Veselam
Ārstēšana

Kā ģimenes ārsti varēs tikt pie miljoniem0

Foto – Timurs Subhankulovs

Ģimenes ārstu prakšu attīstībai līdz 2020. gadam plānots piešķirt 4,5 miljonus eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, 9% līdzfinansējums no valsts budžeta, bet 6% būs jāpiemaksā ārstiem pašiem. Ārsti šim finansējumam varēs sākt pieteikties no nākamā gada 1. janvāra, vakar nolēma valdībā. Plānots, ka uz atbalsta finansējumu kopumā varēs pretendēt 535 ģimenes ārstu prakses.

Nauda ir paredzēta aparatūras, mēbeļu iegādei, kā arī telpu renovācijas darbiem. Bet galvenais mērķis, piesaistot tik lielu finansējumu, ir uzlabot ārstu darba kvalitāti un pacientu pieejamību ģimenes ārstiem, norādīja veselības ministre Anda Čakša.

 

Būs ilgāk jāstrādā un vairāk speciālistu

Lielāko daļu naudas – 83% – novirzīs individuālajām ģimenes ārstu praksēm, kā arī tām praksēm, kas slēdz sadarbības līgumu. Bet 17% no finansējuma plānoti pilnīgi jaunam ārstu sadarbības modelim – primārās aprūpes centriem.

A. Čakša: “Individuāli katra prakse varēs piesaistīt 8000 eiro aprīkojumam dažādu iekārtu veidā, arī mēbelēm, datortehnikai, telpu remontam…”

Sadarbības līgumi paredzēti divām līdz piecām ārstu praksēm, kurām vienai no otras jāatrodas ne tālāk par pieciem kilometriem un kur papildus jānodrošina vismaz viens speciālists – pediatrs, fizioterapeits, vecmāte vai ginekologs. Šādā gadījumā katra prakse var piesaistīt līdz 10 tūkstošiem iepriekš pieminētajiem mērķiem.

Ģimenes ārsti ir savstarpēji aizstājami un, kopā strādājot, šī sadarbības līguma ietvarā spētu nodrošināt garāku pieņemšanas laiku – dienas laikā tās būtu 11 stundas. Ja ārsts strādā vairāk nekā vienā vietā lauku reģionos, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, arī šādā gadījumā prakse var piesaistīt līdz 10 tūkstošiem eiro.

Ir doma veidot primārās aprūpes centrus, kuros strādātu trīs līdz pieci ģimenes ārsti, kuri piesaistītu vismaz divus speciālistus – ne tikai pediatru, fizioterapeitu, vecmāti vai ginekologu, bet arī sociālo darbinieku, kura darba apmaksu veiks pašvaldība. Šajās praksēs ir jānodrošina pagarinātais darba laiks no plkst. 8 līdz 19. Plānots, ka katrs ģimenes ārsts, kas strādās šajos centros, varēs saņemt līdz 30 tūkstošiem eiro. Šādus centrus var organizēt gan paši ģimenes ārsti, gan arī pašvaldības. Pilotprojektam ir pieteikusies Siguldas pašvaldība, Rīgas pašvaldība, sarunas ir bijušas gan Valmierā, gan Liepājā, un ir vēl citas pilsētas, kas izrādījušas interesi.

Veselības ministre uzskata, ka, ģimenes ārstiem sadarbojoties, veidojas labas prakses apmaiņa un uzlabojas zināšanu apjoms. Ģimenes ārstu koppraksēs varot labāk veikt slimību profilaktisko darbu jeb veselības veicināšanas aktivitātes.

Jauno ārstu prakšu veidošana ar šiem noteikumiem netikšot ierobežota. Ja ārstam ir uzņēmēja gēns un viņš vēlas attīstīt savu praksi lielās prakses ietvarā, viņš varot organizēt šādu lielāku praksi un pieteikties finansējumam. Bez šī atbalsta instrumenta ir vēl cits, kas palīdz jaunajiem speciālistiem pārcelties uz reģioniem, lai pakāpeniski pārņemtu tā kolēģa praksi, kurš nolēmis doties pensijā.

 

Birokrātijas būšot mazāk

Arī iepriekš ģimenes ārstiem bija iespēja piesaistīt ES fondu finansējumu, taču nekāda lielā aktivitāte netika izrādīta, jo bija izvirzītas pārāk lielas birokrātiskās prasības. Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš sacīja, ka šajā ziņā esot panākts diezgan daudz kompromisu un tagad atskaišu rakstīšanas process būšot daudz vienkāršāks nekā iepriekš.

Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska pozitīvi vērtē iespēju tikt pie lielāka finansējuma, kā arī to, ka ģimenes ārstiem tagad būšot krietni atvieglotas birokrātiskās procedūras, taču asociācija tomēr vēlējusies, lai individuālajām ārstu praksēm tiktu piešķirts lielāks finansējums – 20 tūkstoši eiro. Ar astoņiem tūkstošiem eiro, ņemot vērā pašreizējās cenas, nekādu lielu remontu neesot iespējams veikt, un tā nav liela naudas summa, arī lai iegādātos aparatūru.

“Tehnisko parametru izstrāde iepirkumiem bija samērā sarežģīta, jo ārsti vēlas strādāt ne jau ar zemākā līmeņa aparatūru. Iepriekšējā reizē par Eiropas struktūrfondu finansējumu drīkstējām iegādāties, piemēram, lētākos fonendoskopus. Tie maksāja 13 eiro, un daudzi tika nolikti plauktā. Laba endoskopa cena svārstās ap 200 līdz 300 eiro. Arī laba līmeņa dermatoskops, ar kuru iespējams agrīni diagnosticēt ādas audzējus, nav lēts. Tāpat arī kvalitatīvs spirogrāfs elpošanas funkciju novērtēšanai hroniski slimiem pacientiem nemaksā lēti. Nemaz nerunājot par kvalitatīviem svariem, kuru cena ir pietiekami augsta,” pastāstīja asociācijas vadītāja un piebilda, ka desmit ģimenes ārsti jau esot izrādījuši interesi par šo projektu.

LĢĀA uzskata, ka nav peļama ideja projektu iesniegt ne tikai ģimenes ārstiem, bet arī pašvaldībām, kuras fondu naudai varētu papildus piešķirt arī savu finansējumu, bet pretējs viedoklis ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai. Tā uzskata, ka pašvaldība nav ārstniecības iestāde un tās kompetencē nav veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana vai organizēšana, bet tikai pieejamības nodrošināšana.

LA.lv
LE
LETA
Veselam
“Olimpiskās dienas” rīta vingrošanā cer iesaistīt 150 000 cilvēku
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
VIDEO. Kā sadzīvot ar disfāgiju jeb rīšanas traucējumiem?
14 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
VIDEO. Vai bojātus ābolus var spiest sulā?
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Pipara burgeri labdarībai. Roju Puķi piesaka “Latvijas lepnumam” 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Dienas Biznesam” par slēptu politisko reklāmu draud 100 000 eiro sods
46 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Tramps draud sagūstītos “Islāma valsts” kaujiniekus izlaist pie Eiropas robežām
3 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kāda filma stundā matemātikas skolotājam Rīgā maksā darbu 1
28 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Kā jums šķiet, vai Latvijā vēl būs 20 grādi? Toms Bricis stāsta par astronomisko rudeni
5 stundas