Veselam
Uzturs

Vai tev ir ēdienu atkarība? Tests un skaidrojums par ēšanas kārēm0

Shutterstock ilustrācija

Es labi zinu, kur lielveikala plauktos atrodami visgardākie čipsi, kur stāv šokolādes konfektes, kur sviesta cepumi. Ikreiz noeju gar šiem plauktiem, iedomās paņemot paciņu. Tomēr grozā neielieku. Jo zinu – nepaies ne mirklis, un visa paciņa jau būs tukša. Un tūlīt atkal kārosies… Vai tiešām esmu atkarīga no ēdiena? Vaicāju padomu uztura speciālistei Evai Katajai.

 

“Ēdiena atkarība raksturojas ar to, ka cilvēks it kā grib apstāties, vairs negrib kāri mieloties ar kādu konkrētu produktu, jo apzinās, ka tas nav pārāk veselīgi, labi, pareizi, bet nevar – turpina ēst. Līdzīgi kā, piemēram, alkohola atkarības gadījumā – roka atkal un atkal sniedzas pēc glāzītes. Nu, netiec no šīs apsēstības vaļā!” teic uztura speciāliste Eva Kataja.

Atkarīgs mēdz būt tad, ja ir nepārvarama vēlme pēc kāda produkta vai vairākiem, kas satur daudz tauku, cukura un/vai sāls. Vajag par katru cenu!

Tiek uzskatīts, ka ar atkarības veidošanos biežāk saistīti pārtikas produkti, kas satur daudz cukura, sāls un tauku, arī cieti, piemēram, čipsi, frī kartupeļi, cepumi, smalkmaizītes, dažādi saldumi, šokolāde. Tieši ar šokolādi sākās pētījumi – tika pamanīts, ka cilvēki to ēd par daudz un šajā kārē nevar apstāties, ar rāvienu apēd visu tāfelīti.

“Visbiežāk šie produkti ir rūpnieciski pārstrādāti, padarīti garšas kārpiņām ļoti tīkami, veicina labsajūtu. Dabā jau nav nekā tāda, kas saturētu tik daudz cukura, sāls vai tauku vienkopus. No kāposta parasti nerodas atkarība,” skaidro Eva Kataja.

Kārotā produkta notiesāšana rada patīkamas izjūtas, ir vēlme atkārtoti gūt šīs pozitīvās emocijas. Nereti našķojas tieši tad, kad ir slikts garastāvoklis vai stresa pārpilns laiks.

Interesanti, ka citās dzīves jomās šis cilvēks prot likt lietā gribasspēku vai ievērot pašdisciplīnu, bet ne ēšanā.

Turklāt mēdz par to izjust kaunu, vainas apziņu, slēpt savu vājību no citiem.

Ēdiena atkarība gan nav definēta kā oficiāla diagnoze. Tas ir salīdzinoši jauns jēdziens, tomēr šī tendence arvien vairāk tiek zinātniski pētīta. Izveidota, piemēram, tā dēvētā Jeila ēdiena atkarību skala, ko speciālisti izmanto, lai noteiktu iespējamo atkarību. 36,6 °C gan šo testu nepiedāvā, jo tas vērtējams tikai profesionālim. Žurnāla piedāvātais tests ir vienkāršāks, tomēr tas dod iespēju pārdomāt savas attiecības ar ēdienu.

Našķi, kas kārdina

Foto: Shutterstock

Ja uznāk šī lēkme – nepārvaramā kāre pēc našķa, katram cilvēkam ir kas savs (vai vairāki produkti), pēc kā visbiežāk pastiepjas roka. Tie var būt gan saldi, gan sāļi kārumi. Būtiskākais – ikviens no tiem satur par daudz cukura vai sāls, arī taukvielu.

Nereti cenšas tikt vaļā no viena našķa, bet aši vien to aizvieto ar kādu citu.

Aizliedz sev, piemēram, nepārtraukti grauzt sāļās un gardās pistācijas, jo apzinās, ka ēd tās katru dienu un notiesā pārāk daudz, bet drīz vien sāk pirkt it kā veselīgās saldās tāfelītes, dienas garumā notiesājot ne vienu vien.

 

Našķi, ko cilvēki izvēlas visbiežāk:

• čipsi, it īpaši tie, kam pievienoti garšas pastiprinātāji;

• šokolāde, saldās tāfelītes, konfektes;

• rupjmaizes grauzdiņi, krekeri, siera uzkodas, pīrādziņi;

• pistācijas, zemesrieksti, saulespuķu sēklas, kam pievienots sāls;

• cepumi, vafeles, smalkmaizītes;

• šokolādes sieriņi, zefīrs;

• kūkas, kūciņas, makarūni;

• frī kartupeļi, virtuļi un citi eļļā fritēti produkti;

• siera salāti un citas uzkodas, kam pievienota majonēze;

• pikantas desiņas ar kečupu, arī cits ēdiens, kam pievienota tomātu mērce.

 

Tests

Pārbaudi, vai esi atkarīgs no ēdiena

Lai uzzinātu par sevi vairāk, pēc iespējas godīgāk atbildi uz visiem testa jautājumiem – JĀ vai NĒ.

1. Vai kādreiz esi gribējis pārtraukt ēst, bet nācies sev atzīt, ka to vienkārši nevari? Jā Nē

2. Vai pamani, ka visu laiku pastāvīgi domā par ēdienu vai pārdzīvo par savu svaru? Jā Nē

3. Vai izmēģini vienu diētu vai citādu ēšanu, pēc tam atkal citu, bet viss bez jēdzīgām sekmēm? Jā Nē

4. Vai tu mēdz ēst un pēc tam atbrīvoties no ēdiena, izmantojot vemšanu, caurejas līdzekli vai citādu attīrīšanos? Jā Nē

5. Vai tu mielojies ar ko citu, ja esi viens, nekā ja klāt ir citi cilvēki? Jā Nē

6. Vai kāds cilvēks no ģimenes, kāds draugs vai ārsts jebkad ir izteicis bažas par taviem ēšanas paradumiem vai svaru? Jā Nē

7. Vai tu mēdz vienā reizē apēst lielu daudzumu pārtikas, kādu konkrētu produktu? Jā Nē

8. Vai tava svara problēma ir saistīta ar našķošanos visas dienas garumā? Jā Nē

9. Vai tu ēd, lai izvairītos no savām izjūtām, emocionālajiem pārdzīvojumiem? Jā Nē

10. Vai tu ēd arī tad, ja neesi izsalcis? Jā Nē

11. Vai esi kādreiz izmetis pārtiku, bet vēlāk to paņēmis un apēdis? Jā Nē

12. Vai tu mēdz ēst slepus? Jā Nē

13. Vai badojies un strikti ierobežo apēsto? Jā Nē

14. Vai esi kādreiz čiepis citu cilvēku ēdienu? Jā Nē

15. Vai esi kādreiz slēpis ēdienu, lai būtu drošs, ka tev ir pietiekami daudz rezervju? Jā Nē

16. Vai tu mēdz pārmērīgi bieži sportot, lai kontrolētu savu svaru? Jā Nē

17. Vai esi rēķinājis kalorijas – salīdzinājis apēsto ar to, ko sadedzini dienas garumā? Jā Nē

18. Vai bieži izjūti vainu vai kaunu par ēšanas tēmu? Jā Nē

19. Vai neapzināti gaidi, ka tava īstā dzīve sāksies pēc tam, kad zaudēsi svaru? Jā Nē

20. Vai tu mēdz izjust bezcerību par savām attiecībām ar ēdienu? Jā Nē

Rezultāts. Šis tests parāda risku – cik liela ir varbūtība, ka tev ir atkarība no ēdiena. Tas nav diagnostikas tests, kas to var pateikt precīzi, tomēr ievirzi varētu sniegt. Ja uz vairākiem jautājumiem atbildi apstiprinoši, ir vērts aizdomāties par ēšanas tēmu savā dzīvē. Ja pašam sāk šķist, ka tas tiešām jau kļūst traucējoši, varbūt ir vērts konsultēties ar kādu speciālistu. Tas varētu būt psihologs, psihoterapeits vai uztura speciālists – atkarībā no tā, kas vairāk traucē. Ja nomoka doma, ka netiec vaļā no liekajiem kilogramiem, var palīdzēt uztura speciālists. Ja traucē sliktā pašsajūta, labāk vaicāt padomu psihes jomas un emociju sakārtotājiem.

 

Eksperte

Eva Kataja, uztura speciāliste

 

LA.lv