Veselam
Ārstēšana

Ģenerāltīrīšana mutē. Vispirms higiēnists, tad – zobārsts0

Foto – Shutterstock

Zobārsts dzēš ugunsgrēku, labodams zobus. Higiēnists tos ne tikai sakopj, bet arī palīdz saglabāt, mācot, kā par tiem pareizi rūpēties. Tāpat kā ik pa laikam veicam ģenerāltīrīšanu mājās, to vajadzētu sarīkot arī mutē. Ko par to derētu zināt?

Senāk cilvēkiem nācās iztikt bez zobu higiēnistu pakalpojumiem, un vairākums zaudēja zobus daudz agrāk, nekā tas notiek mūsdienās. Šīs profesijas pirmsākumi meklējami 1906. gadā ASV, kad stomatologs Alfrēds Fons ierādīja savai māsīcai, kā veikt profilaktiskās procedūras. Zobu higiēnistu izglītošanu sāka 1913. gadā Konektikutā. Latvijā šī specialitāte radās tikai pirms 20 gadiem pēc zobārstes, profesores Egitas Senakolas viesošanās ASV pie mūsu tautiešiem.

Pirms ļaujas zobu higiēnas procedūrai, ieteicams painteresēties, vai speciālistam ir atbilstīga izglītība, jo tās veic arī cilvēki bez nepieciešamās kvalifikācijas, piemēram, zobārstu asistenti un zobārstniecības māsas.

Sertificētu higiēnistu sarakstu var atrast interneta vietnē www.zobuhigienisti.lv. Ja neapmierina kāda speciālista darbs, jāvēršas Latvijas zobu higiēnistu asociācijā.

 

Ko dara higiēnists

Zobu higiēnisti ir mācīti ne tikai pamatīgi notīrīt zobus un konsultēt, bet arī atklāt zobu bojājumus un interpretēt rentgena uzņēmumus, taču likumdošana paredz, ka viņiem jāstrādā zobārsta uzraudzībā.

Pilnvērtīgai procedūrai parasti tiek veltīta viena stunda. Bērniem, kuriem darāmā mazāk, paredzētas 30, bet pusaudžiem – 45 minūtes.

Vispirms higiēnists ievāc tā saukto anamnēzi – izprašņā, vai pacientam ir kādas hroniskas slimības, kuru dēļ procedūra nav pieļaujama, piemēram, nekontrolēts cukura diabēts, ir ievietots sirds stimulators, nesen notikusi asinsvadu paplašināšana jeb šuntēšana, noskaidro, vai sieviete nav grūtniecības pirmajā vai trešajā trimestrī. Higiēnistam noteikti būtu jāvaicā arī par lietotajiem medikamentiem un iespējamu alerģisku reakciju pret kādām zālēm.

Protams, ir jāapskata mutes iekšpuse, zobi un jāprasa, vai pacientam nav kādas sūdzības. Šis posms turpinās aptuveni 10 minūtes.

Nākamais periods, kas var ilgt līdz pat pusstundai un vairāk, ir aplikuma un zobakmens noņemšana. Lielu akmeni vispirms noņem ar ultraskaņu, bet pēc tam izmanto rokas in­strumentus, kas šajā procesā ir neaizvietojami.

Pēc tam zobus pulē ar profesionālu zobu pastu vai nopūš ar AirFlow – tā saukto sodas strūklu, kas ir īpaši lietderīga smēķētājiem, kafijas un sarkanvīna cienītājiem.

Nākamais posms ir zobu diegošana un pārklāšana ar fluora preparātiem.

Pēdējo 10–15 minūšu laikā vajadzētu būt higiēnas korekcijai un konsultācijai par pacientam konkrētajā gadījumā nepieciešamajiem mutes dobuma kopšanas līdzekļiem.

Lai labāk izprastu problēmu cēloņus, higiēnists reizēm zobus pārklāj ar speciālu krāsvielu, kas atklāj tīrīšanas kvalitāti – vai aplikums ir nesens vai jau ilgāku laiku, vai zem tā nav sākuši bojāties zobi. Šādi speciālists, parādot spogulī, motivē pacientu uzlabot tīrīšanas paradumus, paskaidro, kurām vietām jāpievērš lielāka uzmanība.

Procedūras cena atkarībā no iestādes, kurā to veic, var svārstīties 35–100 eiro robežās, taču vidēji maksā 50 eiro. Tomēr neatkarīgi no cenas nedrīkst izpalikt neviens no nepieciešamajiem posmiem.

Lai ieinteresētu pacientus, dažkārt klīnikas zobu higiēnai piedāvā cenu atlaides akcijā “Pērkam kopā”, taču tad klientu pieplūduma dēļ procedūra var tikt sasteigta.

Profesionāļa veikta zobu higiēna parasti nav sāpīga, taču var izraisīt nepatīkamas sajūtas, un tas atkarīgs gan no pacienta jutīguma pakāpes, gan higiēnista profesionalitātes. Zobakmens noņemšanas laikā smaganas nereti asiņo.

Anestēzija, kuru drīkst veikt tikai zobārsts, procedūras laikā parasti nav nepieciešama. Ja vizīte pie higiēnista uztrauc, ieteicams pievērsties elpošanai, ieelpā klusībā lēni skaitot 1, 2, 3, bet izelpā – 1, 2, 3, 4.

Zobi – tīri un baltāki

Pusstundu pēc procedūras nedrīkst ēst un dzert. Smēķētājiem vismaz divas stundas jāatturas no pīpēšanas, it sevišķi, ja lietota sodas strūkla. Tikpat ilgi jāatsakās no kafijas, sarkanvīna un citiem dzērieniem, kas varētu iekrāsot zobus.

Pēc procedūras smaganās var būt niezoša, pukstoša vai citāda diskomforta sajūta, taču izteiktai asiņošanai nevajadzētu rasties.

Nereti pēc zobakmens noņemšanas starp zobiem parādās tukšas spraugas, kuras iepriekš bija aizpildījis zobakmens. Tas nozīmē, ka sācies periodontīts jeb, kā saka tautā, parodontoze.

Aplikums zobus iekrāso dzeltenīgi pelēkus, tādēļ pēc higiēnas procedūras tie kļūst gaišāki un spīdīgāki. Ar mēli var sajust, ka tie ir gludi, bet netīrie zobi – it kā samtaini.

 

Kad posties pie higiēnista

Ikvienam pieaugušam cilvēkam zobu higiēnistu vajadzētu apmeklēt reizi gadā, pat ja šķiet, ka nav nekādu problēmu.

Ja pastiprināti veidojas zobakmens, pie speciālista jāiet biežāk, jo paša spēkiem to noņemt nav iespējams. Tas visvairāk rodas vietās, kur izdalās siekalas – augšžoklī pie lielajiem dzerokļiem un apakšžoklī priekšējo zobu aizmugurē.

Zobakmens veidošanās atkarīga no zobu kopšanas rūpīguma, aplikuma daudzuma, kā arī siekalu sastāva. Tas rodas no mīkstā aplikuma, ko veido uz zobiem mītošās baktērijas un ēdiena paliekas. Sākumā slānītis ir plāns, tad siekalu iedarbības dēļ sacietē, kļūst grubuļains un aug arvien lielāks, jo uzslāņojas jauna kārta.

Kad zobakmens ir redzams ar neapbruņotu aci, problēma ir pamatīgi samilzusi. Ja smaganas ir stipri iekaisušas, asiņo un izdalās strutas, iespējams, zobu higiēnists uz nākamo vizīti aicinās jau pēc nedēļas, mēneša un trim mēnešiem, jo zobakmeni noņems pakāpeniski, konsultēs par tīrīšanu un nākamajās reizēs vērtēs rezultātu.

Par steidzamu rīcību liecina smaganu asiņošana, kad radies iekaisums. Svarīgs iemesls ir arī nelāgs aromāts no mutes, ēdiena palieku pastāvīga krāšanās starp zobiem. Smakojošu elpu lielākajā daļā gadījumu izraisa slikta mutes higiēna un aplikums uz zobiem, bet citkārt – lietotie medikamenti, hroniski iekaisušas mandeles ar strutu korķiem, atvilnis un citas vainas.

Zobu higiēnistu sevišķi svarīgi apmeklēt cilvēkiem ar hroniskām slimībām: cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, artrītu, pēc pārslimota endokardīta jeb sirds iekšējā apvalka iekaisuma, hronisku un akūtu elpošanas ceļu saslimšanas gadījumā. Problēmas mutē var rasties to paasinājuma dēļ.

Katru reizi, tīrot zobus, mūsu asinsritē iekļūst aplikumā esošās baktērijas, taču tik mazā devā, ka organisms tiek ar tām galā un mēs nesaslimstam. Veicot zobu higiēnu vai raujot zobu, tās tiek ievadītas asinīs lielā daudzumā, tāpēc higiēnistam ir svarīgi izvērtēt, vai pacienta veselības stāvokļa dēļ procedūru drīkst izdarīt.

Jāpiebilst, ka profesionālu zobu higiēnu neveic pēc principa jo biežāk, jo labāk. Īsākais periods starp procedūrām ir trīs mēneši. Ikdienas lietošanā paredzēto zobu pastu abrazivitātes indekss ir 75–100 RDH, taču higiēnisti lieto tīrīšanas līdzekli ar indeksu 220– 270 RDH. Arī zobu pucēšana ar sodas strūklu ir gana agresīva, tāpēc to nevajadzētu izmantot biežāk kā reizi gadā. Nemaz to neiesaka līdz 18–20 gadu vecumam, alerģijas un astmas slimniekiem.

Reizēm, veicot procedūru, nedrīkst lietot ultraskaņu, piemēram, grūtniecēm, cilvēkam, kuram ievietots sirds stimulators vai ir akūts smaganu iekaisums.

 

Vispirms higiēnists, tad – zobārsts

Ja nepieciešams labot zobus, pirms vizītes pie stomatologa vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu. Ja smaganas būs iekaisušas un asiņos, zobārsts nevarēs kvalitatīvi ievietot plombu. Lai kompozītplomba jeb helioplomba labi turētos, tā jāliek sausā vietā. Ja zobs ir nopulēts un dabiskā krāsā, varēs labāk novērtēt tā bojājumus un piemeklēt atbilstīgu plombas krāsu.

Ja zobārsts jau aptuveni pēc mēneša teiks, ka uz zobiem vīd aplikums, pigments vai pat zobakmens, tas nozīmē, ka higiēnists nav rūpīgi strādājis vai arī nav pacientu pietiekami labi apmācījis kopt zobus. Pēc higiēnas tos vajadzētu spēt uzturēt tīrus vismaz pusgadu.

 

 

UZZIŅA

• Lai cik rūpīgi tīrām zobus, ar laiku uz tiem sakrājas aplikums. Lai kavētu zobakmens veidošanos, nepietiek tikai pucēt zobus ar suku. Nepieciešams izmantot arī zobu diegu vai starpzobu birstītes. Ja starp zobiem ir palielas spraugas, ērtāks un efektīvāks būs pēdējais variants. Pēdējā laikā pieejamas jaunas tehnoloģijas, piemēram, zobu starpu tīrīšana ar spēcīgu ūdens strūklu. Par vēlamo variantu var konsultēt higiēnists.

• Jo vecāki kļūstam, jo vairāk kārtība vai nekārtība mutē ietekmē vispārējo veselības stāvokli. Pierādīts, ka veciem cilvēkiem, kuri slimo ar pneimoniju un pienācīgi nekopj zobus, palielinās risks no šīs slimības nomirt. Tam ir divi iemesli. Pirmais – netīrītā mutē vairojas baktērijas, kuras kopā ar asinīm aizceļo tālāk organismā. Otrais – ja tajā pastāvīgi ir iekaisums, imunitāte nespēj cīnīties ar slimībām.

• Ar sliktu mutes higiēnu ir saistīta, piemēram, tāda slimība kā endokardīts – sirds iekšējā apvalka iekaisums. Baktērijas, kas iemājojušas asinsvados, veicina aterosklerozes attīstību – organisms, lai neļautu attīstīties mikrobiem, iekapsulē tos taukvielu nosēdumos, tādējādi cenšoties sevi pasargāt, taču asinsvadi aizsērē un sašaurinās.

• Pierādīts, ka, pavirši tīrot zobus, pastāv lielāks miokarda infarkta un insulta risks, bet diabēta slimniekiem ir grūtāk kontrolēt cukura līmeni asinīs.

• Tiem, kuri savus zobus zaudējuši, par protēžu kopšanu parasti izstāsta protēzists, bet, ja uz platītes tomēr sakrājas aplikums, var lūgt to notīrīt zobu higiēnistam.

 

SVARĪGI

• Zobu higiēnistu nedrīkst apmeklēt, ja uz lūpām ir herpes izsitumi, jo infekcija var tikt izplatīta tālāk. To nav vēlams darīt arī iesnu laikā, jo ar aizliktu degunu procedūras laikā var viegli aizrīties.

• Ja smaganu kabatas ir dziļākas par sešiem milimetriem, higiēnists ar sev pieejamajiem instrumentiem palīdzēt nevar. Ja viņš nosūta pie periodontologa, tas nozīmē, ka situācija ir visai nopietna.

 

 

KONSULTĒJUSI RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES STOMATOLOĢIJAS INSTITŪTA ZOBU HIGIĒNISTE ANDA MIRONOVA

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Slavens psiholoģisks tests: Izvēlies figūru un noskaidro piemērotāko profesiju 1
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
FOTO. Atzīmējot dienesta desmitgadi, godina NMPD darbiniekus
2 dienas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
3 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
2 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 7 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
3 stundas