Veselam
Dzīvesveids

Gavēnis nav spēle ar ēdienu. No kā atteikties gavēnī un rīcības jēga0

Foto: Shutterstock

Kristīgās Lieldienas šogad svinēsim 21. aprīlī, bet svarīgā notikuma gaidīšanas laiks sākušies jau 6. martā jeb Pelnu dienā. Ar šo brīdi iestājusies cita laika skaitīšana – 40 dienas līdz Lieldienām, ko daudzi vēlas pavadīt ar lielāku jēgu.

 

Apzināties savu nepilnību

Ik gadu, tuvojoties Pelnu trešdienai, daudzi sāk kaldināt gavēņa apņemšanos. Jo savam apzinātajam ceļam uz Lieldienām vēlas piešķirt īpašāku, svarīgāku saturu. Viens izvēlas labdarības ceļu. Cits noliek malā cigaretes. Kāds ierobežo noteikta pārtikas produkta lietošanu. Vai ievēro atturību sociālajos tīklos.

Ko īsti ietver jēdziens “gavēnis”? To vaicājām LU Teoloģijas fakultātes dekānei, profesorei Dacei Balodei.

“Kristieši gavēni mantojuši no jūdaisma, kas ir viena no senākajām reliģijām. Jūdaismā gavēnis ir sēru izpausme, tam ir saistība ar nāvi, aiziešanu, miesisku izzušanu. Varētu sacīt, ka gavēnis piederas ēnas pusei. Arī mūsdienās nereti ievērojam, ka ārkārtīgi spēcīga pārdzīvojuma laikā cilvēks atsakās no ēdiena, izjūt to kā nepieciešamību,” skaidro profesore.

Vēl viens gavēņa aspekts, kas izteikts jūdaismā, ir grēku nožēla.

Tātad var sacīt, ka gavēnis saistās ar dzīves ēnas pušu pārstrādi, ar savas nepilnības apzināšanos.

Tā ir mācīšanās tikt galā ar tām mūsu nelāgajām ēnas pusēm. Gavēšana ir ceļš uz sevis sakārtošanu un iepazīšanu.

 

Dievs bonusus nedod

“Kristīgajā ticībā liecības par gavēņa pieminēšanu ir jau kopš II gadsimta. Tālaika kristīgās ticības praktiķi norādīja, ka jāgavē ne tikai miesai, bet arī dvēselei. Protestantisms gan ienāca ar gavēņa kritiku un uzsvēra brīvprātības principu saistībā ar šo dievbijības praksi. Baznīcas reformu pamatlicējs Mārtiņš Luters kritizēja to kā ārišķību, lai gan tolaik pats ievēroja gavēni.

Jāsaprot, ka gavēnis tāpat kā jebkura cita dievbijības izpausme nekādā gadījumā nebūs tas, kādēļ Dievs cilvēku īpaši uzklausīs vai vairos iespēju saņemt pestīšanu. Cilvēks tiek glābts tikai Dieva žēlastībā, pats neko nevar pielikt klāt,” teic teoloģijas profesore Dace Balode.

 

Nolikt malā, lai novērtētu

Nereti piemin acu, ausu un mutes gavēni. Ir vērts padomāt, kādu informāciju uzņemam caur acīm, ko dzirdam, ko katrs no mums runā, kādus vārdus laiž pār savām lūpām.

Kristīgam cilvēkam gavēnis palīdz stiprināt saikni ar Dievu, būt tuvāk Dieva patiesībai un arī sev. Un gavēšana nenotiek tikai ar lūpām, tātad tikai ārišķīgi. Tas ir treniņš garīgās formas atjaunošanai, domu telpas apkope.

Gavēnis ir atteikšanās, tomēr ne diēta vai spēle ar ēdienu, kā to nereti uztver.

Varētu sacīt, ka tā ir koncentrēšanās uz galveno. Ko varu nolikt malā, kas manai dvēselei ir kaitīgs? Uz laiku kaut ko paņemam nost, lai rastos iespēja apjaust svarīgāko. Gavēnis ir iespēja pašam sev pavaicāt, kas būtu liekams manas dzīves centrā.

Atsakoties no kaut kā, rodas iespēja gavēņa laiku pavadīt jēgpilnāk.

Pārdomāt savu dzīvi, attiecības, kā izturos pret citiem. Varu kļūt labestīgāks, žēlīgāks. Iepriecināt kaut vai vēl vienu cilvēku, kas ir ārpus mana ģimenes un tuvo loka, un pašam būs prieks, ka esi kādam palīdzējis.

Dace Balode atminas kādu savu gavēņa laiku. Toreiz visas 40 dienas viņa atteicās no mūzikas klausīšanās. Ne tas, ka tā būtu postoša vai traucējoša, bet tieši tāpēc, ka viņai ļoti patīk mūzika. Tā vienmēr skan – gan brīvos brīžos, gan tad, kad Dace strādā.

“Nenoliegšu, ka šajās septiņās nedēļās man pietrūka, slāpa mana ierastā skaņu prieka. Kad pēc Lieldienām pirmoreiz ieslēdzu mūziku, tā šķita kaut kas īpaši skaists! Pārdzīvojums bija daudz spēcīgāks, nekā ik dienu klausoties mūziku. Es atkal ieguvu to pirmreizējo sajūtu – atteikties, lai novērtētu.”

 

Pieredze, ko vērts pārņemt

Saistītie raksti

Vācijā jau daudzus gadus kristieši, luterāņi aicina sabiedrību ņemt dalību gavēnī ar nosaukumu Sieben Wochen ohne, kas tulkojumā nozīmē “septiņas nedēļas bez”. Katru gadu tiek pavēstīta jauna tēma. Tā akcentē, bez kā varētu iztikt šajās septiņās nedēļās jeb 40 dienās, kas ved līdz Lieldienām, vienlaikus ļaujot atklāt daudz svarīga savā dzīvē.

Ir zināma 2019. gada tēma – iztikt bez meliem. Kā nemelot sev pašam? Kā būt godīgam citam pret citu? Kā iestāties par patiesību? Tas ļaus pārdomāt, ko katram nozīmē meli un patiesība, kā to saprotam.

 

Konsultante: 

Dace Balode, mācītāja, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore

 

LA.lv