Veselam
Ārstēšana

Iebilst pret privilēģijām “ātro” mediķiem1


Citi mediķi uzskata, ka daudz būtiskāk būtu atalgojuma palielināšana vai arī darba riska piemaksu palielināšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, nevis piedāvāt viņiem rindu apiešanu uz medicīnas pakalpojumiem. Attēlā: NMPD darbinieki piedalās pretterorisma mācībās “Pūlis 2019” Mežaparkā.
Citi mediķi uzskata, ka daudz būtiskāk būtu atalgojuma palielināšana vai arī darba riska piemaksu palielināšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, nevis piedāvāt viņiem rindu apiešanu uz medicīnas pakalpojumiem. Attēlā: NMPD darbinieki piedalās pretterorisma mācībās “Pūlis 2019” Mežaparkā.
Foto: Zane Bitere/LETA

Jautājums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku iespējām saņemt savlaicīgāku veselības aprūpi ticis aktualizēts ne reizi vien, bet palicis bez risinājuma.

Arī “Latvijas Avīzē” ir bijuši publicēti vairāki raksti par NMPD mediķiem, kuri cietuši satiksmes negadījumos vai no huligānu rokas.

Bet valsts par viņu ārstēšanu spējusi samaksāt tikai daļu no nepieciešamās naudas summas, pārējo mediķi ir bijuši spiesti maksāt arī no sava personīgā naudas maka.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība ne reizi vien rosinājusi Veselības ministriju papildināt valdības rīcības plānu ar pasākumiem, kas uzlabo NMPD darbinieku piekļuvi veselības aprūpei, un šogad panāca, ka šī apņemšanās tiek iekļauta valdības rīcības plānā.

Nu jau ilgāku laiku ministrijā ir izveidota darba grupa, kas apspriež jautājumu, kā uzlabot NMPD brigāžu darbinieku pieejamību medicīnas pakalpojumiem. Tiek piedāvāti vairāki varianti, bet diskusijas par tiem nenorit tik raiti, kā gribētos.

Ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka vakar ar lielām domstarpībām šajā darba grupā, kurā iekļauti ministrijas, slimnīcu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, esot atrasts pagaidu risinājums.

NMPD mediķiem tikšot dota iespēja mēneša laikā saņemt tos izmeklējumus un ārstu konsultācijas, kuras, ņemot vērā iepriekš veikto aptauju, bijušas visvairāk pieprasītas.

Runa ir par četriem izmeklējumiem: magnētisko rezonansi, datorsonogrāfiju, ultrasonogrāfiju un holtera monitorēšanu un četru specialitāšu ārstu konsultācijām: kardiologa, neirologa, ķirurga un rehabilitologa. Plānots, ka šos izmeklējumus un konsultācijas varētu ārpus rindas sniegt abās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Ilustratīvs attēls
Foto: NMPD

“Lielāko neapmierinātību par vienai mediķu grupai piešķirtām privilēģijām pauda universitāšu slimnīcu pārstāvji, jo viņi uzskata, ka slimnīcu mediķi nav ne ar ko sliktāki, lai nesaņemtu šādu pretimnākšanu. Reģionālajās daudzprofilu slimnīcās vēl pastāv iespēja savus darbiniekus apkalpot ārpus rindas, bet universitāšu slimnīcās, kur ir liela pacientu plūsma, šādas iespējas tikpat kā nav,” sacīja Šneiders.

Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis norādīja, ka nevienā Eiropas valstī šāda sistēma nepastāv. “Emocionāli to var saprast, bet loģika šādam solim nav saprotama, jo Latvijas medicīnā tiek dotas arvien lielākas iespējas rindu apiešanai – ne tikai “zaļais” koridors, bet pastāv arī citas iespējas, un izveidojas rinda rindas galā.

Ja veido šādas privilēģijas atsevišķai mediķu grupai, tad rodas jautājums, kā to apiešanu organizēt un izsekot tai līdzi.

Šķiet, ka daudz būtiskāk par šo privilēģiju būtu atalgojuma palielināšana NMPD mediķiem, varētu diskutēt arī par darba riska piemaksu palielināšanu. Rindu apiešana ir īstermiņa risinājums, un pēc būtības tas nav pareizs,” uzskata Rācenis.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) ir pārliecināts, ka svarīgāk ir diskutēt par citām iespējām.

Šneiders pastāstīja, ka darba grupā esot apspriesta iespēja piešķirt NMPD brigāžu mediķiem privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tā noraidīta finansējuma trūkuma dēļ.

Saistītie raksti

Ja darba grupa pilnībā vienosies par piekļuvi bez rindas četriem izmeklējumiem un tikpat ārstu konsultācijām, tad Veselības ministrijai būs jāgroza Ministru kabineta noteikumi par veselības pakalpojumu organizācijas un samaksas kārtību vai noteikumi par kārtību, kādā NMPD darbinieki saņem valsts apmaksāto veselības aprūpi, un tie jāpieņem valdībai.

NMPD vadība, aptaujājot savus darbiniekus, noskaidrojusi, ka 2018. gada pirmajā pusgadā no 725 cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, 42% gadījumu darbinieki par ārstēšanu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas, jo nespēja sagaidīt valsts apmaksāto ārstēšanu garo rindu dēļ.

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Slavens psiholoģisks tests: Izvēlies figūru un noskaidro piemērotāko profesiju 1
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
FOTO. Atzīmējot dienesta desmitgadi, godina NMPD darbiniekus
2 dienas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 3 stundas
DT
Dace Terzena
Latvijā
Dace Terzena: Pēc labākās apziņas
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Portugāles vidienē plosās plaši meža ugunsgrēki
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ādažu pašvaldības bērnudārzos pirmsskolas pedagogu darba algas likmi nosaka 920 eiro
50 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Irānas varasiestādes liegušas iespēju sazināties ar uz kuģa aizturēto Latvijas pilsoni
4 stundas