Veselam
Ārstēšana

”Es taču gribu dzīvot!” bija Baibas pēdējie vārdi…0

Personiskā arhīva foto

Vakar, pēc mēnešiem ilgas cīņas par dzīvību, mūžībā aizgājusi Baiba Barone. Viņas centieniem uzveikt neārstējamo aknu slimību sekojusi līdzi visa Latvija. Tieši līdzcilvēki bija arī tie, kuri saziedoja naudu, lai sievietei varētu veikt aknu transplantāciju Igaunijā, jo valsts pārcēla termiņu, no kura šī operācija tiktu apmaksāta. Taču diemžēl, gaidot garo rindu uz donoru, jaunās sievietes organisms tiktāl tika novārdzināts, ka arī pēc aknu pārstādīšanas, Baiba tomēr neatguvās, vēstīja “TV3 Ziņas”.


Steidzama operācija, kas izrādījās izšķirošā

Skumjā ziņa no Tartu klīnikas Igaunijā pienāca vakar pēcpusdienā. Baibas Barones mamma pavēstīja, ka viņas meita īsi pirms vieniem aizgājusi mūžībā. Iepriekšējā naktī mediķi Baibai veica steidzamu operāciju, lai likvidētu izveidojušos trombu, taču pēc tās viņa tā arī neatguvās. Pirms 11 dienām Baiba beidzot sagaidīja aknu donoru un igauņu mediķi uzņēmās risku veikt aknu transplantāciju, lai arī jaunās sievietes ķermenis, gaidot rindu uz orgānu, bija ārkārtīgi novārdzināts.

Problēmas ar pārstādītajām aknām

Gandrīz visu pēcoperācijas laiku Baiba tika turēta mākslīgā miegā, un vēl vakar mediķi neslēpa – viņas veselības stāvoklis ir ļoti nopietns. Ķermenis jauno orgānu nesteidza pieņemt, saasinājās problēmas ar kuņģi un ar nierēm.

Silvers Sarapū, Tartu klīnikas Intensīvās terapijas galvenais ārsts: “Mēs pārbaudām aknas katru dienu. Neslēpšu, – ar jauno orgānu pastāv vairākas problēmas. Bet tikai laiks rādīs, kā viss attīstīsies.”

”Es taču gribu dzīvot!” skanēja Baibas pēdējie vārdi

Visu šo laiku pie Baibas gultas no rīta līdz vakaram atradās meitenes mamma. Arī aizvakar, kad viņa gulēja zāļu izraisītā miegā. Māra cerēja. Cerības nezaudēja arī ārsti.

Māra, Baibas mamma:”Kad es pie viņas piegāju, viņa dzirdēja manu balsi. Es redzēju pēc sejas vaibstiem, ka viņa mani ir sadzirdējusi, viņa mēģināja atvērt acis, paskatīties uz mani. Sapratu, ka viņa mani dzird.”

Māra ar asarām atceras meitas pēdējos vārdus, pirms Baibu šīs nedēļas sākumā mediķi izlēma atkal laist zāļu miegā, jo viņai bija sākusies iekšējā asiņošana, viņa esot teikusi: ”Mammu, es taču gribu dzīvot!”.

Valsts Baibu apmuļķoja

Taču izdzīvot neizdevās ne vien smagās slimības, bet arī valsts attieksmes dēļ, kas Baibas ģimeni , varētu teikt – apmuļķoja. Apmēram pirms gada sieviete saņēma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, kurā rakstīts – no 2016.gada jūlija valsts sāks apmaksāt aknu transplantācijas operācijas. Mārai, kura strādā par māsiņu, 50 tūkstoši eiro bija milzu summa, tādēļ ģimene, paļāvās uz valsts solīto, pacietīgi gaidīja vasaru. Taču pēdējā brīdī valdība tomēr lēmumu mainīja, apmaksas termiņu pārceļot uz nenoteiktu laiku. Ja Baibas ģimene ko tādu būtu zinājusi, ziedojumi tiktu vākti krietni agrāk, un, visticamāk, šodien Baiba būtu starp mums.

Māra, Baibas mamma “Es vispār tam nespēju noticēt, kā var šitā spēlēties? Vienu dienu saka jā, otru – nē, jums tomēr nauda nebūs, mēs tomēr nedosim! Tā ir spēlēšanās ar cilvēka dzīvībām.”

Latvija ir palikusi vienīgā valsts Eiropā, kas neapmaksā aknu transplantācijas operācijas. Gadā tādas būtu nepieciešamas vismaz 20 cilvēkiem.

LA.lv