurs Subhankulovs

Suns, kas palīdz novilkt cimdus, jaku, zeķes, piecelties no gultas, prot ieslēgt un izslēgt gaismu, pasniedz dažādus priekšmetus, tostarp savu pavadu – tā ir Elfa, kura tuvākajās nedēļās kopā ar savu saimnieci Baibu Baikovsku kārtos eksāmenu, lai kļūtu par pirmo suni asistentu Latvijā.

Šādi servisa suņi ir plaši sastopami daudzviet ārvalstīs. Atkarībā no saimnieka vajadzības tos var apmācīt arī atvērt un aizvērt durvis, skapjus, atvilktnes, piepildīt un iztukšot veļas mašīnu, vajadzības gadījumā – arī pasaukt palīgā. Suns asistents ir darba jeb servisa suns, kas tiek speciāli trenēts, lai ikdienā palīdzētu konkrētam cilvēkam ar kustību traucējumiem.

Baibas un Elfas eksāmena pieņemšanas un vērtēšanas komisijā piedalīsies neatkarīgi kinologi un invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons”, bet speciālu apliecību izsniegs Lauksaimniecības datu centrs (LDC).

 

Neaiztikt, neuzrunāt un neskatīties acīs

LDC dati apstiprina, ka Latvijā šobrīd tik tiešām vēl nav neviena suņa asistenta, toties ir reģistrēti desmit suņi pavadoņi, kuri neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem palīdz orientēties maršrutā, brīdinot par šķēršļiem, palīdz atrast krustojumus, gājēju pārejas, durvis, trepes, liftu, pieturu, brīvu vietu un citus objektus. Pie mums ir arī 37 suņi terapeiti, kuri speciālista pavadībā darbojas, lai veicinātu cilvēka rehabilitācijas procesu. Tos atļauts glaudīt, bužināt, ar tiem var runāt un citādi komunicēt. Turpretī ar suni pavadoni vai asistentu šādi kontaktēties pieļaujams tikai un vienīgi saimniekam. Pārējiem jāievēro brīdinājuma uzraksts uz šo suņu vestēm: “Neaiztikt, neuzrunāt un neskatīties acīs!” Tam ir pamatots iemesls – suņi asistenti un pavadoņi taču ir darbā, to galvenais uzdevums ir nemitīga koncentrēšanās vienīgi uz saviem saimniekiem, lai redzētu un dzirdētu, ka viņiem nepieciešama palīdzība, tāpēc apkārtējo uzmanība tos var traucēt.

Paši saimnieki gan uzsver, ka pirmām kārtām šie suņi ir mīloši draugi. “Visas praktiskās lietas, ko paveic Elfa, man palīdzot, ir ļoti būtiskas, jo fiziskā ziņā ļoti atslogo. Vairs nav jākrīt ārā no ratiem, kā iepriekš man gadījies, paceļot lietas no zemes. Tomēr tas viss ir otršķirīgi, jo visupirms starp mums ir neizmērojama draudzība. Man vēl nekad nav bijis tik jautri noģērbties. Un mēs abas katru vakaru dejojam “ratiņdejas”. Elfa man visu laiku ir blakus, mani mīl un komunicē,” skaidro Baiba, kura pārvietojas ratiņkrēslā.

Servisa suņus Latvijā sagatavo vairākas biedrības, tostarp biedrība “Teodors”, kuras darbība balstās brīvprātīgā darba principos, bet finanses veido ziedojumi. Organizācija dibināta pirms četriem gadiem un rūpējas gan par suņu atlasi, gan sagatavošanu un apmācību, gan arī uzturēšanu visa mūža garumā. Biedrība apņēmusies nodrošināt suņiem arī cieņpilnas vecumdienas, kad savus pienākumus tie vairs nespēs veikt.

“Pēc suņa nodošanas cilvēkam biedrība turpina par to interesēties, iesaista dažādās aktivitātēs, lai palielinātu pieredzi, sniedz konsultācijas un uzņemas rūpes par dzīvnieku saimnieka slimības vai atvaļinājuma gadījumā, kā arī gādā par suni vecumdienās,” skaidro biedrības pārstāve Gunta Bite. Reizi gadā servisa suņiem biedrībā veic atestāciju, lai tie apliecinātu savu spēju turpināt darbu.

 

Galerijas nosaukums

Ilga un sarežģīta sagatavošana

Šādu suņu sagatavošana ir ilgs un sarežģīts process. Pirmais posms ir atlase, tad divu mēnešu vecumā tas nonāk audžuģimenē, kur tiek socializēts un iemācās pamata paklausību. Pēc gada notiek suņa rakstura testēšana un veterinārmedicīniskā pārbaude. Ja suns tiek atzīts par derīgu, sākas apmācības, kas var ilgt no pusgada līdz pat diviem gadiem. Jāpiebilst, ka līdz apmācībām nonāk vien aptuveni puse visu atlasīto suņu, pārējie tiek atsijāti dažādu veselības problēmu vai rakstura neatbilstības dēļ. Baiba ar Elfu kopīgās apmācībās treneres pavadībā regulāri piedalās jau pusotru gadu, bet pēdējās nedēļas suns jau dzīvo pie Baibas.

Pirms aptuveni diviem mēnešiem pie sava suņa Tonija tika arī Rinalds. Vīrietis ir neredzīgs un apgalvo, ka Tonijs viņam dod patstāvību un neatkarību: “Varu jebkurā laikā aiziet uz veikalu, aptieku, kafejnīcu. Iemācījāmies arī ceļu uz darbu. Nav jātaustās, jābaidās, ka varu kaut kur ieskriet. Pavisam cita lieta.” Suns pavadonis aizved neredzīgo saimnieku uz mājām arī tad, kad sanācis apmaldīties, palīdz atrast sabiedriskā transporta, veikala vai jebkuras citas ēkas izeju, kasi, brīvu sēdvietu, turklāt nav jāsatraucas, ka ar balto spieķi var nejauši apkārtējiem iesist pa kājām. Biedrības “Teodors” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Volkovs, kurš pats ir vājredzīgs, pārvietošanos ar un bez suņa pavadoņa pat salīdzina ar pārvietošanos zaporožecā un mersedesā. Servisa suņu kustība Latvijā tomēr vēl ir bērna autiņos, norāda biedrības pārstāvji, taču nepieciešamība pēc šāda pakalpojuma ir un cilvēki pēc šādiem četrkājainajiem palīgiem gaida rindā, jo saziedotā nauda ir ierobežotā apjomā, taču suņi izmaksā ļoti dārgi. Viena servisa suņa iegāde, apmācība, barošana, speciālie aksesuāri, veterinārās pārbaudes, rakstura testi līdz brīdim, kad suns gatavs kārtot eksāmenu, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. Taču pilnas izmaksas ir krietni lielākas, jo ietver suņa un klienta ikgadējo apmācību, eksāmena kārtošanu un daļēji arī barošanas un veterinārās izmaksas mūža garumā.

LA.lv