Veselam
Ārstēšana

Farmācijas biznesā atraduši, kā palielināt ķēžu aptiekas. Sabiedrības kontrole nedrīkst atslābt 16


SIA “Māras aptieka” iegādājās “Mēness aptiekas” franšīzi aptiekām Lielvārdē un Jumpravā.
SIA “Māras aptieka” iegādājās “Mēness aptiekas” franšīzi aptiekām Lielvārdē un Jumpravā.
Publicitātes foto

Pastāvīga izaugsme kvalificēta darbaspēka trūkuma ēnā – tā īsumā var raksturot 2018. gada norises farmācijas tirgū, kurā parādījušās arī dažas interesantas tendences, piemēram, franšīzes aptiekas – individuālās aptiekas ar pazīstamu ķēžu aptieku izskatu.

Turpinot augšupejošo attīstības līkni, pagājušajā gadā zāļu tirgus Latvijā audzis par 7% – gan uz kompensējamo zāļu, gan pacientu personīgo maksājumu rēķina, lēš Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens. Zāļu cenas kāpušas vidēji par 6%, taču, ja šīs izmaiņas aplūko dažādās cenu grupās, aina ir atšķirīga: grupā līdz 50 eiro (šos medikamentus pacienti iegādājas, maksājot galvenokārt no savas kabatas) cenu kāpums ir 3% – tātad vienlīdzīgs ar inflāciju. Cenu grupās no 50 līdz 100 eiro un no 100 līdz 500 eiro cenas pat nedaudz samazinājušās – attiecīgi par 2% un 5%.

“Iespējams, Nacionālais veselības dienests par kādu medikamentu sācis maksāt izdevīgāku cenu,” iemeslu cenas samazinājumam min S. Henkuzens, norādot, ka šajās medikamentu grupās lielākoties ir zāles, kuras kompensē valsts. Cenu grupā no 500 līdz 1000 eiro cenas cēlušās par 2%, bet grupā virs 1000 eiro – par 6%.

Atbildot uz “mūžīgo jautājumu”, vai medikamenti Latvijā ir lēti vai dārgi, ZVA vadītājs norāda, ka arī pērn audzis zāļu paralēlais eksports – tas nozīmē, ka ir medikamenti, kas citās valstīs maksā dārgāk. Tomēr, salīdzinot bezrecepšu zāļu cenas kaut vai Baltijas mērogā, Latvijā tās lielākoties ir augstākas.

 

Maligina nāve – liels trieciens

Pagājušajā gadā augusi Latvijas medikamentu ražotāju aktivitāte, eksportējot gan uz citām ES dalībvalstīm, gan NVS un citām bijušajām padomju bloka valstīm: ZVA dubultojies pieprasījums pēc produktu sertifikātiem, kas ir kvalitātes apliecinājums trešajai valstij, ka konkrētās zāles ir Latvijā reģistrētas, tiek ražotas un izplatītas atbilstoši ES prasībām. Šāds sertifikāts atvieglo zāļu nonākšanu trešajās valstīs.

Savukārt vietējo ražotāju produkcijas īpatsvars kopējā Latvijas medikamentu tirgū pērn īpaši nav mainījies: tie ir aptuveni 5%.

“Realizācijas ziņā būsim nostrādājuši tuvu plānotajam – apgrozījums bija ap 120 miljoniem eiro,” pagājušā gada bilanci īsi raksturo viena no tirgus līderiem – koncerna “Olainfarm” – valdes loceklis, Investīciju un komunikācijas departamenta direktors Salvis Lapiņš. “Peļņas ziņā būs cits stāsts – gada sākumā plānotās 15 miljonu eiro robežas sasniegt noteikti neizdosies, tā būs ap 10 miljoniem. Pirmā lieta, ko nenovērtējām, bija administratīvo un mārketinga izmaksu pieaugums. Tiesa, pieaugumu plānojām, bet mums ir nākuši klāt jauni uzņēmumi un arī jauni produkti, kurus pārdodam arvien jaunās valstīs, un tas izmaksāja vairāk, nekā domāts. Otrs lielais faktors bija rublis – tā svārstību dēļ pirmajos trīs gada ceturkšņos pazaudējām starp 1,5 – 2 miljoniem eiro. Trešais iemesls, kādēļ peļņa nebūs tik liela, bija mūsu pašu piesardzība – veidojām uzkrājumus mūsu jauniegādātajiem meitasuzņēmumiem.”

S. Lapiņš nenoliedz, ka milzu satricinājums bija “Olainfarm” līdzīpašnieka Valērija Maligina nāve 9. decembrī. Pirmkārt, tas bija šoks kolēģiem, jo viņš mira pāragri, būdams vien 52 gadus vecs. Otrkārt, uzreiz pēc šī traģiskā notikuma par 6,49% līdz 8,35 eiro nokritās uzņēmuma akciju vērtība. “Neapšaubāmi, visi investori saistīja šo uzņēmumu ar Maligina kungu. Viņš bija tas, kurš to 1997. gadā privatizēja un kļuva par valdes priekšsēdētāju. Viņa ieguldījums nav novērtējams – pašlaik pēc pilnīgi visiem parametriem “Olainfarm” nav salīdzināms ar to “Olainfarm”, kāds tas bija, kad tika nopirkts. Viss ir sasniegts uz viņa laika, nervu un visa pārējā rēķina,” atzīst S. Lapiņš.

 

Veido stabilu klientu loku

Tā kā kopumā 2017. gads bija finansiāli veiksmīgs, “Olainfarm” akcionāriem pērn izmaksājis lielākās dividendes tā vēsturē – kopumā deviņus miljonus eiro. Uzņēmums arī paplašinājis sev piederošo “Latvijas Aptieku” tīklu – tas tagad sastāv no 66 vienībām (tikai pirms pieciem gadiem “Olainfarm” vēl nepiederēja neviena aptieka). Uzņēmumu grupa arī iegādājusies SIA “Olaines veselības centrs”. Tas bijis nepieciešams “komplektam” ar gadu iepriekš nopirkto diagnostikas uzņēmumu “Klīnika DiaMed”, lai panāktu citus privātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuri līdz ar agrāko poliklīniku iegādi jau iepriekš uzsāka veidot savas klientu bāzes.

“Šo elementu – pirmo punktu, caur kuru cilvēks ienāk veselības aprūpes sistēmā, “Klīnika DiaMed”, kas jau no pirmsākumiem bija augsta līmeņa diagnostikas centrs, savulaik bija palaidusi garām. Citiem privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar laiku uzradās savas diagnostikas iespējas un samazinājās vajadzība pacientus sūtīt uz “DiaMed”. Tagad šāda ieeja mums būs – ja “Olaines veselības centra” pacientiem būs vajadzība pēc izmeklējumiem, varēs sūtīt uz “DiaMed”.”

Līdz ar šo pirkumu “Olainfarm” pastiprina tā dēvētās vertikālās integrācijas tendenci: nonākot viena uzņēmuma veselības centrā, pacients tiek virzīts arī uz šim pašam uzņēmumam piederošu diagnostikas iestādi, bet pēc tam, visticamāk, nepieciešamos medikamentus iegādājas šī uzņēmuma aptiekās, kuras ar zālēm apgādā pašu lieltirgotava, kurā daļu sortimenta veido uzņēmuma paša ražotnēs tapusī produkcija.

S. Henkuzens uzskata, ka e-veselības sistēmas ieviešana, kas no gada sākuma visiem nozares dalībniekiem ir obligāta, sniegs iespēju novērtēt vertikālās integrācijas ietekmi – varēs vērtē, vai pacientam netiek izrakstītas zāles, kas viņam nav nepieciešamas.

 

Trūkst darbaroku

Kā vienu no lielākajām nozares pagājušā gada problēmām, kas nav beigusies līdz ar jaunā gada iestāšanos, visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie uzņēmēji atzīmēja kvalificēta darbaspēka trūkumu. “Darba vietu skaits aptiekās ir lielāks nekā pieejamais farmaceitu skaits,” saka Latvijas farmācijas tirgus līdera – uzņēmumu grupas “Repharm” – direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits.

Holdinga paspārnē atrodas uzņēmums “Sentorfarm aptiekas”, kurā ietilpst 234 aptiekas (ZVA dati uz šā gada 4. janvāri). “Pastāvīgais vakanču skaits mums svārstās ap 50. Tas nozīmē, ka vairākas aptiekas ir ciet vai to darba laiki ir īsāki, kase – tukša.” Grūtības aizpildīt vakances atzīmē arī S. Lapiņš, kā arī akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

 

Aptiekas – veselīga dzīvesveida veicinātājas

Ne vien D. Šmits, bet arī SIA “Euroaptieka” valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons akcentē centienus padarīt aptieku ne vien par zāļu iegādes punktu, bet arī vietu, kurai var būt liela loma slimību profilaksē.

“Tā kļūst par veselīga dzīvesveida un labas pašsajūtas veicināšanas punktu, lai rūpes par veselību kļūtu par ikdienas ieradumu. Cilvēki arvien vairāk sagaida, ka aptiekā viņu veselībai būs pieejams komplekss preču un pakalpojumu piedāvājums. Nenoliedzami sabiedrība arvien aktīvāk pievērsīs uzmanību savai veselībai un labsajūtai un izvēlēsies kvalitatīvus medikamentus, kosmētiku un vitamīnus,” pauž I. Nelsons.

 

Paņēmiens ķēžu pagarināšanai?

Pagājušajā gadā kopumā 20 aptiekas pievienojās jau esošām ķēdēm. Ķēžu aptieku īpatsvars ir ap 70%, kas ir līdzīgi kā citur Eiropā, pastāsta S. Henkuzens. Ja vienā ķēdē aptieku ir pārāk daudz un tās iegūst dominējošu pozīciju, trauksmi ceļ Konkurences padome. Taču pērn starp individuālajām un ķēžu aptiekām parādījās arī pirmās aptiekas – franšīzes ņēmējas. Būtībā tas nozīmē, ka aptieku ķēdes aptieku nevis iegādājas, bet tikai uzkarina tai savu izkārtni.

Kā pastāsta D. Šmits, aptiekās, kuras iegādājas “Mēness aptiekas” franšīzi, uzņēmums par saviem līdzekļiem veic remontu, tādējādi nodrošinot pacientiem pievilcīgāku un pakalpojumu būtībai atbilstošāku vidi. Savukārt Konkurences padomes ieskatā šīs aptiekas joprojām ir neatkarīgi spēlētāji. “Tā kā aptieku ķēdes nereti ir integrētas uzņēmumos, kam pieder arī lieltirgotavas, visticamāk, pēc franšīzes iegādes aptieka iepērk zāles no konkrētās lieltirgotavas,” min S. Henkuzens. Līdz šim franšīzes ņēmēju aptieku skaits precīzi nav zināms: licencē joprojām norādīts agrākais īpašnieks un līdzšinējais farmaceits.

Vai šis tomēr nav paņēmiens, kas ļauj apiet konkurenci regulējošo kārtību, kam būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību? “Tas ir kaut kas jauns, tikai pagājušajā gadā šis process ir kļuvis dinamiskāks,” paskaidro S. Henkuzens.

“Svarīgāka lieta, uz ko mēs, Veselības ministrija un Konkurences padome, esam sasprindzinājuši uzmanību, ir tas, ka atsevišķos reģionos, parasti – ap slimnīcām, piemēram, ap Stradiņa slimnīcu, koncentrējas vienas ķēdes aptiekas, un ir arī pilsētas, kurās ir tikai vienas ķēdes aptiekas. Tas nav pozitīvi vērtējams – pacientiem ir ierobežotas izvēles iespējas, ir zemāka konkurence. Jāpārskata noteikumi, pēc kādiem kritērijiem iespējams izvietot aptiekas,” ZVA vadītājs piemin problēmu, ko pērn izgaismoja Latvijas sabiedriskie mediji raidījumu seriālā “Farmācijas neredzamā vara”. D. Šmits uzskata, ka nevar atstāt bez uzmanības problēmu, ka ir padsmit reģionu, kur aptieku vispār nav.

Viena no raidījumu sērijas veidotājām, Latvijas Radio žurnāliste Rudīte Spakovska, pamatīgi iedziļinājusies zāļu biznesa aizkulisēs un secina – tas ir kā trauks ar trīskāršu vai pat četrkāršu dibenu. “Jo vairāk paskrāpē, jo vairāk atklājas,” viņa saka, piebilstot, ka par spīti striktajam nozares regulējumam “uzņēmēji brīnišķīgi atraduši veidu, kā tajā strādāt, un pie tam ļoti veiksmīgi strādāt”. Galvenās Rudītes Spakovskas atziņas pēc šī seriāla veidošanas – sabiedrības kontrole pār šo biznesu nedrīkst atslābt. Otra – cilvēkiem nevajadzētu būt naiviem un paļauties, ka aptiekas ir kāds īpašs biznesa veids, kurā peļņa būtu otršķirīga. Viņa iesaka atmest tamlīdzīgas ilūzijas, sekot līdzi zāļu cenām, aptiekās uzdot jautājumus, prasīt lētākos zāļu analogus.

LA.lv