Veselam
Ārstēšana

Iegaumē un atpazīsti insulta un infarkta pazīmes, aicina jauna kampaņa 0

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vieni no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā ir miokarda infarkts un insults, kuru veiksmīgai ārstēšanai ir svarīgi laikus saņemt medicīnisko palīdzību. Tuvojoties Pasaules sirds dienai, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kampaņā “Atmasko dzīvības laupītāju!” skaidros, kā atpazīt galvenos infarkta un insulta simptomus, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai sekas nebūtu letālas un “dzīvības laupītāji” tiktu apsteigti.

Kā informē Slimību profilakses un kontroles centrs, akūts miokarda infarkts Latvijā ik gadu paņem vairāk nekā 1000 iedzīvotāju dzīvības, bet insults divreiz vairāk – ap 2000. Turklāt 20% infarkta un 15% insulta upuru pērn bijuši jaunāki par 64 gadiem – tātad abas slimības izrādās nāvējošas arvien jaunākiem cilvēkiem.

“Lai mazinātu šos biedējošos mirstības rādītājus un uzlabotu iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokli, noteicošais, protams, ir profilakse, taču ne mazāk svarīgi, lai apkārtējie, kā arī pats cietušais mācētu ātri atpazīt saslimšanu simptomus un laikus sauktu palīgā mediķus. Jābūt vērīgiem pašiem pret sevi un līdzcilvēkiem. Tā kā insults un infarkts cilvēku var skart jebkur – mājās, darbavietā, uz ielas -, aicinu nekad vienaldzīgi nepaiet garām sabiedriskā vietā nokritušam cilvēkam, nepārliecinoties vai nav nepieciešama palīdzība. Apkārtējo neuzmanība un vienaldzība ir dzīvības zagļu – insulta un infarkta – sabiedrotie,” uzsver veselības ministre Anda Čakša.

Divi vārdi

Kā skaidro SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanda Terela, kampaņas “Atmasko dzīvības laupītāju!” centrā būs divi vārdi – “sirds” un “ātri”. “Šie vārdi ir pamatā divām formulām, kas viegli uztveramā veidā palīdzēs iegaumēt infarkta un insulta simptomus. Ik minūte, ik sekunde šo saslimšanu gadījumā var izrādīties liktenīga, tādēļ mācīsimies tās atmaskot.”

Atmasko infarktu ar vienu vārdu S.I.R.D.S.!

S. – Sāpes, pēkšņi krūtīs, parasti aiz krūšu kaula (visbiežāk fiziskas vai emocionālas slodzes brīžos).
I. – Izteikta trauksme, nāves bailes, sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana.
R. – Reibonis, pārmērīgs nogurums, slikta dūša, vemšana.
D. – Dedzinošas, žņaudzošas vai plēsošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz citām ķermeņa daļām: kaklu, rokām, muguru.
S. – Sauc mediķus, zvanot 113, ja ir kāda no pazīmēm!

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Atmasko insultu ar vienu vārdu Ā.T.R.I.!

Ā. – Atsmaidīt. Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acs vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju!
T. – Turi. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas!
R. – Runā. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu!
I. – Izsauc mediķus – zvani 113, ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām!

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Nerēķināt procentus

“Smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un cukura (glikozes) līmenis asinīs, kā arī ķermeņa masas pieaugums ir dežurējošie infarkta riska faktori, kas ikvienam būtu jākontrolē,” uzsver Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve-Tāluts.

“Katrs no tiem savā veidā veicina asinsvadu sieniņu izmaiņas – asinsvadi kļūst neelastīgi un vairs nespēj pietiekami paplašināties katrā sirds sitiena reizē. Holesterīns jeb taukvielas to dara tiešā veidā, ieguļoties asinsvados un tos sašaurinot. Ja tas notiek sirds asinsvadā, sirdij nepietiek asiņu un skābekļa, uz ko tā reaģē ar sāpēm. Tas ir noteicošais un biežākais miokarda infarkta simptoms. Pārējās pazīmes ir drīzāk pavadreakcijas, kuru kopums katram cilvēkam var atšķirties, taču reakcijai no apkārtējo puses jebkurā gadījumā jābūt zibenīgai – jāsauc neatliekamā palīdzība,” skaidro Dzērve-Tāluts.

“Mums patīk rēķināt procentus, bet jāatceras, ka aiz katra no tiem ir dzīvs cilvēks – māte, tēvs, dēls, māsa. Darām visu, lai pēc insulta pacienti atgriežas mājās pie ģimenes bez neiroloģiskiem runas vai kustību traucējumiem – lai vecmāmiņas atkal var lasīt mazbērniem pasakas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers.

Viņš uzsver – jo ātrāk insults jeb smadzeņu asinsrites traucējums tiek diagnosticēts un slimnieks nogādāts pie mediķiem, jo lielāka iespēja veiksmīgi atveseļoties.
“Ir gadījumi, kad insults tiek atstāts bez ievērības un pie tā simptomiem vecmāmiņai radi uzvāra nomierinošu zāļu tējiņu ar domu “Nogaidīsim, gan jau pēc brīža pāries!”.
Taču profesionāla medicīniskā palīdzība jāsniedz ne vēlāk kā 4,5 stundu laikā pēc insulta sākuma. Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē.”

LA.lv