Veselam
Uzturs

“Biezpienmaize nav uzkoda, tā pielīdzināma ēdienreizei”. Paskaties godīgi, cik daudz un ko ēd 16

Foto – Shutterstock

Vaicājam gastroenteroloģei Ilonai Vilkoitei, vai apzinātai ēšanai ir kāda nozīme ārsta skatījumā. Vai tā ietekmē mūsu veselības stāvokli un pašsajūtu. Kā varam sev kaitēt, ēdot bez klātbūtnes sajūtas.

“Ēšanas procesa ietekme uz gremošanas trakta gļotādu un anatomisko, histoloģisko, mikroskopisko stāvokli ir niecīga,” apgalvo gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. “Tam, kā mēs ēdam, gan ir tieša saistība ar mūsu pašsajūtu. Lietojot konkrētus produktus, pašsajūta mainās. Katram organismam kāds produkts nepatīk, izraisa nevēlamas izpausmes: dedzināšanu, pūšanos, sliktu dūšu un citas. Savukārt anatomiski gremošanas traktu apēstie produkti gandrīz neietekmē.”

 

Ēdam par daudz

Ārste novērojusi, ka ikdienā ēdam par daudz. “Pacienti cenšas ēst veselīgi, ievērot diētas, ņemt vērā aizliegumus. Aizvien vairāk cilvēku pievēršas veģetāram un vegāniskam dzīvesveidam. Tomēr uzņemtā ēdiena daudzums ir pārāk liels, turklāt tam ir tendence pieaugt.”

Ēdienu daudzveidība un piedāvājumu klāsts paplašinās. Uz katra stūra ir ātrās ēdināšanas iestādes. Lielajās Eiropas pilsētās liela daļa darbspējīgā vecuma ļaužu ēd, ejot pa ielu. Vienā rokā tur bulciņu, otrā – telefonu. “Kioskā nopirkto biezpienmaizi cilvēks uzskata par vieglu uzkodu, bet kaloriju ziņā tā ir pielīdzināma ēdienreizei,” atklāj ārste. Daļa ēd biroju kafejnīcās, strādā pie datora. Mājās bieži vakariņo pie televizora vai datora. Ēšanas process saplūst ar ikdienu un pienākumiem. To novēro ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Izskatās, ka šis paradums tik ātri nezudīs. Tāpat nekur nezudīs tendence ēst par daudz un neizmantot uzņemto enerģiju. Pētījumi apstiprina, ka maltīte pie televizora ir tiešā veidā saistāma ar pārēšanos un lieko svaru. Ar to saskaras pat mazi bērni. “Mūsdienu dzīves ritmā uzņemam par daudz un patērējam par maz kaloriju. Fiziskām aktivitātēm neatliek laika,” novērojusi speciāliste.

 

Ēdiens it visur

“Mūsdienās nekad nepaliksim badā, jo ēdiens ir visur. Protams, ir izņēmumi,” bilst ārste. “Pacienti ēd bieži, lai gan viņi cenšas apgalvot pretējo. Arī uzkodas kaloriju ziņā var uzskatīt par pilnvērtīgām maltītēm. Birojos darbinieki dzer kafiju, klāt piekož kaut ko saldu, bet kustību ikdienā ir par maz, ja vien speciāli nesporto.” Tāpēc ārste iesaka ēst mazas, dūres lieluma porcijas. Ja pēc laika aizvien moka izsalkums, var apēst vēl mazliet.

Nav konkrētu atbilžu uz jautājumu, kāpēc mēs ēdam par daudz. Gastroenteroloģe uzskata, ka ēdam pārāk daudz, jo ēdiens ir viegli pieejams. Tas vienmēr ir blakus, kad socializējamies, satiekamies ar draugiem. Notiek dažādi pavāršovi, meistarklases. Kaut ko nogaršojam, ieskrienam veikalā, ar kādu satiekamies, un tā ēdiens it kā nejauši nonāk mūsu kuņģī. Bieži neapzināmies, ka tas, ko ieliekam mutē, jau ir ēdienreize. Dienas laikā uzkrājam daudz kaloriju. Tad atnākam mājās, ēdam īstās vakariņas, kas patiesībā ir lieka maltīte.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

To visu es apēdu?

Patiesi, bieži ēdam neapzināti, piekrīt gastroenteroloģe. “Dažkārt pacienti paši sev melo. Kad iesaku apēsto piefiksēt uztura dienasgrāmatā, viņi nespēj noticēt, ka tik daudz dienas laikā apēduši. Kamēr cilvēks vizuāli neapjauš, ko liek sev mutē, tikmēr nekas nemainās.” Reizēm pacienti piesedz savus grēkus: “Īstenībā jau ēdu veselīgi. Tas bija tikai muslis.” Taču muslī reizēm ir vairāk kaloriju nekā šokolādes batoniņā, atklāj ārste.

“Arī veselības kongresos un konferencēs uzsver, ka cilvēkam vizuāli jāredz, ko un cik daudz viņš apēd. Ja ir laiks, pacietība un apņemšanās, ieteicams to uzskaitīt uztura dienasgrāmatā. Pēc nedēļas var apsēsties un šo sarakstu izanalizēt. Paveras dažādi interesanti fakti, ko pacients iepriekš citādi nebūtu piefiksējis. Apzināšanās var būt sākums, kā risināt ēšanas situāciju. Tas, protams, ir laikietilpīgi.”

 

Naktī pie ledusskapja

Sāta sajūtai vajadzētu dabiski rasties īsi pēc ēšanas. Tomēr dzīves skrējiens ir tik aktīvs, ka cilvēki nenogaida līdz sāta sajūtai. Nākas ātri paēst un skriet tālāk. Nereti ēšanas laikā risinām svarīgas problēmas, parakstām līgumus, plānojam nākamās nedēļas grafiku. Nav laika iedziļināties, vai esam paēduši vai jau pārēdušies, kā ēdiens vispār garšoja un kā mēs jūtamies.

Gremošanas trakts lielā mērā ir saistīts ar centrālo nervu sistēmu. Ilona Vilkoite bieži ar pacientiem runā par emociju apēšanu. Sievietes ēd vairāk un biežāk, kad ir stress darbā, kad bērni sastrādājuši nepatikšanas skolā, kad ir problēmas ģimenē. Lai gan daļa cilvēku stresa laikā tieši nevar neko ieēst, jo ir slikta dūša, vairākums tomēr sāk notiesāt visu, kas pa rokai. “Pēdējā gada laikā vairākas pacientes sūdzējās, ka viņas mostas nakts vidū un dodas pie ledusskapja, lai paēstu. Nevaru komentēt, kā tas izskaidrojams. Iespējams, saistāms ar ikdienā uzkrāto stresu.”

Katram jāievēro miega režīms – pietiekami jāizguļas, jāatpūšas no ikdienas pienākumiem. Darbu nevajadzētu nest mājās. Nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes, rekomendē ārste. “Ja pacients pievērsīs uzmanību ikdienas režīmam, tad arī pievērsīs uzmanību tam, ko ēd. Apzinātā ēšana – saprast, kāpēc, ko, kad, cik daudz ēdam, – mūsdienās ārstiem un pacientiem ir liels izaicinājums.”

 

Iespējamas nopietnas kaites

Pārmērīga ēšana un liekais svars ne tikai rada psiholoģiskas kaites, bet arī paaugstina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, gremošanas trakta patoloģijām, barības vada saslimšanām, kas nākotnē var izraisīt barības vada vēzi. Pārēšanās nozīmē gan kuņģa problēmas, gan citas nopietnas patoloģijas: cukura diabētu, glikozes tolerances traucējumus. Tagad aktuāla ir bērnu aptaukošanās. Cukurs ir pieejams visur, turklāt ir visvieglāk apēdamais. Tas nav jāgatavo, tikai jāattaisa saldumu paciņa un jānokož, saka Ilona Vilkoite.

“Runājot ar kolēģiem, secinām, ka pēdējā laikā aktuāls ēšanas traucējums ir bulīmija. Cilvēk apēd pārlieku daudz un pēc tam apēsto atvemj. Ēšanas traucējumi ir patoloģiju komplekss. Tas nav tikai gastrīts vai cita saslimšana, tāpēc uz to jāraugās plašāk. Ne vienmēr palīdz tikai apzināta ēšana.”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv