Veselam
Uzturs

Iedomas vai nepanesamība? Katrs trešais no uztura izslēdz kādus produktus0

Foto: pexels.com

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs no sava ikdienas uztura izslēdz kādu produktu, kamēr 66% sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot – liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Vismaz piektā daļa (~20%) respondentu norādījuši, ka ir atsevišķi produkti, kuri netiek iekļauti uzturā, jo tie vienkārši negaršo, piemēram, sēnes, bietes, trekna gaļa.

Savukārt 9% respondentu norādījuši, ka neēd konkrētus produktus, jo uzskata, ka “veselībai tie nav labi vai organismam nav nepieciešami”. 3% norādījuši, ka atsevišķu produktu neiekļaušana ēdienkartē saistīta ar alerģiju vai nepanesamību. Tikai 0,4% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņi ir veģetārieši, tas ir – uzturā nelieto gaļas produktus, bet 0,1% aptaujāto sevi pieskaita svaigēdājiem, uzturā lietojot termiski neapstrādātus produktus.

Vitamīni palīdz nodrošināt pilnvērtīgu uzturu

Farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene skaidro, ka ikvienam, kurš rūpējas par sabalansētu uzturu, ir svarīgi ikdienā lietot daudzveidīgus produktus, kur ikdienas šķīvja lielākā daļa būtu atvēlēta dārzeņiem un augļiem, graudaugu produktiem.

Ievērojot vienveidīgu diētu, pastāv risks iedzīvoties vitamīnu trūkumā organismā, kas izraisa dažādas saslimšanas un novājina organismu.

Daļa vitamīnu sintezējas cilvēka organismā (piemēram, B2, B3, daļēji B12), bet ir daļa vitamīnu, kurus var uzņemt tikai ar uzturu (piemēram, C vitamīns, B1). Turklāt dažādos dzīves posmos vitamīnu patēriņš var ievērojami pieaugt, piemēram, intensīvas fiziskas un/vai garīgas slodzes gadījumā, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pēc pārslimotas infekcijas slimības, pēc antibiotiku lietošanas.

Šādos gadījumos ārsti un farmaceiti iesaka lietot papildus vitamīnus vai pārtikas piedevas, nosakot konkrētu devu un lietošanas ilgumu. “Mūsdienās aptiekās pieejams ļoti plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts. Tomēr allaž iesakām pirms to lietošanas uzsākšanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, pastāstot arī par citām zālēm, kuras lietojiet ikdienā, lai izslēgtu mijiedarbības iespējamību. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tieši nepieciešamajai vielas koncentrācijai konkrētā produktā,” norāda farmaceite.

Vitamīni un uztura bagātinātāji ir tikai un vienīgi palīgs veselīgam uzturam, nevis pamatuzturs.

“Vēlreiz un vēlreiz saviem klientiem atgādinām – tikai vitamīnu vai piedevu lietošana neatrisinās visas problēmas. Svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids – sabalansēts ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, veselīgi ieradumi un pilnvērtīga atpūta,” saka farmaceite.

“Pieprasītāko uztura bagātinātāju topā ierindojas D vitamīns, C vitamīns un magnijs. D vitamīna pieprasījums skaidrojams ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, līdzīgi arī C vitamīns – tas ierindojies pieprasītāko vitamīnu klāstā, jo vīrusu sezonā kalpo par ātro palīdzību imunitātei. Savukārt ierobežotas ēdienkartes dēļ visbiežāk cilvēki saskaras ar dzelzs, kalcija, kā arī Omega-3 un Omega-6 taukskābju trūkumu,” aptieku tīkla Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš dalās ar novērojumiem.

Ne vienmēr alerģija nozīmē atteikšanos no konkrēta produkta

Analizējot datus par produktu izslēgšanu no ikdienas pārtikas alerģijas vai nepanesamības dēļ, redzams, ka šajā gadījumā nav būtiskas atšķirības, kāds ir cilvēka ienākumu līmenis – gandrīz visās ienākumu grupās apmēram 5% respondentu norādījuši, ka izslēdz kādus produktus no uztura alerģijas vai nepanesamības dēļ.

Saistītie raksti

Bet, raugoties no respondentu izglītības viedokļa, vairāk tādu cilvēku – 8% ir respondentu ar pamatizglītību vidū, kamēr alerģijas vai nepanesamības dēļ produktus no ēdienkartes izslēdz tikai 5% respondentu ar augstāko izglītību.

Kā norāda Sondore, svarīgi saprast, vai cilvēki izslēdz produktus tāpēc, ka paši sev diagnosticē iedomātas pārtikas nepanesamības, vai izslēdz produktus, jo to ieteicis ārsts. “Savā praksē esmu novērojusi, ka tieši cilvēki ar augstākiem ienākumiem un izglītības līmeni vairāk nosaka paši sev nepanesamības un iedomu dēļ atsakās no kādiem produktiem,” secina Sondore.

LA.lv