Veselam
Dzīvesveids

Enerģijas dzērieni. Lietot vai atturēties?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Nesen izcēlās konflikts ar šķirto vīru, kurš bija pamanījis, ka mūsu četrpadsmitgadīgais dēls nopircis enerģijas dzērienu. Tas esot kaitīgs, un slikti, ka māte nekontrolējot, kā bērns izlieto kabatas naudu. Vai enerģijas dzērieni, ko var brīvi iegādāties veikalos, ir tik nevēlami bērna veselībai? Vai kola ir mazāk kaitīga? ERNESTA MAMMA RĪGĀ

Par enerģijas dzērieniem un arī kolu, visticamāk, ikvienam no mums ir stingrs viedoklis – tie nav veselīgi produkti. Taisnība, enerģijas dzērienus nevar dēvēt par veselīgiem, taču arī apgalvot, ka tie ir kaitīgi, nav pamata. Protams, ar piebildi – ja lieto mērenās devās.

Enerģijas dzērieni satur kofeīnu un taurīnu, un šīs sastāvdaļas ir vienas no pasaulē visvairāk pētītajām un pārbaudītajām pārtikas vielām. Taurīnu un glikoronolaktonu ikdienā cilvēks uzņem ar uzturu, šīs vielas atrodamas, piemēram, jūras ķemmītēs, zivīs, mājputnu gaļā, graudos u.c. Kofeīnu satur kafija, melnā tēja, kolas dzērieni, šokolāde un kakao, kā arī dažādi medikamenti (piemēram, pret saaukstēšanos un gripu).

Visvairāk uzņem ar tēju

Pēc Latvijas Ārstu biedrības pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS” 2014. gadā veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju kofeīna patēriņu. Tajā secināts – enerģijas dzērienu patēriņš no visa kofeīnus saturošo produktu īpatsvara ir neliels, tikai 1–3% vai aptuveni 2,5 tējkarotes (11–12 ml) dienā vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Neriskējot ar veselību, pieaudzis cilvēks ar uzturu diennaktī drīkst uzņemt līdz 400 mg kofeīna vai tā dabisko līdzinieku, bet bērniem un pusaudžiem šī deva ir mazāka.

Kā liecina pētījuma dati, pusaudži 47% kofeīna uzņem, dzerot tēju, 31% gūst no kafijas, 11% no kolas dzērieniem, 8% no šokolādes, karstās šokolādes, kakao, bet vismazāko daļu, tikai 3%, veido enerģijas dzērieni.

– Ir tikai apsveicami, ka vecāki izrāda interesi par bērnu ēdienkarti un paradumiem arī ārpus mājas, – saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš uzsver, ka enerģijas dzērieni ir ļoti atšķirīgi un daļu no tiem arī pusaudži mērenās devās varētu dzert, bet nevajadzētu pārspīlēt ar kofeīna devu.

Ārsts mudina vecākus nopietnāk iedziļināties citā statistikā. Piemēram, Latvijā 80% jauniešu ir atzinuši, ka brīvi var iegādāties alkoholiskos dzērienus, vismaz puse atklājuši, ka bijuši piedzērušies pēdējā laikā. Trešdaļa jauniešu 13 gadu vecumā ne tikai varējuši iegādāties cigaretes, bet arī smēķē. Saldie dzērieni, cepumi, vafeles un tortes tāpat kaitē bērnu veselībai. – Latvijā 19% bērnu ir liekais svars. Vienā tumšās limonādes, kvasa vai kolas divu litru pudelē ir 10–17% cukura vai lieks puskilograms bērna svaram, tikpat daudz kofeīna un tā dabisko līdzinieku kā enerģijas dzēriena skārdenē, – uzsver Ārstu biedrības vadītājs.

Lietojot mēreni, nekaitē

– Arī tēja, kafija un šokolāde ir kofeīnu saturoši produkti. Nelielās devās kofeīns tonizē, uzlabo garīgās un fiziskās darbspējas, cilvēks jūtas mundrāks, dzīvespriecīgāks. Runājot par enerģijas dzērieniem, it īpaši, ja tos lieto pusaudži, pastāv lielāks pārdozēšanas risks. To var ietekmēt gan dzērienu garša, gan iepakojums, – saka diētas ārsts Andis Brēmanis. Dakteris skaidro, ka kofeīnam ir rūgtena garša un to mēs jūtam, dzerot stiprāku tēju vai kafiju bez cukura. Rūgts ir tīrs kakao pulveris vai melnā šokolāde. Savukārt, pievienojot cukuru vai ko citu saldu, šos produktus var uzņemt vairāk. Enerģijas dzērienos arī atrodams cukurs – apmēram 10 gramu 100 mililitros. – Tas nozīmē, ka 250 ml skārdenē ir 25 g jeb piecas tējkarotes cukura, tātad tikpat daudz kā visās limonādēs. Turklāt pusaudžiem reklāmu iespaidā var rasties pārliecība, ka lietot enerģijas dzērienus ir stilīgi, – piebilst dakteris. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams reglamentēt šo dzērienu pārdošanu, bet nav pārliecināts, ka aizliegums pārdot ir vislabākais risinājums. Bērniem jau kopš bērnudārza vecuma un, protams, viņu vecākiem ir jāskaidro veselīgas ēšanas un veselīgu paradumu nozīme savas veselības stiprināšanā, un ikdienā to jācenšas ievērot pirmām kārtām ģimenē.

– Es savam 10 gadus vecajam mazdēlam skaidroju: limonādi var dabūt svētku reizēs, kolu un citus līdzīgus dzērienus, kas satur kofeīnu, varēs baudīt, sasniedzot tīņa vecumu, – piebilst Andis Brēmanis.

Kofeīnu saturošu produktu mērenas devas uzturā nekaitē, un tos nevajadzētu pielīdzināt atkarību izraisošām vielām. Farmakoloģijas grāmatās kofeīns tiek aprakstīts kā psihostimulators ar terapeitisku jeb ārstniecisku nozīmi, kam piemīt iepriekš minētā ietekme. Šī viela atšķirībā no citiem centrālo nervu sistēmu stimulējošiem līdzekļiem, piemēram, amfetamīna, kokaīna, neizraisa fizisku atkarību.

Kofeīnu pārdozējot, gan pieaugušajiem, gan bērniem var rasties centrālās nervu sistēmas traucējumi, piemēram, trausls miegs, nemiers, koncentrēšanās grūtības un citas pārmaiņas uzvedībā. Tas pastiprina nieru darbību un ietekmē gremošanas orgānus. Lietojot pārāk daudz, var būt slikta dūša, spazmas vēderā, pat vemšana.

Svarīgi

Kofeīna daudzums produktos

• 125 ml kafijas tasē 80–120 mg (atkarīgs, cik daudz biezumu izmanto)

• 30 ml espreso tasītē 60 mg (dubultajā espreso 120 mg)

• 250 ml melnās tējas 40–55 mg

• 100 g melnās šokolādes 80 mg

• 100 ml enerģijas dzēriena 30–32 mg (250 ml skārdenē 75–78 mg)

• 100 ml kolai līdzīgā dzērienā 8–11 mg (500 ml pudelē 40–55 mg)

Saprātīgi lietojot ikvienu no šiem produktiem, veselības problēmu nebūs. Tātad īsti vietā ir mērenība, protams, atbilstīgi lietotāja vecumam.

Esi zinošs, lasi un vērtē!

Ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu par kofeīna lietošanu var iepazīties:  http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4102.

EFSA 2009. gadā veiktais taurīna un glikoronolaktona drošības izvērtējums enerģijas dzērienu sastāvā: http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/935.htm.

EFSA veiktais pētījums 2015. gadā:http://www.efsa.europa.eu/en/press/news/150527.S

LA.lv