Veselam
Ārstēšana

Iesnas nepāriet. Dzīvesveids, kas to veicina un kas dziedē0

Foto: Syda productions/Shutterstock

Vīrusu izraisītas iesnas parasti beidzas nedēļas laikā. Bet ko darīt, ja deguns ir aizlikts mēnešiem un pat gadiem ilgi?

Deguna galvenā funkcija ir ieelpotā gaisa sasildīšana, attīrīšana un samitrināšana. Deguna dobuma veselību nosaka tā anatomija un gļotādas stāvoklis. Kad piemetušās iesnas, deguns vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.

Iesnas pavada tādi simptomi kā apgrūtināta elpošana caur degunu, izdalījumi no tā, ožas traucējumi, šķaudīšana, acu asarošana, galvassāpes un darbspēju pasliktināšanās.

Ausu, kakla un deguna ārste Ilze Sokolova norāda – no medicīniskā viedokļa pareizi būtu runāt nevis par akūtām vai hroniskām iesnām, bet akūtu vai hronisku rinosinusītu, jo slimība skar ne tikai deguna, bet arī tā blakusdobumu gļotādu.

 

Dažādie cēloņi

Akūtas iesnas var izraisīt vīrusi, baktērijas, bet hroniskas – anatomiski defekti, piemēram, deguna starpsienas izliekums, polipi, palielināta aizdegunes mandele, dažādi audzēji, arī svešķermenis degunā. Piemēram, ja bērns degunā iebāzis pūpolu, kurš netiek izņemts, veidojas tā sauktais rinolīts – svešķermenis apaug, kļūst ciets kā akmens un kairina deguna dobuma gļotādu, izraisot iesnas.

Hroniskas iesnas mēdz veidoties pēc deguna traumas, piemēram, ja tas lauzts vai traumēta tā starpsiena.

To cēlonis var būt iedzimtība, imūndeficīts, atsevišķu grupu medikamentu lietošana, piemēram, tādu, ko lieto asinsspiediena un sirdsritma regulēšanai, hormonālās kontracepcijas preparāti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, aspirīns, kā arī vairākas slimības, piemēram, sarkoidoze, Šegrēna sindroms un citas.

Deguna gļotādu var bojāt medikamenti, sauss gaiss, sadzīves ķīmijas līdzekļi, dažādi alergēni, piemēram, koksnes vai ogļu putekļi. Nereti ar hroniskām iesnām sirgst sadzīves ķīmijas veikalu darbinieki, frizieri, manikīra meistari, ķīmiķi, kuriem deguna gļotāda ir pakļauta alergēnu, dažādu aromātu un ķīmisku vielu iedarbībai. Savukārt narkomāniem, kuri baudvielas uzņem caur degunu, deguna gļotāda var ciest no kokaīna vai metamfetamīna.

Pēdējā laikā arvien biežāk uzsver, ka iesnas ir saistītas ar gastroezofagālo atvilni, kad kuņģa skābe iekļūst degunā un aizdegunē, bojājot gļotādu un izraisot hronisku iesnu saasinājumu.

 

Pastāvīgi vai periodiski

Atkarībā no iemesla iesnas var traucēt vienmēr vai tikai brīžiem. Pastāvīgi aizlikts deguns mēdz būt, ja ir izliekta deguna starpsiena, polipi, palielināta aizdegunes mandele.

Ja alerģija ir tikai pret konkrētiem ziedputekšņiem, iesnas izpaužas sezonāli.

Taču, ja cilvēks, kam ir alerģija pret putekļērcīti, dzīvo putekļainā vidē, iesnas, visticamāk, būs pastāvīgi.

Alerģiskās iesnas kļūst arvien izplatītākas, kas saistīts gan ar apkārtējās vides piesārņojumu, gan profesionālo darbību.

Alerģiskas izpausmes var parādīties jebkurā dzīves posmā – pusaudžu vecumā, pēc grūtniecības, kā arī mūža otrajā pusē, īpaši, ja ilgstoši strādāts ar ķīmiskām vielām vai putekļainā vidē.

Šādu iesnu gadījumā der konsultēties ar alergologu, veikt asinsanalīzes un ādas testus.

 

Kā noskaidrot cēloni

Ja dzīvi bojā hroniskas iesnas, ārsts vispirms iztaujās par riska faktoriem, iedzimtību, profesiju, lietotajiem medikamentiem, kaitīgiem ieradumiem un bijušajām traumām.

Apskates laikā dakteris deguna dobumus izmeklēs ar speciālu spoguli un, iespējams, veiks endoskopiju.

Rentgenu šādos gadījumos tikpat kā neizmanto.

Ja nepieciešams, veic datortomogrāfiju vai, ja ir aizdomas par specifiskākām slimībām, magnētisko rezonansi. Dažkārt nepieciešama histoloģiska analīze – audu pārbaude.

Rinomanometriju – deguna elpošanas mērījumu – izdara, lai pārbaudītu deguna funkcionēšanas spējas.

 

Kā tikt vaļā

Ja vien simptomi nav ļoti izteikti, ar hroniskām iesnām var sadzīvot, taču, protams, labāk problēmu atrisināt, lai varētu brīvi elpot.

Anatomiskus šķēršļus, kas traucē gaisa plūsmai degunā, piemēram, izliektu deguna starpsienu, palielinātu aizdegunes mandeli vai audzēju var likvidēt ķirurģiski. Dažkārt pietiek ar deguna gliemežnīcu samazināšanu.

Lietojot medikamentus, kas varētu veicināt hroniskas iesnas, jāizvērtē, vai bez tiem nevar iztikt un tos nav iespējams mainīt.

Alerģisku iesnu gadījumā galvenais ir izvairīties no saskar­smes ar alergēniem. Tās ārstē ar antihistamīnu un kortikosteroīdu tabletēm un aerosoliem. Labi palīdz imūnterapija, taču parasti pilnībā alerģiju nav iespējams novērst.

Nepieciešamības gadījumā medikamentus var lietot ilgstoši. Ja nazālie steroīdi izteikti sausina deguna gļotādu un izraisa asiņošanu, ieteicams ieturēt pauzi un palutināt gļotādu ar kopjošiem, mitrinošiem līdzekļiem.

Reizēm, lai brīvi uzelpotu, pietiek iepūst zāles degunā tikai vienu reizi, īpaši alerģisku iesnu gadījumā, taču citkārt tie iedarbojas vien pēc ilgāka laika.

Atviļņa ārstēšana ir gastroenterologa ziņā, taču medikamentus – protonu sūkņa inhibitorus – diskomforta novēršanai var izrakstīt arī ausu, kakla un deguna ārsts.

 

Zāles sabojā gļotādu

Kad iesnas apgrūtina elpošanu, atvieglojumu sniedz deguna gļotādas asinsvadus sašaurinoši pilieni un aerosoli, taču, lietojot tos nepārdomāti, varam iedzīvoties atkarībā un hroniskās iesnās. Ar medikamentozām iesnām visbiežāk sirgst jauni cilvēki un vidējos gados, kuri vēlas ātrāk panākt vēlamo rezultātu. Lai arī vairākums, kas ilgstoši lieto deguna pilienus, zina, ka tas ir kaitīgi, nespēj no šā paraduma atteikties.

To, cik ilgā laikā iestāsies atkarība, nav iespējams prognozēt. Parasti ātrāk tas notiek tiem, kam ir provocējoši faktori, piemēram, alerģija vai anatomiskas izmaiņas degunā.

Dažam pieradums var rasties jau trijās dienās.

Līdzekļus, ko dēvē par nazāliem dekongestantiem, var iedalīt divās grupās. Vieni satur pseidoefedrīnu vai efedrīnu, tos iespējams nopirkt tikai ar ārsta recepti, bet otri – ksilomet­azolīnu. Lai arī tiem ir nedaudz atšķirīgs iedarbības mehānisms, abos gadījumos deguna asinsvadi sašaurinās.

Pieradums pie abu grupu medikamentiem veidojas vienlīdz ātri. Lai no tā izvairītos, tos nedrīkst lietot biežāk kā trīs reizes dienā septiņas dienas. Pseidoefedrīna vai efedrīna pilienus, kas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, neiesaka lietot, ja ir augsts asinsspiediens.

Pēc ilgākas nazālo dekongestantu lietošanas organisms pats vairs nespēj sašaurināt asinsvadus, līdz ar to veidojas tūska, palielinās asinsvadu caurlaidība, rodas medikamentu izraisītas iesnas. Ar laiku attīstās gļotādas bojājums, un tiek traucēta tās funkcija.

Medikamentozām iesnām raksturīgs ne tikai hronisks deguna aizlikums, bet arī elpošanas grūtības, psiholoģiska atkarība, trauksmes sajūta, aizkaitināmība, miega traucējumi, galvassāpes.

Ja medikamenti lietoti vien pāris mēnešu, no atkarības atbrīvoties vieglāk, bet, ja tie regulāri izmantoti jau vairākus gadu desmitus, tas ir grūtāk, jo izmainījusies gļotāda un nereti ir vēl cita problēma, piemēram, šķība deguna starpsiena.

Lai risinātu situāciju, vispirms jāatsakās no atkarību izraisījušo pilienu lietošanas. Pirmais variants ir mēģināt nogriezt kā ar nazi, otrs – lietošanu samazināt, piemēram, sākumā pilināt vai iepūst tikai uz nakti un vienā nāsī. Paralēli lieto nazālo steroīdu aerosolus. Atkarībā no problēmas izteiktības vienam to izdodas novērst jau pēc divām nedēļām, citam – mēneša laikā, taču reizēm ārstēšana jāturpina gadiem ilgi. Dažkārt paralēli lieto arī šo medikamentu tabletes.

Anatomiskas problēmas degunā jānovērš ķirurģiski. Ār­stēšanā iespējams izmantot diožu lāzeru, radiofrekvences ķirurģiju.
Saistītie raksti

Ja izdevies izārstēt atkarību, sākoties akūtām iesnām, jāuzmanās no deguna pilienu lietošanas. Jo ilgāk šis ieradums bijis, jo lielāka iespēja, ka tas var atkārtoties.

 

PADOMS

Atkarību no deguna asinsvadus sašaurinošiem līdzekļiem būs vieglāk pārvarēt, daudz uzturoties svaigā gaisā un vēdinot telpas.

 

KONSULTĒJUSI LOR KLĪNIKAS AUSU, KAKLA UN DEGUNA ĀRSTE ILZE SOKOLOVA

LA.lv