Veselam
Bērni

Ieradumi, ko bērni manto no saviem vecākiem0

Foto: Pexels.com

Vai tu kādreiz esi aizdomājies par visiem tiem ieradumiem, kurus bērni pārmanto no saviem vecākiem? Jā, viņi atdarina visu, ko dara vecāki, tādēļ ikvienam jābūt ļoti uzmanīgam. Bērna smadzenes ir kā sūklis, un ieradumi, ko tie novēro, daudz vieglāk iegulst viņu prātos.

Kas ietekmē ieradumu veidošanos? Kā portālā vecākiem “Mommyish” uzsver speciālisti, ieradumu attīstība ir atkarīga no divām lietām: apgūtas uzvedības un personīgajām īpašībām; dabas un audzināšanas. Dažus ieradumus mēs esam predisponējuši, bet daži laika gaitā ir izstrādājušies, tāpēc mums nevajadzētu vainot māti un tēti par katru slikto ieradumu, kas mums piemīt.

Tas, vai tev piemīt savu vecāku ieradumi, ir atkarīgs no tavas pieredzes un temperamenta.

Pieredze – tas ir tas, ko mēs esam iemācījušies, mijiedarbojoties ar pasauli, un tā palīdz tev attīstīt to, kā tu jūties, domā, uzvedies un reaģē uz pasauli.

Savukārt temperaments ir tas, ar ko tu piedzimi, un tas ietekmē, kā tu uztver pasauli, tas arīdzan ietekmē tavu aizrautību, jūtību un tavu kopējo iekšējo noskaņojumu.

Lūk, saraksts ar tiem ieradumiem, ko mēs mantojam no saviem vecākiem!

Trauksme vai bezrūpība

Tu esi apsēsts ar kādām konkrētām lietām? Tev ir bail lidot? Tu par visu uztraucies un nervozē? Vai esi bezrūpīgs? Tu ļauj visam ritēt savu gaitu? Nedomā par sīkumiem? Šo visu tu esi mantojis no vecākiem.

Ģenētiski tiek nodota noteikta nosliece uz trauksmi. Bet, lūk, tas, kā vecāki reaģē ekstremālās situācijās, māca bērnu, kā uzvesties tādos pašos apstākļos.

Finanšu disciplīna

Lielākā daļa cilvēku mācās tērēt, krāt un ieguldīt naudu, vērojot savus vecākus. Mēs kopējam finanšu disciplīnu no saviem vecākiem – ja viņi pieņem impulsīvus finanšu lēmumus, tad mēs uzvedīsimies tieši tāpat. Ja tavi vecāki ir pratuši ekonomēt, pastāv varbūtība, ka arī tu apgūsi šo prasmi.

Attieksme pret ēdienu

Vai zināji, ka pārtikas lietošana patiesībā ir saistīta ar ģenētisko faktoru, kas ietekmē vēlmi pamēģināt jaunus produktus? To sauc par neofobiju (bailes vai atteikšanās no jaunām garšām). Atkarībā no taviem ģenētiskajiem faktoriem, daži produktu tev patīk, bet daži šķiet negaršīgi.

Izrādās, ka, vērojot to, kā ēd tavi vecāki, tu atdarini viņu uzvedību. Tu pamani viņu gatavību un atvērtību pamēģināt kaut ko jaunu vai arī nepamēģināt. Daži vecāki izmēģina iespējami daudz jaunu garšu, un, visticamāk, viņu bērni darīs tāpat. Citi vecāki visu laiku ēd vienu un to pašu, un arī bērni pārņem šo ieradumu.

Ne velti tiek uzskatīts, ka jau grūtniecības laikā gaidāmo mazuli var pieradināt pie dažādām garšām, piemēram, topošā mamma ēd ķiplokus un cita veida īpatnējākas garšas produktus, kas nozīmē, ka mazulis jau būs pieradis pie šādas garšas, līdz ar to pastāv lielāka iespēja, ka paaugoties, labprāt ēdīs ēdienus ar šo garšu.

Stresa vadība

Tas, kā tu tiec galā ar stresu un kā reaģē stresa situācijās, bieži vien ir atkarīgs no taviem vecākiem. Un, ja mamma ir spējusi aizskaitīt līdz 10, pirms reaģēt uz stresu, visticamāk, tu darīsi tāpat. Ja esi novērojis, ka mamma krīt panikā, arī tu tā rīkosies.

Izpratne par naudu

Runa nav par prasmi tērēt naudu, bet gan, kā mēs raugāmies uz naudu. Par to, kam mēs ticam attieksmē pret naudu. Piemēram, vai tev parādās vainas sajūta par to, ja iztērē naudu lietām, kas absolūti nav bijušas nepieciešamas, vai vispār tērē naudu, pat, ja tās tev ir daudz.

Daži cilvēki uzskata, ka būt pietiekami turīgam nav nemaz tik labi, kamēr citi visu savu naudu atliek “melnajai dienai”. Un šis viss nostiprinās mūsu zemapziņā, pateicoties vecākiem.

Humora izjūta

Nav šaubu par to, ka bērni humora izjūtu pārņem no saviem vecākiem. Ja mamma ir jautra un viņai uz dzīvi ir bezrūpīgs skats, pastāv varbūtība, ka arī tu pret dzīvi neattieksies pārlieku nopietni. Taču, ja mamma visus jokus uztver ļoti nopietni – “ņemot ļoti pie sirds”, arī tu vari aprobežoties ar visai pieticīgu humora izjūtu.

Komunikācijas prasmes

Ja tavi vecāki ar tevi ir komunicējuši visai stingri, arī tu vari no viņiem pārņemt šādu manieri. Tomēr tas, ka mamma un tēvs ir skaļi un varbūt pat nepatīkami citiem, vēl nenozīmē, ka arī bērns tāds būs. Vai otrādi – ja abi vecāki ir klusi un kautrīgi, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka arī bērns tāds būs.

To, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, bērns mācās, ne tikai balstoties uz vecāku piemēra, bet arī noskaidrojot to, kas jādara, lai apmierinātu savas vajadzības.

Pieeja attiecībām

Ja tu visu laiku esi vērojis, kā mamma ar tēti strīdas un varbūt pat izvicina dūres, tu vari pat nenojaust, kā izskatās veselīgas attiecības. Mūsu vecāki ir piemērs mums, novērojot viņu savstarpējo sadarbības spēju, mēs mācamies, kā tikt galā ar problēmām attiecībās.

Vai vecāki viens otru ir ignorējuši vai viens otru atbalstījuši, lai tiktu pāri grūtiem laikiem? To visu tu pārnesīsi uz savu attiecību modeli.

Prasme labot kļūdas

Vai tu kādreiz esi redzējis, ka tavi vecāki viens otram ir par kaut ko atvainojušies, kad kāds no vecākiem ir pieļāvis kļūdu? Vai viņi kādreiz ir tev atvainojušies, ja rīkojušies nepareizi? Atzīt, ka neesi rīkojies pareizi, nav viegli, īpaši bērna priekšā.

Atbildības uzņemšanas par kļūdainu uzvedību, kura nodarījusi sāpes kādam citam, ir labs piemērs bērniem, jo viņi sapratīs, ka nebūs nekāda katastrofa, ja atzīsies, ka esi kļūdījies.

Prasme atrisināt konfliktus

Kā tavi vecāki ir tikuši galā ar domstarpībām savā starpā vai ar tevi? Viņi dusmojās? Klusēja? Nozuda katrs savā istabā? Viņi sarunājās? Kā viņi salīga mieru? Viss, ko bērns redz mājās, kļūst par mērauklu, ar kuras palīdzību viņš izmērīs savas personīgās reakcijas.

Miega grafiks

Iespējams, miega grafiks sāk veidoties vēl tad, kad bērns atrodas mātes dzemdē, proti, kad mātes un mazuļa ķermeņi ir sinhronizēti. Bet tāpat ir iespējams, kas tas notiek tad, kad mazulis ir piedzimis? Katrā gadījumā, bērniem, kuru mammas ir mocījušās ar bezmiegu, biežāk novērotas problēmas ar miegu.

Proti, intelekts tiek nodots ar X hromosomu. Mātei ir divas X hromosomas, bet tēvam – viena, tādēļ mātēm ir divreiz lielāka iespējamība savu intelektu nodot bērniem.

Saistītie raksti

Tomēr gudrība un prasme pieņemt saprātīgus lēmumus – tā nav vienkārši ģenētika. Mēs mācāmies vidē, kurā augam. Mēs redzam, ka mūsu vecāki rūpīgi izpēta dažādus variantus, izsver rezultātus un dzīvi uztver, raugoties no racionāla skatpunkta. Mēs redzam, kā vecāki izmanto savu prātu, nevis tikai emocijas, un mēs mācamies darīt tieši to pašu.

Labestība vai cietsirdība

Būt labam – tā ir izvēle. Mēs mācāmies šo ieradumu – izvēlēties labestību, vērojot tos cilvēkus, kuri mums ir vistuvākie kopš dzimšanas brīža. Ja mēs redzam, ka viņi ir labi, arī mēs izvēlamies tādi būt. Bet diemžēl, arī cietsirdība tiek mantota.

Vienīgais veids, kā bērniem nodot tikai labus ieradumus – koncentrēt pašiem savu uzvedību. Atceries par to!

 

LA.lv