Veselam
Dzīvesveids

Fiziskās aktivitātes onkoloģijas pacientiem1

Foto – Shutterstock

No ārstniecības viedokļa, diagnoze ļaundabīgs audzējs ir īsts pārbaudījums pacientam, un arī psiholoģiski vēža slimniekiem bieži vien ir ļoti smagi. Tāpēc varētu šķist, ka šādā kontekstā pat īsti nepiedien runāt par fiziskajām aktivitātēm. Ārsti tomēr uzsver – kustības ir svarīgas ikvienam. To efekts organismā ir tikpat būtisks kā medikamentiem vai staru terapijai, jo fiziskās aktivitātes ļauj saglabāt vai uzlabot veselību.

Fizisko aktivitāšu loma onkoloģisko slimību profilaksē ir milzīga. Mazkustīgums apvienojumā ar neveselīgu ēšanu, ko vēl papildina smēķēšana un alkohols, veicina aptaukošanos un daudzu slimību potenciālu attīstību, kas savukārt novājina organisma spējas pretoties faktoriem, kuri veicina vēža šūnu attīstību, to vidū – toksiskām un kancerogēnām vielām, kas var būt uzturā, kā arī vides piesārņojumam. Valsts sporta medicīnas ārsti akcentē: ir valstis, kurās šā iemesla dēļ bērniem līdz noteiktam vecumam iesaka lietot uzturā vienīgi bioloģisku pārtiku – tādu, kas ražota bez intensīvās lauksaimniecības un lopkopības metodēm, proti, neizmantojot ķīmiskus augu aizsarglīdzekļus un augšanas veicinātājus.

Tiesa, no ļaundabīgiem audzējiem nav pasargāti arī cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu, taču viņu fiziskais stāvoklis ir daudz labāks, un tas ir pamats, lai sekmīgāk atveseļotos. Piemēram, ASV zinātnieki novērojuši, ka prostatas vēža pacientiem, kuri ikdienā, kā ierasts, ātri soļojuši, audzējā bijis vairāk veselu, normālu asinsvadu nekā tiem, kas savā mūžā devuši priekšroku lēnām pastaigām (interesanti un pārsteidzoši, ka šajā pētījumā zinātnieki novēroja – jaudīgākas fiziskās aktivitātes, piemēram, skriešana vai riteņbraukšana, gan neatstāja īpašu pozitīvu iespaidu tieši uz audzēja asinsvadiem, tomēr taā bija labvēlīga ietekme uz organismu kopumā un samazinājās mirstības risks).

Jākustina kaut vai pirkstiņš!

Agrāk ļaundabīgo audzēju pacientiem vingrošanu vai citāda veida izkustēšanos neieteica – ārsti galvenokārt rekomendēja atpūsties un no liekas slodzes izvairīties. Patlaban zinātniskie atklājumi uzskatus par fiziskajām aktivitātēm ir mainījuši, tiek uzsvērta to nozīme ne vien atveseļošanās, bet arī ārstēšanās periodā. Papildu slodze nav iedomājama tikai akūtā stāvoklī, piemēram, ja ir stenokardija, akūts miokardīts vai līdzīgas situācijas, jo tā var apdraudēt dzīvību. Arī medicīnas attieksme pret vēzi kopumā nav tāda kā senāk: pašlaik to uzlūko kā hronisku slimību, tāpēc slimniekiem nepieciešama ne vien piemērota un pamatota ārstēšana, bet arī rehabilitācija.

Tieša, šajā posmā Latvijā pagaidām trūkst valstiska nodrošinājuma un fizisko aktivitāšu pieejamība atkarīga no individuālas apņēmības, neatlaidības un diemžēl arī finansiālajām iespējām. Taču onkoloģiska diagnoze var izrādīties ļoti motivējoša – daudzi pēkšņi gatavi darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai atveseļotos un pagarinātu dzīves ilgumu.

Jākustas, bet ar apdomu

Iespējams, kāds, uzzinot nepatīkamos jaunumus par savu slimību, izdomā kļūt ļoti veselīgs un nolemj intensīvi sportot. Ārsti iesaka nepārspīlēt – nesākt tēlot veselo, neskriet maratonu, pat ja pašsajūta ir samērā laba.

“Var būt arī otrādi. Onkoloģijas pacientiem mēdz būt spēku izsīkums un var būt fiziski ļoti slikti, bet ik brīdi, kad tas iespējams, jācenšas kustēties – kaut vai pavisam nedaudz. Ja var pakustināt tikai vienu pirkstu, tas noteikti jādara; ja var pakustināt pēdu, tā jākustina, bet, ja nevar, jāveic vismaz elpošanas vingrojumi,” saka fizioterapeite Līga Kalniņa. Apstiprinājums rodams daudzās starptautiskās medicīniskās publikācijās, kurās uzsvērts: onkoloģiskajiem pacientiem dažādi vingrojumi nepieciešami pēc iespējas ātrāk, jo tie uzlabo fizioloģiskās funkcijas, dzīves kvalitāti, samazina ar audzējiem saistīto nogurumu, slimības nevēlamās blakusparādības, pagarina dzīvildzi. Piemēram, iepriekš minētie ASV zinātnieki, pētot fizisko aktivitāšu ietekmi uz prostatas vēža slimnieku veselību pēc operācijas, secināja: vīriešiem, kuri nedēļā ātrā vai normālā solī staigāja 90 minūtes, mirstības risks bija par 51% zemāks nekā tiem, kuri pastaigājās lēnām vai īsāku laiku. Pierādīta arī fizisko aktivitāšu labvēlīgā ietekme citu onkoloģisko slimību, piemēram, krūts, resnās zarnas un citu vēža veidu, gadījumā.

Fizisko aktivitāšu risks smagāk slimiem cilvēkiem var būt diezgan augsts. Tāpēc pirms piemērotu vingrojumu uzsākšanas nepieciešams diagnosticēt katra pacienta fiziskās iespējas un vajadzības, ņemot vērā slimības izraisītās pārmaiņas. Ideāli, ja izkustēties varētu speciālista uzraudzībā un slimnieks tiktu uzraudzīts un novērtēts arī tad, kad slimnīcas durvis aiz viņa jau aizvērušās un cilvēks atgriezies mājās.

Kustēties ikdienā

Kāda veida aktivitātes būtu piemērotākās? Nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, kas ļautu secināt, kuras ir visefektīvākās. Ārsti uzskata, ka nepieciešami gan aerobie (iešana, skriešana, slēpošana, riteņbraukšana), gan muskuļu spēka vingrojumi. Vajadzīgi arī individuāli vingrojumi atkarībā no audzēja lokalizācijas, piemēram, pēc krūts vēža ārstēšanas jātrenē ķermeņa augšdaļa un rokas, lai saglabātu kustību amplitūdu, bet pacientiem ar muskuļu vājumu ieteicams vingrot ar smaguma aprocēm.

Saistītie raksti

Ir daudz ikdienišķu fizisko aktivitāšu, kas palīdz palielināt kopējo fiziskās aktivitātes daudzumu – kāpšana pa kāpnēm, izvingrošanās kopā ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem, izkustēšanās un izstaipīšanās pauzītes, īsas pastaigas. Ne vien onkoloģiskajiem pacientiem, bet ikvienam ieteicams nerakstīt elektroniskā pasta vēstules blakuskabinetā strādājošam kolēģim vai kaimiņam, bet aiziet un parunāties klātienē, kā arī pastaigāties dabā, izmantot velotrenažieri, skatoties iemīļoto televīzijas seriālu. Var iegādāties soļu skaitītāju un katru dienu reģistrēt savus sasniegumus vai pat iesaistīties sacensībā ar draugiem vai kolēģiem. Onkoloģiskajiem pacientiem ar fiziskajām aktivitātēm jānodarbojas vismaz trīs reizes nedēļā, to biežumu, intensitāti un ilgumu mainot atkarībā no pašsajūtas un ārstēšanas posma. Aerobo nodarbību laikā svarīgi kontrolēt sirdsdarbības ritmu. Būtiska ir atbilstīga ēdināšana, akcentē Guntars Selga. Dažādu iemeslu dēļ daudziem vēža slimniekiem notiek pārmaiņas vielmaiņā, zūd apetīte, līdz ar to sarūk svars un dilst muskuļu masa, kas savukārt izraisa nespēku.

 

36,6 °C konsultanti GUNTARS SELGA, ārsts Valsts sporta medicīnas centrā, Rīgas Stradiņa universitātes docents

LĪGA KALNIŅA, fizioterapeite Valsts sporta medicīnas centrā

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
“Vaivaros” notiks sporta spēles cilvēkiem ar kustību traucējumiem
9 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Plāno uzlabot zāļu fizisko pieejamību pacientiem
10 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kāpēc saldējuma vietā izvēlēties sorbertu?
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JR
Juka Rislaki
Latvijā
Latviešu vīri un kuģi Somijas krastos
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ekonomika
LA.LV testē motociklus: Ar “Royal Enfield Continental GT 650” aizbraukt uz Liepāju padzert kafiju
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Juhansone varētu kļūt par EK ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju
39 minūtes
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Irāna sagrābusi britu tankkuģi
4 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Latvijas Futbola federācija rasisma lietā tiek sveikā vien ar izbīli
3 stundas