Veselam
Ārstēšana

Hemoroīdi, diskomforts intīmā vietā – delikātās problēmas, ko uzticēt ārstam 16

Foto – Shutterstock

Proktoloģijas problēmas ir ļoti intīmas, tāpēc cilvēki bieži vien kautrējas doties pie ārsta. Taču ir svarīgi atcerēties, ka proktologs ir tāds pats ārsts, kā citi. Ja cilvēkam ir bojāts zobs, viņš iet pie zobārsta, bet ja ir diskomforts tūpļa apvidū, vajadzētu griezties pie proktologa. Vairāk par to, kādas ir biežākās pacientu sūdzības un kā tās risināt, stāsta Prokto klīnikas proktologs un ķirurģijas dienesta vadītājs Valērijs Ratobiļskis un ķirurģe, proktoloģe Baiba Putniņa.

Diskomforts ejot uz tualeti? Proktologs var palīdzēt atgriezt dzīves kvalitāti.

Proktologs ir ārsts, kurš nodarbojas ar taisnās un resnās zarnas saslimšanām. Ja cilvēkam ir diskomforta sajūta tūpļa rajonā – nieze, dedzināšana, gļotaini vai asiņaini izdalījumi, veidojumu parādīšanās anālajā apvidū, vajadzētu vērsties pie proktologa. Daudzi mēģina nodarboties ar pašārstēšanos, meklējot informāciju internetā, taču cilvēks, nebūdams profesionālis, nespēj noteikt, cik nopietna ir problēma. Jo ātrāk pacients atnāks pie ārsta, jo saudzīgākām metodēm spēsim atrisināt viņa problēmas un atgriezt dzīves kvalitāti. Ja gadījums nav ielaists un ir sākotnējā stadijā, mēs varam palīdzēt bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Vizītei pie proktologa nav speciāli jāgatavojas

Pie proktologa var nāk tāpat kā pie jebkura cita ārsta. Tas ir mīts, ka jātaisa klizma, un nedrīkst ēst vai dzert. Pirmreizējā vizītē cilvēks mierīgi pastāsta par savu problēmu, proktologs veic apskati, un tikai tad, ja papildus nepieciešama padziļināta izmeklēšana, tai ir īpaši jāsagatavojas. Šādos gadījumos ārsts pacientam izstāstīs visu nepieciešamo informāciju un sniegs sagatavošanās shēmu.

Biežākā problēma – hemoroīdi

Visbiežāk sastopamā proktoloģiskā problēma, ar kuru mūsu klīnikā vēršas 80% pacientu, ir hemoroīdi. Hemoroīdi ir iekšējie un ārējie vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas izejas daļā. Pārējie gadījumi ir anālās plaisas, pararektālas fistulas, dažādi taisnās zarnas veidojumi, iekaisīgas slimības un diemžēl arī onkoloģija.

Hemoroīdi vai zarnu vēzis? Izrādās, ka simptomi ir līdzīgi.

Hemoroīdālās slimības simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības tāpēc, ka dažos gadījumos zarnas vēzim un hemoroīdiem ir diezgan līdzīga simptomātika. Pacientiem gan nevajadzētu satraukties, jo onkoloģiskie gadījumi ir salīdzinoši reti, taču labāk ir pārbaudīties un sakārtot savu veselību, nekā dzīvot neziņā.

Varikozas kāju vēnas? Iespējams, problēmas var rasties arī taisnajā zarnā

Līdzīgas varikozas vēnas kā uz kājām ir arī taisnajā zarnā. Ja pacientam ir bijušas problēmas ar kāju vēnām, ir vērts pievērst īpašu uzmanību arī taisnās zarnas apvidum. Tur ir daudz venozu pinumu. Ja iedzimtības vai dzīvesveida dēļ ir traucēta asins cirkulācija un veidojas venozais sastrēgums, mezgli var parādīties gan uz kājām, gan taisnajā zarnā.

Grūtniecībā un pēcdzemdību periodā hemoroīdi parādās katrai 2 – 3 grūtniecei

Grūtniecības laikā norit organisma fizioloģiskās pārmaiņas, dzemde palielinās, tā spiež uz mazā iegurņa vēnām, tāpēc piebriest taisnajā zarnā esošās vēnas. Lielākajai daļai sieviešu kādu laiku pēc dzemdībām vēnas mēdz saplakt. Ja problēmas nepazūd, slimība progresē un veidojas komplikācijas.

Riska grupa – šoferi, ofisa darbinieki un fiziski smaga darba darītāji

Agrāk tika uzskatīts, ka ar hemoroidālām saslimšanām slimo galvenokārt cilvēki no 45 – 65 gadu vecumam, taču pieredze rāda, ka šī problēmas arvien biežāk piemeklē arī jaunus cilvēkus. Riska grupā ir cilvēki, kam ir tā saucamais sēdošais darbs – dienas aizrit ofisos, veikalu kasēs, ilgstoši vadot dažādus transportlīdzekļus.

Hemoroidālo saslimšanu var veicināt ne vien mazkustīgums, bet arī fiziski smags darbs. Ceļot smagumus, paaugstinās spiediens vēdera dobumā, kas var veicināt venozo sastrēgumu mazā iegurnī un hemoroidālo mezglu veidošanos. Ja cilvēks, kuram ikdienā ir sēdošs darbs un maza fiziskā slodze, izdomā, ka brīvdienās viņš sāks cilāt svarus, ir diezgan liels risks iedzīvoties hemoroīdos.

Profilakse – dzīves stila jautājums

Lai neiedzīvotos hemoroīdos, daudz varam darīt paši. Un ne tikai ar regulāru izkustēšanos darba dienas laikā un vieglu fizisko slodzi pēc tam, bet arī vairāk piedomājot par to, ko un kā ēdam. Bieži ēdiens kuņģī tiek samests kā vienkāršs kurināmais, nerēķinoties ar to, kā mūsu organisms to pārstrādās. Ja ēdam rafinētus produktus, kuros maz šķiedrvielu un nepietiekami dzeram ūdeni, rodas aizcietējumi. Uzturam jābūt sabalansētam, lai vēdera izeja būtu regulāra un nebūtu nedz caurejas, nedz aizcietējumu.

Grēkojam arī ar medikamentu nepareizu lietošanu. Piemēram, bieža antibiotiku lietošana, rada disbakteriozi, zarnās veidojas gāzes. Tas savukārt paaugstina iekšējo spiedienu zarnu traktā un asins sastrēgumus taisnās zarnas vēnās.

Hemoroidālai slimībai ir dažādas smaguma pakāpes

40% gadījumu hemoroidāla slimība ir asimptomātiska, bet 60% gadījumu tā var izpausties dažādās smaguma pakāpēs. Pirmajā pakāpē parādās tādi simptomi kā diskomforts, nieze, dedzināšana, gļotaini izdalījumi. Visbiežāk šie simptomi izzūd spontāni vai uz medikamentozas terapijas fona. Otrajai pakāpei raksturīgi tie paši simptomi, pievienojas asins smērēšanās un hemoroidālo mezglu paradīšanās pie vēdera izejas, kuri pēc tam pazūd. Trešajā pakāpē mezgli spontāni vairs neievelkas uz iekšu. Pēc tualetes apmeklējuma cilvēkam tie manuāli jāiebīda atpakaļ. Ceturtajā stadijā hemoroidālus mezglus nav iespējams reponēt, cilvēks regulāri cieš no diskomforta, sāpēm un asiņošanas. Trešajā un ceturtajā fāzē parasti nevar iztikt bez mazinvazīvas vai ķirurģiskas iejaukšanās.

Jaunākās tehnoloģijas palīdz atrisināt problēmas ātrāk un nesāpīgāk

Agrāk hemoroīdus un citas proktoloģiskās problēmas ārstēja tikai ar klasiskās ķirurģijas metodēm, pēc kurām atkopšanās bija daudz ilgāka un sāpīgāka. Šobrīd tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās un proktoloģiskās problēmas iespējams novērst ar mazinvazīvām ārstēšanas metodēm. Tas nozīmē, ka procedūra ir īsāka, mazāk sāpīga, un ir daudz vieglāks pēcoperācijas periods. Tajā pašā dienā vai nākamajā rītā pēc operācijas cilvēks var doties mājās, bet vēl pēc dienas atgriezties darbā. Parasti diskomforts izzūd pēc 2 – 3 nedēļām. Ja problēma bijusi ielaista un komplicēta, atlabšanas posms var ilgt līdz mēnesim.

Izmantotās metodes ir ļoti dažādas, taču tās visas vērtas uz to, lai pārtrauktu asins piegādi hemoroidālajiem mezgliem. Šim nolūkam var izmantot īpašus lateksa gredzenus, kas tiek uzlikti hemoroidālo vēnu mezglu pamatnē, mezglu skleroterapiju, CO2 lāzerķirurģiju, hemoroidālo artēriju nosiešanu un gļotādas noslīdējuma korekciju izmantojot ultraskaņas Doplera zondi.

LA.lv