Veselam
Bērni

“Es tevi mīlu, mans ideālais mazuli ar Dauna sindromu.” Mīlošas mātes pasaka bērnam0

Foto no adventuresreflectionsandlifelessons.blogspot.com

21. marts ir Starptautiskā Dauna sindroma diena un mēs publicējam aizkustinošus mātes vārdus, kas izteikti pasakas veidā, savam dēliņam, kurš slims ar Dauna sindromu.

Apsveicu tevi dzimšanas dienā, Kaleb!

Atceroties pusotru gadu iepriekš, pilnu asarām, sāpēm, lūgšanām, apskāvieniem, cerībām un mīlestību, es domāju par mums abiem mīļo Līzas Makkortas pasaku “Mīlu tavu netīrelīgo sejiņu” (“I Love YourStinky Face” by Lisa McCourt). Es lasu šo pasaku tev ik vakaru un turu tevi rokās. Jā, tā ir tā pati grāmatiņa, kuru tu pagrāb un centies pāršķirt lapas, kamēr es lasu. Katrā ziņā pāris reižu lasīšanas laikā tu pagriez savu galviņu un novēro mani savām skaistajām lielajām acīm.

Man ļoti patīk šī grāmata. Tā ir ļoti mīļa pasaka. Vakar vakarā, šūpinot tevi uz rokām, es izlasīju uz tās aizmugurējā vāka par mātes beznosacījuma mīlestību. Pasakā mātes mīlestība piedzīvoja pārbaudījumus. Šis gads arī bija mums pārbaudījumu pilns, bet es ceru, ka tu vienmēr esi bijis pārliecināts par manu mīlestību.

Tur tāpat ir rakstīts, ka maigas un pieklusinātas ilustrāciju krāsas var aizdzīt bailes, tās aizies, dodot vietu mieram. Un es esmu pārliecināta, tu izdarīji tā, lai viss, kas likās baiss un neiespējams, tagad vairs nešķiet tik briesmīgs. Tāpēc kamēr es lasīju, jāatzīstas, manā galvā radās sava īpašā pasakas versija. Lūk, kāda.

“Es tevi mīlu, mans brīnišķīgais mazuli,” teica mamma, noglāstīja mani. Bet man bija jautājums.

“Bet, māmiņ, ja nu pēkšņi es piedzimšu neiznests? Vai tad tu mani vienalga mīlēsi?”

“Ja tu būtu pats mazākais neiznēsātais mazulis pasaulē, es sēdētu tev līdzās, lai tev nebūtu vientuļi. Es iemācītos visus jaundzimušo reanimācijas terminus, lai labāk saprastu tavas vajadzības. Es teiktu: “Es tevi mīlu, manu sīcīt.”

“Bet, mammu, mammu! Bet ja nu mani pieslēgtu pie monitoriem un man nāktos dzīvot reanimācijā tā vietā, lai brauktu mājās ar tevi un tēti?”

“Mana sirds pēc tevis ilgotos un es ar nepacietību gaidītu to dienu, kad tevi palaidīs mājās. Bet es katru dienu pavadītu ar tevi tavā pagaidu mājoklī. Un ja tu būtu pieslēgts pie monitoriem, es neiebilstu. Es iemācītos rīkoties ar tiem, lai varētu ņemt tevi rokās, apskaut, pieglaust pie sevis un čukstēt: “Es tevi mīlu, mans dārgais mazuli no inkubatora.”

“Bet mammu, bet mammu – ja nu man uzstādītu Dauna sindroma diagnozi un man būtu lieka hromosoma, ko tu nemaz nebūtu gaidījusi? Un tā liekā hromosoma nozīmētu, ka es mācīšos visu darīt citādākā veidā un savā laikā?”

“Šī liekā hromosoma tiešām mūs negaidīti varētu pārsteigt. Bet mēs tiktu skaidrībā, kāds būs mūsu ceļš. Tu mums parādītu dzīvi no citas puses, un es censtos kļūt par tādu mammu, kāda tev ir vajadzīga, lai tev būtu visas iespējas. Šī hromosoma tikai apstiprinātu to, ko es jau zinu – ka tu esi neparasti īpašs un unikāls. Es tev teiktu: “Es tevi mīlu, mans ideālais mazuli ar Dauna sindromu.”

 

“Mammu, bet ja nu es pats nevarētu elpot un man būtu jānēsā skābekļa maska? Un ja nu es pats nevarētu ēst un mani ēdinātu caur zondi?”

“Tad es tevi ēdinātu caur zondi ar savu pienu. Un iemācītos regulēt tavu skābekļa aparātu, ja reiz tas viss ir tev vajadzīgs, lai tu būtu liels un stiprs. Un, liekot gultiņā, es tev teiktu: “Es tevi mīlu, mans saldais mazuli ar aksesuāriem.”

“Bet mammu, mammu, ja nu man vajadzētu veikt operāciju sirdij, pirms kuras šķiroties tu domātu, ka tava sirds pārplīsīs uz pusēm no sāpēm?”

“Tad es tevi cieši apķertu, līdz medmāsas tevi aizvestu. Es vai prātā juktu no uztraukuma, būtu gatava, lai mana sirds salūzt, ja vien tas palīdzētu kļūt tavai sirsniņai veselai. Un pēc tam es teiktu: “Es tevi mīlu, mans mazais sirds kareivi!”

“Bet, mammu, mammu, bet ja nu mana nākotne būtu biedējoši nezināma un tu raudātu no pārdzīvojumiem?”

“Tad es paskatītos tev tieši acīs un teiktu: “Es tevi mīlu, mans bērns.” Tāpēc, ka tu, mazuli, tava dzīve – tā nav tikai tava medicīniskā kartīte. Tu esi mans bērns. Un katra cilvēka dzīve biedē ar nezināmo. Tāpēc mēs nesteidzinām notikumus, ejam soli pa solim un baudām šodienu.”

“Bet, mammu, ja nu mans pirmais dzīves gads tev sagādātu tik daudz sāpju, ka tavai sirdij būtu daudz rētu?”

“Mans dārgais, šīs rētas patiesībā nav rētas, bet mans sirds paplašinājums – tā kļuvusi tik liela, ka es tādu pat to nespēju iztēloties. Tā ir liecība par jaunu mīlestību un cieņu pret tavu tēti, brāli, mediķiem un tevi. Protams, reizēm man liekas, ka mana sirds tūlīt saplīsīs gabalos, bet es esmu ieguvusi daudz vairāk no tā, kas kādreiz likās zaudējums. Es skūpstītu tavus apaļos vaidziņus un teiktu: “Es tevi mīlu, mans milzu brīnum!”

Es šodien esmu tik laimīga, svinot tavu pirmo dzimšanas dienu. Tu to izdarīji, Kaleb!

Es tevi mīlu, mans brīnišķīgais mazuli!

 

Avots: themighty.com

LA.lv