Veselam
Ārstēšana

Ērces pārnēsā vīrusus un baktērijas. Uzzini, kur visvairāk saslimušo ar ērču encefalītu0


Mežā der izmantot arī ērču atbaidīšanas līdzekļus.
Mežā der izmantot arī ērču atbaidīšanas līdzekļus.
Foto: Mnstudio/SHUTTERSTOCK

Šogad sarukusi ērču encefalīta endēmiskā teritorija, tas ir, novadu skaits, kuros bērniem pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret šo infekcijas slimību. Pērn tajā bija iekļuvuši 32, bet šogad tikai 23 Latvijas novadi. Taču speciālisti brīdina – inficēto ērču šogad nebūt nav kļuvis mazāk.

 

Kursā trīs vakcīnas devas

“Šī ziema ērcēm bija labvēlīga, tādēļ var prognozēt, ka to būs samērā daudz. Jau trešo nedēļu veicam monitoringu vairākos Latvijas reģionos.

Tā kā gaisa temperatūra daudzviet pārsniegusi plus piecu grādu robežu, ērces sāk aktīvi izplatīties un pieaug to blīvums noteiktās teritorijās.

Tieši pavasarī – aprīlī, maijā, jūnijā – ir pirmais ērču aktivitātes uzliesmojums,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa. Piemēram, Rēzeknē pirmā cilvēkam piesūkusies ērce noņemta jau februāra beigās.

Veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam, par teritorijām ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2019. gadā nodrošinās bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu, tika atzīti 23 Latvijas novadi: Aizputes, Alsungas, Dundagas, Durbes, Engures, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Kandavas, Kocēnu, Kuldīgas, Līgatnes, Neretas, Nīcas, Pāvilostas, Pārgaujas, Priekules, Rojas, Rucavas, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils.

Visvairāk ar ērču encefalītu saslimušo pēdējo piecu gadu laikā bijis Alsungas, Dundagas un Kuldīgas novadā.

“Lai gan sarakstā iekļauto novadu skaits ir samazinājies, bērnu skaits, kam pienākas valsts apmaksātā vakcinācija, gadu no gada faktiski nemainās. Arī tiem bērniem, kuri dzīvo novados, kas vairs nav iekļauti ērču encefalīta endēmiskajās teritorijās, tiks nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācijas pamatkursa pabeigšana, saņemot otro vai trešo vakcīnas devu. Revakcinācija pret ērču encefalītu gan šajā kursā nav iekļauta,” skaidro speciāliste.

Tomēr, ja pēc kāda laika novads atkal iekļūs endēmiskajā zonā, arī revakcinācija notiks par valsts līdzekļiem. Atgādinām, ka primārā vakcinācijā ietilpst trīs vakcīnas devas. Otro bērns saņem ar viena, bet trešo – ar 5–12 mēnešu intervālu. Pirmā revakcinācija notiek pēc trim, bet otrā – pēc pieciem gadiem.

2018. gadā Latvijā reģistrēti 169 saslimšanas ar ērču encefalītu gadījumi (8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā), diemžēl viens beidzies letāli. Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Infektoloģijas centra laboratorijā pērn tika izmeklētas 4 876 ērces, no kurām 32 bija inficētas.

Vienīgā iespēja izsargāties no šīs slimības, kas ir īpaši bīstama savu komplikāciju dēļ, kuras var atstāt sekas uz visu turpmāko dzīvi, ir vakcinēšanās. To darot par maksu, jārēķinās ar 25–35 eiro. Piemēram, Vidzemes slimnīcā vakcīnas cena pieaugušajiem – 31,50, bet bērniem līdz 15 gadiem – 28 eiro, bet “Veselības centrā 4” – attiecīgi 26 un 25 eiro.

 

Izplata ne tikai encefalītu

“Encefalīts nav vienīgā ērču pārnēsātā infekcijas slimība. Mūsu centra veiktās ērču laboratoriskās pārbaudes liecina, ka praktiski visas ērces bija inficētas ar borēlijām. Tādēļ, pastaigājoties brīvā dabā, iesaku izvēlēties gaišu apģērbu un ik pa brīdim paskatīties, vai tam nav pieķērusies kāda ērce, bet, atgriežoties mājās, pārbaudīt, vai tā nav nokļuvusi uz ķermeņa. Ērces var nokļūt dzīvoklī arī ar dažādiem zariem, zaļumiem, tāpat tās var pārnest suņi vai kaķi,” brīdina Elīna Dimiņa.

Viņa neiesaka noņemtās ērces nest pārbaudīt uz laboratoriju, jo tam nav lielas nozīmes, bet divu trīs nedēļu laikā rūpīgi novērot savu pašsajūtu.

Laimas slimība, pret kuru vakcīna vēl nav izgudrota, labi padodas ārstēšanai, it īpaši slimības sākuma stadijā. Ja pēc 1–4 nedēļām ērces piesūkšanās vietā parādās apsārtums līdz piecu centimetru diametrā, noteikti jāvēršas pie ārsta. Nedrīkst piemirst, ka slimība var izpausties arī netipiski, tas nozīmē, ka ne vienmēr uz ādas redzams sārts plankums, bet tādus simptomus kā locītavu iekaisums, sirds ritma traucējumi vai neiroloģiski traucējumi, piemēram, sejas nerva paralīze, ne vienmēr saista ar Laimas slimību, jo pacients aizmirst ārstam pastāstīt par ērces piesūkšanos.

Saistītie raksti

2018. gadā valstī reģistrēts 481 Laimas slimības un 27 ērlihiozes gadījumi. Ērlihioze ir bakteriāla infekcijas slimība, kuras inkubācijas periods vidēji ilgst astoņas dienas. Tā sākas ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos. Parasti slimība pāriet pati no sevis, taču mēdz būt arī smagas komplikācijas: ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja, hemorāģija – asins izplūšana caur asinsvadu sieniņām.

Latvijā zināmas astoņas ērču sugas, no tām divas – suņa un taigas ērces – ir galvenās dažādu slimību – ērču encefalīta, laimboreliozes, ērlihiozes Q drudža – pārnēsātājas, bet pārējās sešas sugas sūc asinis pārsvarā dzīvniekiem un putniem. Klimatisko izmaiņu dēļ Latvijā no dienvidiem ieradušās jaunas ērču sugas, piemēram, pļavērces, kuras arī var izplatīt cilvēka veselībai bīstamos vīrusus un baktērijas.

LA.lv