Veselam
Dzīvesveids

Ledus peldes un veselīgas kūkas… Dūlas Ilzes Kuduliņas zaļā dzīvošana1


Ilze Kuduliņa
Ilze Kuduliņa
Foto: Gints Ivuškāns

Ilze Kuduliņa ir sertificēta dūla un zīdīšanas konsultante. Kopā ar kolēģi Daci Lisovsku izveidojusi biedrību Dūlu prakse, kas piedāvā atbalstu jaunajām ģimenēm. Tā ir gan topošo vecāku skola un brīvās spēlēšanās grupas bērniem, gan Grūtnieču pēcpusdienas un Mammu rīti kopā ar bēbīšiem. Tikpat svarīgi tas, ka Ilze ir triju bērnu mamma. Kristīnei ir desmit gadu, Kārlim astoņi, Reinis ir piecgadnieks. Mamma priecājas par savas ģimenes zaļās dzīvošanas asniem – ja kas interesants izdodas, pavēsta to draugiem feisbukā vai instagramā, šādi iedvesmojot daudzus.

Ilze piekrīt dalīties ar žurnāla lasītājiem, viņa stāsta par ģimenes dzīves principiem, par centieniem dzīvot dabai draudzīgāk.

 

Nodot spēcinošu pieredzi

Visi mani trīs bērni ir nākuši pasaulē plānotās mājdzemdībās, un tā ir brīnišķīga pieredze. Es piedzīvoju ļoti spēcinošas dzemdības. Kad ir grūti, atskatos uz savu dzemdību pieredzi un smeļos spēku – es varu tik daudz! Mani atbalstīja vecmāte Rudīte Brūvere, palīdzēja ar ticību, iedrošinājumu un holistisku aprūpi.

Mana pirmā izglītība ir politikas zinātne, Vācijā ieguvu arī maģistres grādu demokrātijas studijās.

Viss mainījās līdz ar pirmā bērna – meitas piedzimšanu. Man patīk teiciens, ka šajā svarīgajā brīdī sievietē kaut kas mainās šūnu līmenī.

Tā laikam notika ar mani.

Daudz domāju, ko vēlos dzīvē darīt. Viena no atslēgām, lai to uzzinātu, – saprast, ko nevari nedarīt. Sapratu, ka nevaru klusēt par piedzīvoto, gribu dalīties, cik lieliskas var būt dzemdības, lai arī citām sievietēm tā varētu notikt. Atradu, ka ir tāda profesija kā dūla, devos mācīties. Dūlas izglītība ļoti daudz deva man pašai – iemācījos labāk izprast sevi un dzīves kopsakarības. Ķermenis daudz ko pasaka priekšā, tikai jāklausās, pēc tam apjaustais jāliek lietā.

 

Izmainīt bērnības garšu

Kad studēju Vācijā, man bija brīvs laiks pašai sev. Vēlējos ēst veselīgāk, izmēģināju dalīto uzturu. Negaidīti sapratu, ka sāta sajūta ir ilgāka, ja ēdu rīsus ar dārzeņu salātiem, nevis gaļu ar tiem pašiem dārzeņiem. Nolēmu, ka varu iztikt bez gaļas. Iesākums nebija viegls. Bērnības garšas ir vilinošas. Īpaši, ja ir kāds kreņķis, gribas sevi ar šīm garšām palutināt.

Tikai vēlāk pievienojās ētiskie apsvērumi un pārdomas par to, ko satur komerciāli ražots produkts. Es smejos – ja man pašai būtu jāsagādā gaļa, diez vai gribētu nokaut vistu. Labāk izroku burkānu. Nu jau divpadsmit gadus esmu veģetāriete.

Man šķita svarīgi, lai maniem bērniem veidotos citāda, veselīgāka bērnības garša, nekā tā bija man. Mani bērni neēd gaļu. Ik pa laikam visi veicam asins izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka organisms saņem vajadzīgās uzturvielas. Viss ir kārtībā, arī dzelzs pietiek, par ko parasti uztraucas.

Es gatavoju mājās un uzskatu to par vērtību. Pie manas omītes vienmēr bija siltas pusdienas, mamma allaž sagaida mūs ar mājas ēdienu. Latviešu kultūrā ir saglabājusies šī vēlme nodot mīlestību caur garšīgu maltīti.

Tas ir arī veids, kā taupīt naudu un resursus. Uz darbu ņemu līdzi pusdienas, man nav jāpērk veikalā kaut kas iepakots un iepakojums jāizmet. Arī bērniem dodu līdzi launagu viņu kastītēs. Mājas ēdienā izvairāmies no cukura pievienošanas, nelietojam arī kviešu miltu izstrādājumus. Visās receptēs, kurās ir kviešu milti – arī pankūkās, kēksiņos vai plātsmaizēs –, aizvietoju tos ar griķu miltiem. Griķu milti ir nedaudz sausāki, citas atšķirības nav. Daudziem netīkamā griķu garša rodas grauzdēšanas procesā, bet miltus gatavo no zaļiem, negrauzdētiem griķiem.

 

Atbildēt par saldumu trauku

Man patīk gatavot veselīgas kūkas. Dēls no paša rīta, kā acis vaļā, mēdz prasīt: mammīt, vai varu dabūt kūciņu? Kāpēc ne, ja zinu, ka kūkā ir labās taukvielas, rieksti un ogas. Ja ballītē ir čipsi vai konfektes, arī mani bērni pamielojas. Taču mājās tā visa nav.

Ir saldumi, ko mēs akceptējam: kvalitatīvi želejlācīši, tumšā šokolāde, rieksti vai žāvēti augļi. Katram bērnam ir savs kārumu trauks. Šādi var iemācīties neēst visu uzreiz, bet pietaupīt.

Ja mamma visu kontrolē, tad var gadīties, ka bērns, līdzko tiek klāt kādam našķim, grābj, kā no ķēdes norāvies.

Mēs daudz runājam par veselīgajām izvēlēm. Viņi zina, ka slimībai garšo saldums, našķis. Ja organisms ir diezgan tīrs, ātri vien signalizē – apēd picas šķēli, un jau ir šķidra vēdera izeja.

Slimības reizē pārrunājam, kā gājis pēdējā laikā, cik daudz saldumu esam apēduši. Izrādās, tiešām bijis daudz.

 

Piedzīvot dabas klātbūtni

Bez veselīgākas ēšanas rūpējos arī, lai bērni iet ārā jebkuros laika apstākļos. Viņi ir pieraduši pie vēja un lietus, nebaidās sala. Bieži braucām uz mežu, gājām garās pastaigās. Taču viņus bija tik grūti izvilkt no mājas. Arī mežā tikuši, bērni nīka, kašķējās vai bubināja. Dusmojos pie sevis, sak, labāk braukšu viena, kam man tos tračus vajag…

Bet pagāja laiks, un kādu rītu vecākais dēls piepeši vaicāja: mammu, kad mēs brauksim uz mežu?

Sapratu, ka ir vērts darīt to, ko uzskati par pareizu, pat ja šķiet, ka bērnus tas nemaz neaizrauj.

Viņi vienmēr gaida, kad atkal varēs ar opi iet sēnēs vai ar tēti braukt makšķerēt, jo tad uz ugunskura tiek vārīta zivju zupa un var piedzīvot neskartās dabas klātbūtni.

 

Radīt savām rokām

Kokosrieksta bļodiņu ideju Ilze noskatījusi internetā. Vispirms pārzāģē kokosriekstu, kas nav viegli. Pēc tam ar vīli noberž šķiedraino daļu un norīvē ar smilšpapīru. Arī iekšpusi gludina ar smilšpapīru. Visu trauku ieziež ar linsēklu eļļu.
Foto no Ilzes Kuduliņas no personiskā albuma

Uzskatu, ka mākai radīt kaut ko savām rokām ir īpaša vērtība. Es nāku no rokdarbnieču ģimenes, mēs visas adām, tamborējam. Man ir ļoti mīļas omas savulaik adītās zeķes, nu jau viņa aizsaulē. Tagad zeķes ada mana mamma. Gluži taustāmi ir sajūtama mīlestība un uzmanība, kas ielikta katrā adījumā.

Man patīk šūt. Nereti mani vada arī praktiski apsvērumi.

Šoziem uzšuvu bērniem ūdensnecaurlaidīgos cimdus. Paskatījos veikala cenas un sapratu, ka jāizdod vesels kapitāls, lai tos nopirktu visiem trim bērniem.

Mēs arī dāvanas gatavojam paši, nepērkam. Bērni to paveic no sirds, un saņēmējs to jūt, lai arī tas ir tikai tāds nieciņš.

Nesen vecākajam dēlam Kārlim uzdāvinājām īstus darbarīkus. Sagādājām arī dēlīšus, lai var zāģēt. Process ir šāds: mamma uzzīmē, Kārlis izzāģē, mazais brālis izkrāso. Viņi pavada laiku lietderīgi, ne tikai lūkojas ekrānā. To viņi arī, protams, dara. Taču ir prieks, ja puika pamostas un saka, ka tagad gribētu pazāģēt.

 

Mācīties mīlēt atšķirīgo

Lai atjaunotu spēkus un enerģiju, man nepieciešams tikt dabā. Esmu vācēja, man patīk vākt augus. Savākto izmantoju pirtīžās un savā virtuvē.

Nātres ir mans augs, tās vācu, jau sākot no pirmajām zaļajām lapiņām, un turpinu visu vasaru.

Man nav dārza un pēc nātrēm braucu uz draugu dīķmalu. Saplūcu nātres un glabāju ledusskapī. Lieku tās kokteiļos zaļumu vietā. Daļu sakaltēju tējai, daļu samaļu pulverī, ko pievienoju ēdienam.

No dabas var daudz mācīties. Es mācos saskatīt skaisto. Ja sēdi mežmalā un lūkojies uz kokiem, noteikti ievērosi, cik tie ir dažādi. Divu vienādu koku nav, katrs ir īpašs, pat ja līks vai nīkulīgs. Taču ne uz vienu augu mēs neskatāmies kritiski, sak, kur tik neriktīgs izaudzis. Es cenšos tāpat raudzīties uz cilvēkiem – katrs savā ziņā ir skaists, ar savu vērtību.

 

Atrast klusumu āliņģī

Foto no Ilzes Kuduliņas no personiskā albuma

Aukstās peldes iesāku tikai pagājušā gada rudenī. Mani vecāki to dara katru rītu, brauc uz meža ezeriņu. Tētis iesāka, mamma piebiedrojās. Es tikai noskatījos un brīnījos, ka viņi tā var.

Mamma stāstīja, ka pirmoreiz iegremdējusies āliņģī, lai slīcinātu dusmas. Reiz es sakopoju visu savu dusmu enerģiju un ielīdu ledainajā ūdenī.

Sapratu, ka nekas traks nenotiek, tikai vairojas prieks, jo esmu sevi pārvarējusi.

Ziemas peldēšana ir veids, kā apklusināt prātu. Varu meditēt, mēģinot panākt prāta klusumu, bet tas vienkārši notiek, kad ielienu āliņģī. Prāts it kā pajautā – tiešām tu to darīsi? Tad apklust, laikam ir pilnīgā šokā. Un domu klusums turpinās, līdz kamēr izlienu no āliņģa.

Šogad es piebiedrojos Ozolnieku roņiem, dodos peldēties reizi nedēļā. Kad bērniem bija Ziemassvētku brīvlaiks, braucu katru rītu, ņēmu viņus līdzi. Meita sacīja: ir auksts, bet mammai taču tur ir tik labi, es arī tā gribu… Visi bērni vienreiz iepeldēja āliņģī. Tas ir stāsts par vecāku piemēru – ja mēs darām, arī bērns ir gatavs pamēģināt.

 

Gatavot pienu mājās

Mēs piena produktus lietojam iespējami maz, tāpēc apguvu auzu piena gatavošanu. Bērni atzina to par visgaršīgāko. Pērku bioloģiski audzētas auzu pārslas, vakarā apleju ar ūdeni, lai briest līdz rītam. Noskaloju, lai nav pārlieku glumas. Auzu pārslas lieku blenderī, pieleju ūdeni un blendēju. Izkāšu caur smalku sietiņu. Paliek pāri šķiedrvielas, tās pēc tam sacepu pankūkās.

Pienam pielieku karoti medus un šķipsniņu sāls. Gatavoju arī šokolādes pienu, tad jau gatavajā šķidrumā iemaisu karoti kakao.

 

Baudīt zirņa spēku

Nezinu, cik vērtīgi ir veikala zaļumi, tāpēc mielojamies ar pašaudzētiem zirņu dīgstiem. Bioloģiski audzētus pelēkos zirņus kārtīgi izmērcēju, tad saberu katliņā, kam apakšā siets (domāts tvaicēšanai), lai diedzējas. Zirnī ieslēpts milzu dzīvības spēks, kas ļauj tam pat bez augsnes izdzīt asnu.

Regulāri divreiz dienā zirņus noskaloju. Aptuveni pēc nedēļas tie sāk dīgt. Kad zaļums paaudzies, klāt ir pļaujas laiks, kā mēs smejamies. Nogriežam pirmo ražu. Ļaujam vēlreiz ataugt. Zirņu dīgsti ir vērtīgi, arī saldi un garšīgi, bērni ir sajūsmā.

 

Ilzes ģimenei garšo

Foto no Ilzes Kuduliņas no personiskā albuma

Zemeņu kūka

Sastāvdaļas

Pamatnei

• 175 g mandeļu miltu

• 3 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas (izkausētas)

• 2 ēdamkarotes medus (var aizstāt ar sīrupu, piemēram, agaves)

• mazliet vaniļas

Pildījumam

• 400 ml kokosriekstu piena (tauku saturs ne mazāks par 17%)

• 250 g zemeņu (saldētas, atkausētas)

• 150 g (paciņa) Indijas riekstu (izmērcēti vismaz 4 stundas)

• 2 ēdamkarotes medus

• 4 ēdamkarotes kukurūzas cietes

• 10 g (paciņa) agara recināšanai

• ja vēlas intensīvāku garšu – sula un miza no apelsīna

Virskārtai

• 150 g zemeņu

• 1 ēdamkarote medus

• 10 g agara

 

Pagatavošana

Uzkarsē cepeškrāsni (180 °C). Samaisa visas pamatnes sastāvdaļas. Liek ar cepamo papīru izklātā pannā, mīklu ar pirkstiem izlīdzina un piespiež mazliet uz augšu gar malām. Cep 10 minūtes vai kamēr zeltaini brūna. Ļauj atdzist.

Gatavo pildījuma kārtu. Agaru un kukurūzas cieti samaisa ar mazliet ūdens, lai neveidotos kunkuļi. Kokosriekstu pienu liek katliņā karsēties. Kad parādās burbulīši, turpina maisīt un pievieno agaru un kukurūzas cieti. Maisot mazu brītiņu pavāra, līdz sabiezē. Blenderī liek zemenes, apelsīna miziņu un sulu, izmērcētos Indijas riekstus, medu un sagatavoto kokospienu. Pārlej pamatnei. Ieliek ledusskapī.

Saistītie raksti

Kad pildījums kļuvis stingrāks, gatavo virskārtu. Zemenes sablendē ar medu. Uzkarsē 150 ml ūdens līdz viršanai, pievieno agaru un turpina vārīt kādu minūti. To pievieno blendētajām zemenēm. Pārlej kūkai. Ļauj ledusskapī sarecēt.

 

Ilze aktīvi piedalīsies arī Dūlu nedēļā, vadot tikšanās topošajām mammām un tām, kurām mazuļi jau sadzimuši.

Dūlu nedēļas pasākumi Latvijā šogad notiks no 19. marta līdz 3. aprīlim. Vairāk informācijas šeit.

 

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Slavens psiholoģisks tests: Izvēlies figūru un noskaidro piemērotāko profesiju 1
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
FOTO. Atzīmējot dienesta desmitgadi, godina NMPD darbiniekus
2 dienas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 3 stundas
DT
Dace Terzena
Latvijā
Dace Terzena: Pēc labākās apziņas
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Portugāles vidienē plosās plaši meža ugunsgrēki
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Irānas varasiestādes liegušas iespēju sazināties ar uz kuģa aizturēto Latvijas pilsoni
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
TIEŠRAIDE: “RallyX Nordic” rallijkrosa čempionāta sacensības Biķernieku trasē
Tiešraide 4 stundas