Veselam
Ārstēšana

Fakti, skaitļi un reāli stāsti – LTV sāks jaunu informatīvo rubriku “Diagnoze vēzis”0

Foto: LETA/Ieva Makare

Šī gada maijā LTV Ziņu dienests kopā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv uzsāka pieredzes stāstu vākšanu par iedzīvotāju cīņu ar vēzi un onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas sistēmu.

Saslimušajiem jācīnās ne vien par savu veselību, bet lielā daļā gadījumu arī jāziedo laiks un finanšu resursi, lai izcīnītu precīzu diagnozi un kvalitatīvu ārstniecību.

No 21. oktobra vērienīgā projekta rezultāti – personīgi pacientu un viņu tuvinieku stāsti, slimības veidu apraksti (faktoloģija Latvijā), informācija par sistēmu skaitļos un faktos un visaptveroša situācijas analīze tiks publicēta sabiedrisko mediju portālā LSM.lv,

stāsti būs vērojami LTV ziņu izlaidumos rubrikā “Diagnoze vēzis”,

bet oktobra beigās un novembra sākumā tematam pastiprināti pievērsīsies raidījumi “Aizliegtais paņēmiens”, “1:1” un “Tieša runa”, bet projekta noslēgumā būs vērojama dokumentāla filma.

“Katru dienu Latvija zaudē 16 cilvēkus, kuru diagnoze ir bijusi vēzis, tas ir proporcionāli vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, un tas ir pārāk daudz,” norāda LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs. Izpētes gaitā izkristalizējušies trīs “projekta galvenie signāli”.

LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Gutis Bojārs.
Foto: LETA/ Ieva Lūka

Pirmkārt, iedzīvotājiem pašiem jākļūst atbildīgākiem par savu veselību. “Tas attiecas gan uz dzīvesveidu, gan uzturu, gan arī uz slimību, jo īpaši vēža profilaksi. Un bezatbildības piemēru, diemžēl, šobrīd netrūkst,” norāda Bojārs. Tikai 46 % sieviešu krūts vēža riska grupā izmanto valsts sniegto iespēju veikt bezmaksas mamogrāfijas izmeklējumu. Savukārt iespēju atklāt zarnu vēzi, veicot valsts apmaksātu testu, izmanto tikai 15 % riska grupā esošo cilvēku – gan vīrieši, gan sievietes.

Otrkārt, vēža diagnostikai un ārstēšanai jābūt Latvijas labāko profesionāļu pārraudzībā, jo tā nevar būt “sociālais pabalsts, ar kuru mēs dodam darbu reģionālajiem ārstiem un gādājam pacientus slimnīcām, kas nezina, ko ar viņiem īsti darīt”. “Pārāk daudz ir nelaimīgu stāstu par nepareizi nolasītiem mamogrāfijas attēliem, kuros nav pamanīts audzējs, pārāk daudz ir neprasmīgu operāciju, pēc kurām pacientus ir jāoperē vēlreiz,” uzskata Bojārs.

Trešais projekta signāls ir komunikācija.

Ārsta attieksme un pacienta izpratne par savu slimību un tās ārstēšanas procesu ir nesaraujami saistītas. “Atveseļoties palīdz ne tikai zāles un operācijas, svarīga ir arī pacienta pārliecība, ka viņš ir nonācis drošās rokās, ka par viņu parūpēsies, un visu, ko vajag, izdarīs. Tas dod psiholoģisku spēka izjūtu, kas cīņā ar vēzi ir jo īpaši, īpaši svarīga,” uzsver Bojārs.

Projekts “Diagnoze vēzis” atklās pacientu, ārstu un visas sistēmas sāpes, un ar sasāpējušo jautājumu atklāšanu ļaus ieraudzīt trūkumus. “Mēs gribam risinājumu!” projekta mērķi definē Bojārs.

Ik gadu savu diagnozi – vēzis – Latvijā uzzina aptuveni 11 tūkstoši cilvēku.

Daudzi no viņiem – par vēlu, turklāt ne vienmēr tādēļ, ka pacients būtu kavējies doties pie ārsta. Neprecīzas diagnozes, novecojusi vai nestrādājoša diagnostikas aparatūra, komunikācijas kļūdas vai absolūts tās trūkums atņem pacientam dārgo laiku, ļaujot slimībai progresēt līdz kritiskam punktam. Projektā izkristalizējušies jautājumi, kas jārisina nekavējoties.

Tie aptver pacientu un ārstu atbildību savlaicīgā un precīzā diagnostikā, diagnostikā pielietotās tehnoloģijas, slimības ārsniecībā izmantotās terapijas metodes, medikamentus un to cenas, inovācijas ārstēšanā, starptautiskās sadarbības iespējas kā diagnostikā, tā ārstēšanā, finansējuma problēmas un ārstu algas, psiholoģisko un cita veida atbalstu pacientiem un viņu tuviniekiem.

LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne savukārt uzsver, ka pētīt vēža problemātiku piespiež pati dzīve. “Ar vēzi saslimst ārkārtīgi daudzi un daudzi to uzreiz sasaista ar nāvi. Jā, mēs redzam, ka mirstības rādītāji ir sliktākie Baltijā. Bet mēs redzam arī daudzus veiksmīgus izārstēšanas gadījumus.

Tajā pašā laikā mēs savā pētījumā pārliecināmies, ka sistēma valstī nav sakārtota, un problēmu ir ārkārtīgi daudz, un tas var izšķirt – cilvēkam dzīvot vai tomēr nē,” uzskata Elksne. LTV Ziņu dienests ir pateicīgs tiem vairāk nekā 200 cilvēkiem, kuri pavasarī atsaucās un uzticējās, izstāstot savus stāstus par saskaršanos ar diagnozi. Tieši skatītāju stāsti bija izpētes sākumpunkts, kas ļāvis nonākt līdz konkrēti definētām problēmām, kas dos iespēju no politiķiem un nozares prasīt skaidru un loģisku problēmu risinājumu.

“Diagnoze vēzis” ir LTV Ziņu dienesta un LSM.lv vērienīgākais 2019. gada izpētes projekts. Portālā LSM.lv būs atrodami detalizēti 11 izplatītāko vēža veidu apraksti skaitļos un faktos, to izplatības un mirstības dati pa novadiem, cilvēkstāsti, analīze un iespējamie risinājumi.

Saistītie raksti

Analītisko materiālu tematika fokusēsies uz komunikāciju starp ārstiem un pacientiem, “pateicību” problēmu, diagnostikas iespējām un ierobežojumiem, ģimenes ārstu lomu un citiem tematiem. Šie materiāli tiks atspoguļoti multimediālos formātos visās Latvijas Televīzijas satura platformās, tostarp sociālo mediju kontos.

28. oktobrī raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pētīs ģenētikas tēmu onkoloģisko slimību ārstēšanas kontekstā, bet 4. novembrī – pētīs “kukuļu” jeb “pateicību” tēmu. 5. novembrī plkst. 21.15 LTV1 būs vērojama LTV Ziņu dienesta veidota dokumentālā filma “Vēzis. Bailes. Cerība”. Projekta noslēdzošā diskusija būs vērojama LTV1 6. novembrī plkst. 21.20, raidījuma “Tieša runa” ietvaros. Projekta saturs būs atrodams arī LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos.

LA.lv