Veselam
Ārstēšana

Ģimenes ārstiem maksās un prasīs vairāk 16

Foto AFP/Scanpix/LETA

Valdība šodien uzklausīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītājas Sarmītes Veides iebildumus pret Veselības ministrijas (VM) izvirzītajiem nosacījumiem ģimenes ārstiem, tomēr neatcēla nevienu prasību, kas stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
Palielinot ģimenes ārstam izmaksājamo naudu par katru praksē reģistrēto pacientu jeb ierēdņu valodā saukto kapitācijas naudu no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro, tiek izvirzītas arī augstākas prasības ārsta darba kvalitātei.

Līdz šim ģimenes ārstiem nebija obligāta prasība vismaz reizi nedēļā pieņemt pacientus astoņos no rīta un arī vakara stundās līdz pulksten 19, bet no nākamā gada vairs nedrīkstēs izvēlēties, vai to darīt vai tomēr ne. Tiesa, grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz iespēju ģimenes ārstam, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), vienoties arī par citu pieņemšanas laiku. Ja ģimenes ārsti nepildīs šo MK noteikumos iekļauto prasību, NVD varēs pieņemt lēmumu samazināt kapitācijas naudas izmaksu pat līdz 30 procentiem. S. Veide izrādīja neapmierinātību, ka līdz šim ģimenes ārstu par darba organizācijas pārkāpumiem varēja sodīt Veselības inspekcija, izsakot brīdinājumu, bet no jaunā gada sodi kļūs bargāki un sitīs pa ārstu naudas maku. Ja pārkāpumi tiks konstatēti atkārtoti, tad NVD varēs noteikt līgumsodu līdz pat 50% no ārsta darba samaksas. S. Veide teica ministriem, ka ģimenes ārsti esot pret obligātu strādāšanu rīta un vakara stundās. “Katrs ārsts pielāgojas pacientu vajadzībām, un ir mums arī tādi ārsti, kuri strādā līdz astoņiem vakarā,” sacīja Veide.

MK noteikumos ir norādīts, ka gaidīšanas laiks, lai tiktu vizītē pie ģimenes ārsta, nedrīkst būt garāks par piecām darba dienām. Veide centās pārliecināt ministrus, ka ziemas mēnešos, kad saaukstēšanās kaites un gripa sit augstu vilni, tik īsu rindu grūti saglabāt. Viņa lūdza atļaut pagarināt rindu, ja ārsts dienā ir pieņēmis vairāk nekā 30 slimniekus, taču izstrādātais noteikumu projekts vairs netika labots atbilstoši LĢĀA vadītājas ierosinājumam.

S. Veide ministriem sūrojās arī par e-veselības problēmām – nosūtījuma uzrakstīšana e-veselības sistēmā prasot daudz laika, jo lokālās programmas tam vēl neesot gatavas un arī ievadīšana portālā sagādājot gana daudz grūtību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pateicās LĢAA asociācijas prezidentei Veidei par viņas izrādītajām rūpēm pret saviem kolēģiem un vienlaikus secināja, ka “ģimenes ārsts – tā ir misija, nevis – lai nepārstrādājas”. “Paldies, ka pievērsāt uzmanību tām lietām, kam jāseko līdzi, bet mēs atbalstīsim veselības ministri,” M. Kučinskis pielika punktu diskusijai par izmaiņām ģimenes ārstu darbā, sākot no 2018. gada 1. janvāra.


Kompensējamās zāles – tikai par e-receptēm

Patlaban e-veselībai ir pieslēgušies 86% ārstu, bet līdz nākamā gada janvārim tas ir jāizdara visiem, jo darba nespējas lapas vairs nedrīkstēs izrakstīt papīra formā un arī zāļu receptes pilnībā vai daļēji valsts apmaksātajiem medikamentiem obligāti būs jāizraksta ne vairs uz papīra, bet tikai un vienīgi elektroniski. NVD informē, ka lēmumu par pārējiem medikamentiem katrs ārsts varēs pieņemt brīvprātīgi – izrakstīt tos uz papīra recepšu veidlapas vai elektroniski. Receptes uz papīra veidlapām drīkstēs izrakstīt arī gadījumos, kad to tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt elektroniski. Visas līdz 1. janvārim izrakstītās papīra receptes iedzīvotāji varēs izmantot līdz to derīguma termiņa beigām.

Pacients, izmantojot parasto e-recepti (zilā krāsā) varēs iegādāties medikamentus pa daļām vienā vai vairākās aptiekās, jo farmaceits e-sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo zāļu e-recepte (rozā krāsā) būs jāizmanto tāpat kā līdz šim – iegādājoties visus medikamentus vienā reizē.

Ja pacients, saņemot e-recepti, pats nevarēs aiziet uz aptieku, tad viņa vietā to drīkstēs izdarīt cilvēks, kuram pacients to uzticēs. Pietiks ar to, ka uzticamības persona nosauks vai uzrādīs e- receptes identifikācijas numuru un uzrādīs savu pasi vai personas apliecību.

Būtiski ir arī tas, ka ārsts, apmeklējot pacientu mājās, izrakstīs recepti nevis elektroniski, bet uz papīra veidlapas.

Ja pacentīsies, 1000 eiro klāt

Ģimenes ārstiem iepriekš bija noteikti 13 darba kvalitātes kritēriji, bet no nākamā gada būs astoņi kritēriji un par to izpildi reizi gadā ārsta praksei tiks samaksāta papildu nauda.

Ģimenes ārsti brīvprātīgi varēs piedalīties sirds un asinsvadu slimību novēršanas pilotprojektā. Šim mērķim ir paredzēti 700 000 eiro. Ministrija prognozē, ka tajā varētu iesaistīties ap 700 ārstu, tātad nedaudz vairāk nekā puse no visiem ģimenes ārstiem, un katrai praksei par veiksmīgu piedalīšanos šajā projektā būs iespēja saņemt papildus 1000 eiro. Pilotprojekts nozīmē, ka ģimenes ārstam ne tikai būs jānosaka pacienta riska pakāpe saslimt ar sirds un asinsvadu kaitēm, bet arī jāveic tālāka izmeklēšana vai citas darbības, lai novērstu vai samazinātu sirds slimību riskus.

Kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai un slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai no valsts budžeta nākamgad ir piešķirti 11 miljoni eiro.
MK noteikumos ir norādīts, ka ģimenes ārstam reizi gadā ir jāapskata vismaz puse no savā praksē reģistrētajiem pacientiem.


1,42 eiro vietā – 1,50 eiro?

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vakar valdības sēdes laikā interesējās, vai neesot iespējams atrast kādu labāku iespēju, lai ģimenes ārstus neapgrūtinātu ar “melno” sīknaudu 1,42 eiro, kas ārstam jāiekasē kā pacienta iemaksa. Kad mūsu valstī tika ieviests eiro, ģimenes ārsti lūdza šo iemaksu noapaļot līdz 1,50 eiro, taču viņu lūgums noraidīts. Papildus astoņi centi par katru pacientu esot liela nauda. VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško informēja, ka gadā esot septiņi miljoni vizīšu pie ģimenes ārstiem un ka pusi no pacientu iemaksām kompensējot valsts. To varētu apspriest, bet ne patlaban, secināja D. Mūrmane-Umbraško. Rasnačs gan nebeidza brīnīties par šo nodevu un aicināja VM konsultēties ar Finanšu ministriju, lai atbrīvotu ģimenes ārstus no centu skaitīšanas.

LA.lv