Veselam
Psiholoģija

Iepazīstieties – pēcatvaļinājuma depresija jeb Kā izdzīvot darbā pēc brīvdienām0

Foto – Fotolia © maselkoo99

Jūs vēl neesat izkrāmējis čemodānu pēc lidojuma, kad jau pārpildītā elektroniskā pasta kastīte jūsos izraisa skumjas? Iespējams, jūs esat kļuvuši par “pēcatvaļinājuma” depresijas upuri. Kā ar to tikt galā un atgriezties darba ritmā, stāsta psiholoģe un laika menedžmenta speciāliste Inna Igolkina.

Varētu domāt, ka tā ir “sadomāta” diagnoze – atvaļinājums ir beidzies, mums vajadzētu būt pilniem spēka, par ko te vēl skumt? Bet psihologi tomēr nav tik skeptiski: “Tāda depresija patiešām ir,” apstiprina eksperte. “Atvaļinājumā, ja tas izdevies, viss bija ideāli. Bet pēc tā, īpaši, ja cilvēks atgriezies no siltas zemes lietainā vai drēgnā rudenī, viss liekas pelēks. Tik lielas pārmaiņas reti kuram ir pa prātam.” Šādas depresijas simptomi ir apātija, noskaņojums “uz nulles”, nepatika pret ikdienas darbiem. Kā likums, šāds stāvoklis pāriet pēc nedēļas. Bet kā nodzīvot nedēļu, kamēr smadzenes un ķermenis adaptējas?

1. Sāciet plānot nākamo atvaļinājumu

Nepareiza stratēģija ir sēdēt un grupēt fotogrāfijas, domās atgriežoties pludmalē. Tas vēl vairāk ieraus sērīgumā. Pareizā pozīcija – no pirmās pēcatvaļinājuma dienas dzīvot jaunu brīvdienu gaidās. “Tas dos spēkus strādāt un “aizņems domas”, nedodot vaļu depresīviem spriedumiem par to, ka atvaļinājums ir beidzies,” skaidro psiholoģe.

2. Sāciet darīt vienkāršus darbus

Vēl viens veids, kā uzvarēt pēcatvaļinājuma depresiju, ir darba terapija. Lai normāli atgrieztos pienākumos, atrodiet rutīnas nodarbes, sarakstiet tās uz lapiņas un metodiski izsvītrojiet padarītos darbus. Vakarā, ja esiet labi pastrādājuši, apbalvojiet sevi ar ko patīkamu – kino apmeklējumu, ciemos iešanu vai vakariņām restorānā.

3. Priecājieties, ka neesat kļuvis bezdarbnieks

Pirmajā brīdī šī pieeja var likties šaubīga. Tomēr patiesībā tā ir efektīva, pārliecina psihologi. “Padomājiet par to, ka labs darbs ļauj jums skaisti un labi atpūsties un pagājušais atvaļinājums ir balva par strādāšanu, savukārt bezdarbnieki parasti sēž mājās,” papildina Inna Igolkina.

4. Padomājiet, kā sākt dienu

“Pats grūtākais, atgriežoties no atvaļinājuma – aizmirst par pavadīto brīvo laiku,” skaidro konsultante. “Vēlmi “paildzināt” atvaļinājumu jāatliek vai jāapspiež.”

Tāpēc nav vērts darbdienu sākt ar atvaļinājuma bildīšu skatīšanos vai saziņu sociālajos tīklos – pat tad, ja pats priekšnieks vēl ir atvaļinājumā un jums “nav, ko darīt”. “Jāatceras arī, ka bioritmi ir iekārtoti tā, ka mūsu darbspējas ir lielākas rītos nekā vakaros,” atzīmē psiholoģe. “Ja darbs sākts ar saziņu sociālajos tīklos, nav ko cerēt, ka pēc tam pēkšņi radīsies liela enerģija pienākumiem. Ja gribas pēc iespējas ātrāk padalīties ar draugiem atvaļinājuma iespaidos, labāk to izdarīt ātrāk, piemēram, iepriekšējā vakarā no mājām.”

Optimāls rīta sākums – tasīte kafijas un iespēja lēnīgi atgriezties pie darba: sakārtojiet galdu, pārbaudiet elektronisko pasta kastīti. Nav vērts uzreiz ķerties pie sarežģītākajiem projektiem – būs grūti koncentrēties.

Skaidra lieta, ka jums ļoti gribas pastāstīt kolēģiem un draugiem sociālajos tīklos, cik labi esat atpūtušies. Bet nevajag aizmirst, ka jūsu simtu pirmā fotogrāfija no sērija “es un…” var citos izsaukt skaudību vai skumjas. “Atcerieties, ka jūsu jaukais atvaļinājums ne vienmēr visos raisīs pozitīvas emocijas. Reizēm ir labāk, ka citi kolēģi nezina sīkumos, kā jūs atpūtāties, tas var aiztaupīt jums daudz nervu nākotnē. Atcerieties – sociālie tīkli ir atvērti visiem,” atgādina psiholoģe.

Daži atpūtnieki pirmajās dienās ne tik daudz atceras, kā baudīja okeāna viļņus, cik īd, ka atkal jāiet uz darbu un apkārt ir cīņu biedri, kurus gaida tas pats. Tas nav produktīvi.

“Ja patiešām vēlaties dzīvot citā valstī, atrodiet drosmi to īstenot tā vietā, lai visu dzīvi vaidētu, cik šeit ir slikti. Vai vismaz iepazīstieties ar cilvēkiem, kas dzīvo ārvalstīs, par kurām jūs sapņojat. Un pēkšņi var noskaidroties, piemēram, ka Austrālijas upēs dzīvo krokodili, bet jūrā – haizivis, un parastā dārzā – indīgi zirnekļi… un skaistajā eksotiskajā bildītē jūs ieraudzīsiet jau pavisam citas krāsas,” saka psiholoģe.

Cita lieta, ka nereti iekšējs uztraukums var būt nopietnas problēmas pazīme. “Tur nav vainīga apkārtējā, bet gan iekšējā pasaule. Ir tāds teiciens: “No sevis nekur neaizbēgsi”. Cilvēks var atrasties pasaules šedevru ielokā – statujas, gleznas, ēkas, kalni – bet justies nelaimīgs. Taču var arī iziet savas mājas pagalmā un parastā pelēkā rudens dienā sajusties kā pašā pasaules smailē.

Kad beigt atvaļinājumu

Skaidrs, ka šī informācija nav nepieciešama tiem, kuri no atvaļinājuma jau ir atgriezušies. Toties palīdzēs plānot pareizu “iziešanu no atvaļinājuma” nākotnē.

Saistītie raksti

Daudzi cenšas pagarināt brīvo laiku un atgriežas mājās burtiski desmit stundas pirms pirmās darba dienas. Un viņiem liekas sīkums, ka varēs izgulēties vien lidmašīnā un uz darbu būs jādodas steigā. Toties atvaļinājuma pēdējā diena būs bijusi piepildīta kaut kur Elizejas laukos vai citur… Mūsu konsultante šādu taktiku neatbalsta: “Labāk atbraukt no atvaļinājuma dienu ātrāk, lai nesteidzīgi izkrāmētu čemodānus, izmazgātu veļu, izliktu fotogrāfijas sociālajos tīklos, parunātos ar draugiem… vai vienkārši pavaļotos dīvānā.”

Un svarīgi tomēr izgulēties, dot iespēju organismam aprast, adaptēties jaunajiem apstākļiem. Pirmajā dienā, īpaši, ja bijis lidojums, mums jāatpūšas… no atpūtas. Necentieties savākt māju, veikt neatliekamus darbus. Labāk vienkārši pastaigājieties, paguliet uz dīvāna, gatavojieties atsākt darbu.”

Izmantots materiāls no lady.mail.ru

LA.lv