Veselam
Ārstēšana

Klepus bīstamību mēra tā ilgumā. Ilgāk par mēnesi klepot nav labi0


Klepus nav tikai reflekss, bet arī saslimšanas, visbiežāk augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, simptoms.
Klepus nav tikai reflekss, bet arī saslimšanas, visbiežāk augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, simptoms.
Foto: My agency/Shutterstock

Klepus bīstamību mēra tā ilgumā. Akūts klepus parasti ilgst trīs četras nedēļas, ja tas nav pārgājis, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus un noskaidrotu, kas to izraisījis.

Bez plaušu rentgena nevar iztikt

Pneimonoloģe, alergoloģe Ineta Grīsle stāsta, ka klepus ir ātra, skaļa un spēcīga izelpa, kuras mērķis ir kopā ar gaisu izvadīt no elpceļiem, it īpaši bronhiem, visu lieko – gļotas, svešķermeņu daļiņas, vīrusus, baktērijas.

Taču klepus nav tikai reflekss, bet arī saslimšanas, visbiežāk augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, simptoms. Turklāt ar klepus starpniecību šīs infekcijas izplatās tālāk. Akūts klepus ilgst apmēram divas nedēļas, ar laiku tas kļūst mīkstāks un pāriet pats no sevis.

Ja klepus ilgst vairāk par trim nedēļām, moka naktīs vai parādās pēc fiziskas slodzes, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Pie ārsta noteikti jāvēršas arī tad, ja klepum pievienojas tāds bīstams simptoms kā asins piejaukums krēpās. Vienīgais gadījums, kad akūts klepus var būt bīstams dzīvībai, ir plaušu artēriju trombembolija, kad plaušu artērijā nokļūst atrāvies trombs.

Ja klepus ir ieildzis, vispirms jāveic krūškur­vja rentgenoloģiska izmeklēšana, lai pārliecinātos, vai plaušās nav radušās kādas izmaiņas, piemēram, plaušu karsoņa vai tuberkulozes dēļ.

Ja radušās aizdomas par tuberkulozi, it īpaši, ja jūtami arī citi simptomi – drudzis, nogurums dienas otrajā pusē, svīšana naktīs, svara zudums, nepieciešama krēpu izmeklēšana.

Turpinot izmeklēšanu, saziņā ar pneimonologu jāveic plaušu funkcijas mērījums – spirogrāfija, kuras laikā nosaka plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos, bet pēc tam bronhu provokācijas tests, lai pārliecinātos, vai klepus iemesls nav bronhiālā astma. Tā kā tas reizēm ir vienīgais plaušu vēža simptoms, ilgstošus klepotājus var nosūtīt arī uz bronhoskopiju vai kompjūtertomogrāfiju.

Taču reizēm pacients ar sūdzībām par klepu tiek sūtīts pie gastroenterologa, jo tā iemesls nav plaušās vai elpceļos, bet gan kuņģī un barības vadā. Tā saturs vai sālsskābe nonāk atpakaļ barības vadā vai mutē, kairinot augšējos elp­ceļus. Ja gļotāda ir jutīga, pat niecīgs kuņģa skābes daudzums var provocēt klepus lēkmes.

Parasti tās sākas pēc maltītes vai straujas ķermeņa stāvokļa maiņas, piemēram, noliecoties. Atviļņa slimībai raksturīgi arī citi simptomi, piemēram, dedzināšana kuņģa apvidū, skābas atraugas.

Nedrīkst piemirst, ka arī dažas sirds slimības vai pat kardioloģisko medikamentu lietošana var izraisīt klepu. Piemēram, perikardā jeb sirds somiņā atrodas receptori, kuru kairinājums ierosina šo refleksu.

Smēķēšana, putekļi un citi alergēni

“Pilnīgi veselu smēķētāju nav, tikai daļa šīs sekas neizjūt. Smēķējot divdesmit trīsdesmit gadus no vietas, ar gadiem katram otrajam attīstās hroniski obstruktīvā plaušu slimība. Šiem pacientiem smēķēšanas radītais plaušu un elpceļu bojājums parasti skar gan elpceļus, gan plaušas, izraisot neatgriezeniskus gaisa plūsmas traucējumus,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists asociētais profesors Alvils Krams.

Slimība parasti sāk izpausties mūža otrajā pusē, taču fiziski ļoti aktīvi cilvēki simptomus var sajust jau 40–45 gadu vecumā.

Slimības pamatā ir cigaretes dūmu izraisīts elpceļu iekaisums, jo smēķējot tiek ieelpots gan nikotīns, gan darva un dažādi degšanas produkti, kopā ap četriem tūkstošiem vielu, no kurām simts ir toksiskas, bet piecdesmit – kancerogēnas.

Tipisks slimības simptoms ir elpas trūkums slodzes laikā, bet vēlāk arī miera stāvoklī, klepus ar krēpām. Vienīgā iespēja apturēt slimības progresēšanu ir atmest smēķēšanu. Plaušu funkcija turpina samazināties – tas ir dabisks novecošanas process, bet ne tik strauji kā agrāk.

Reizēm klepu var izraisīt arī darba apstākļi, piemēram, putekļi. Organiskas izcelsmes putekļi, piemēram, milti, dzīvnieku spalvas, biežāk izraisa alerģiskas slimības, piemēram, astmu, minerālu un metālu daļiņas – hronisku elpceļu iekaisumu (bronhītu, HOPS).

Par to liecina aizlikts deguns, kasīšanās un kairinājuma sajūta rīklē, sauss vai mitrs klepus ar krēpām, elpas trūkums. Bronhiālās astmas un alerģiskas reakcijas iemesls ir iekaisums bronhu sieniņās. Bronhi ir ļoti jutīgi, tādēļ uz niecīgāko kairinājumu, piemēram, dūmiem, izplūdes gāzēm un citām kairinošām vielām, reaģē ar spazmām.

Saistītie raksti

Arodveselības un arodslimību ārste Jeļena Reste teic, ka zināmas vairāk nekā 250 darba vidē sastopamās vielas, kuru daļiņas var izraisīt alerģisku astmu. Piemēram, koka, kokvilnas, kafijas, graudu un sēklu putekļi, labības ērcītes, latekss, zivju vai putnu proteīni, lodēšanas kušņi. No alerģiskām elpceļu slimībām nereti cieš medicīnas māsas, farmaceitiskā un pārtikas produktu ražošanā nodarbinātie, galdnieki, šuvējas, audējas, metinātāji, frizieri, krāsotāji, celtnieki, fermu darbinieki.

Jutīgiem cilvēkiem vienīgais iespējamais risinājums ir izvairīties no kontakta ar alergēniem. Praksē tas bieži nozīmē darbavietas vai pat profesijas maiņu.

LA.lv