Veselam
Dzīvesveids

Glābt planētu skrienot! Plogings ienāk arī Latvijā0


Plogings – jauns videi draudzīgs fitnesa trenda, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu.
Plogings – jauns videi draudzīgs fitnesa trenda, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu.
Foto: scanpix.ee

Skriešana ir vērtīga jūsu veselībai, atkritumu vākšana ir vērtīga planētas veselībai, kāpēc gan neapvienot divus vienā?

Šī ideja ir ploginga kustības pamatā – jaunā videi draudzīgā fitnesa trenda, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu.

Šobrīd Ploginga kustībai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Latvija, kur par šī kustības vēstnesi ir kļuvis uzņēmums “Pilsētvides serviss”.

Ploginga kustības pirmsākumi meklējami Zviedrijā, kur 2016. gadā to nodibināja taku skrējējs un vides entuziasts Ēriks Alstroms (Erik Ahlström). Aktualizējoties vides piesārņojuma problēmai sabiedrībā, šī inovatīvā kustība ir kļuvusi globāla, iegūstot popularitāti gan vides aktīvistu, gan fitnesa entuziastu un aktīvā dzīvesveida piekritēju vidū. Tagad drūzmēšanās, pulcējot cilvēku grupas, kas sanāk kopā, lai skrietu un vāktu atkritumus, kļuva par oficiāliem pasākumiem daudzās pasaules valstīs.

“Ploginga kustības popularitāte un pievilcība slēpjas tās vienkāršībā. Šim sporta veidam nav specifisku noteikumu – nav svarīgi cik bieži un ilgi Jūs skrienat, cik daudz un kādus atkritumus savācat katru reizi, jo katrs, kaut mazākais centiens ir no svara. Atšķirībā no daudziem citiem sporta veidiem tas neprasa ne sporta kluba abonementu, nez dārgo ekipējumu – viss, kas ir nepieciešamas ir sporta tērps, cimdi, atkritumu maiss un vēlme sniegt pozitīvu ieguldījumu apkārtējās vides sakārtošanā,” skaidro SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Plogings paver acis uz to, cik daudz izmestu atkritumu patiesībā ir pilsētu ielās, parkos un mežu takās, un sabiedrībai ir jāmaina priekšstats par to, ka pacelt atkritumus uz ielas ir dīvaini.

Tieši pretēji – cilvēki, kas to dara sniedz milzīgu ieguldījumu vides un sabiedrības kolektīvās apziņas sakārtošanā, jo izmest tukšu pudeli uz pilnīgi tīras ielas bez sirdsapziņas pārmetumiem ir daudz sarežģītāk, nekā uz piemēslotās. Neatkarīgi no tā, vai Jūs plogojat vienreiz dienā vai vienreiz mēnesī, tas daudz ko maina.

Daudzi plogeri atzīst, ka šī kustība ir kļuvusi par stipru motivāciju skriešanai, jo iespēja izdarīt ko tādu, kas nāk par labu pašu ķermenim un vienlaicīgi arī apkārtējai videi, kalpo par vēl vienu iemeslu, lai pieceltos un pavadīt laiku skrienot. Turklāt, papildus acīmredzamajiem ieguvumiem apkārtējai videi, plogings pozitīvi ietekmē arī ķermeņa veselību. Pietupieni un palēcieni ploginga nodarbības laikā ļauj 30 minūtēs sadedzināt 288 kalorijas, salīdzinot ar 235 kalorijām, kas tiek sadedzinātas parastas skriešanas laikā.

“Pieredze rāda, ka visaktīvāk atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārstrādes aktivitātēs iesaistās tieši bērni, jo viņiem tas liekas saistoša un aizraujoša nodarbe. Savukārt bērnu aizraušanās ar atkritumu apjoma samazināšanas jautājumiem neizbēgami iesaista procesā arī vecākus, tādējādi pamazām popularizējot šo ieradumu plašākas sabiedrības vidū.

Saistītie raksti

Tāpēc mūsu tuvākās nākotnes plānos ir organizēt ploginga skrējienus dažādos Latvijas novados un apmeklēt dažādu Latvijas reģionu skolas ar lekciju ciklu par to, kā samazināt atkritumu daudzumu mājsaimniecībās, kā pareizi tos apsaimniekot un kādas ir aktuālās iniciatīvas Latvijā un pasaulē, kas veicina atkritumu apjoma pakāpenisko samazināšanos. Viena no šī lekciju cikla tēmām būs arī plogings,” atklāj Jurģis Ugors.

Pilsētvides serviss mājas lapā ir izveidota speciāli ploggingam veltīta sadaļa “Par Plogging”, kurā cilvēki var atrast detalizētāku informāciju par šo kustību, kā arī sekot līdzi un pieteikties ploginga skrējieniem.

LA.lv