Veselam
Ārstēšana

Īsti veči neslimo. Vai tiešām?1

Foto – Shutterstock

Eiropas vīrieši arvien apzinīgāk ver ne tikai ģimenes ārsta, bet arī kardiologa vai vīriešu daktera – urologa kabineta durvis, turpretī latviešu vīrus uz veselības pārbaudēm vai vilkšus jāvelk. Kādēļ stiprā dzimuma pārstāvjiem tik grūti atzīt, ka arī viņi kādreiz var saslimt? Ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko to saista ar mūsu sabiedrībā arvien vēl izplatītiem stereotipiem par to, kādam jābūt īstam vīrietim.

Vīrieši baidās būt vāji

Pirms dažiem gadiem Labklājības ministrija veica pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrībā valdošos priekšstatus par sievietes un vīrieša lomu. Cita starpā pētījuma dalībnieki tika iztaujāti arī par ārsta apmeklējumu. Aptauja parādīja tipisku ainu – pēdējā gada laikā ne reizi pie ārsta nebija vērsušies 31% vīriešu un 19% sieviešu, bet profilaktiskas veselības pārbaudes nebija veikuši 52% vīriešu un 43% sieviešu. Savukārt jaunākais 2012. gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka gada laikā ne reizi ģimenes ārstu nav apmeklējuši 39,8% vīriešu. Ārsta kabinetā biežāk pabijuši puiši vecumā no 15 līdz 30 gadiem, bet visretāk vīrieši no 35 līdz 44 gadiem, tas ir, tieši tajā vecumā, kad ārstu būtu jāsāk apmeklēt regulāri. Arī asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērījuši tikai 59,6% vīriešu, bet holesterīna līmeni  – tikai 30 procentu.

“Tas saistīts gan ar stereotipiem, gan audzināšanu,” šādu attieksmi pret veselību skaidro psihoterapeits. “Sabiedrībā valda priekšstats, ka vesels, vīrišķīgs vīrietis nevar būt slims. Jo, ja esi slims, tas nozīmē, ka esi vājš. Ja esi vājš, nevari gādāt par ģimeni. Ja nevari gādāt par ģimeni, daudzi pienākumi tiek pārlikti uz sievas pleciem. Vīrietis ļoti baidās kļūt vājš, nevarīgs. Tas būtiski iedragā viņa pamatfunkcijas.”

Vīrietim bieži vien ir ļoti grūti vērsties pie citiem pēc palīdzības, tajā skaitā arī pie ārsta, jo viņš nevēlas atzīt, ka nespēj tikt galā ar konkrēto situāciju. Turklāt, viņaprāt, slimot var atļauties sievietes un bērni, kā arī citi vīrieši vārguļi, tikai ne viņš. Arī sūdzēties par pašsajūtu vai veselības problēmām stiprā dzimuma pārstāvji nevar, jo tad jau viņš nebūs īsts vīrietis, jo īsti puikas, kā zināms, neraud. Tā nu, lai neciestu pašcieņa, aktivizējas noliegšana, kas ir viena no primitīvākajām aizsardzības reakcijām. Sak, ja es par kaut ko nedomāju, kaut ko ignorēju, tātad tas neeksistē. Tādēļ vīrieši daudz retāk veic profilaktiskās veselības pārbaudes un pārsvarā nonāk slimnīcā jau smagā stāvoklī.

Kādēļ vīrietis retāk mēra asinsspiedienu? Viņš domā: “Ja man nekas nekait, tad ko es tur iešu pie ārsta un mērīšu, būšu tikai padarījis sevi par apsmieklu, velti tērējis ārsta un savu laiku. Ja tomēr kaut kas nav kārtībā, varbūt tas ir tik nopietni, ka labāk to nezināt.” Klāt piejaucas arī slēptas bažas, ka slimības gadījumā nāksies rīkoties – dzert zāles, ārstēties. Piemēram, šāda situācija. Vīrietis aiziet pie psihoterapeita un pastāsta par savu nomākto garastāvokli, nogurumu. Pēc pacienta iztaujāšanas ārsts secina, ka viņam ir depresija, un iesaka to ārstēt slimnīcā. Vīrietis atsakās, jo baidās, ka to var uzzināt apkārtējie, turklāt viņš nevar atļauties mēnesi slimot. Viņš piekrīt slimību ārstēt ambulatori, lietojot medikamentus. Taču ilgstoši – vismaz sešus mēnešus – lietot zāles pret kaiti, kuras simptomus nevar ieraudzīt vai aptaustīt, vīrietim bieži vien šķiet neracionāli, tas it kā nozīmē, ka viņš nespēj saņemties, pats ar to tikt galā. Un viņš pārtrauc lietot zāles.

Līdzīgi ir ar citām slimībām, piemēram, kuņģa čūlu vai onkoloģiskajām saslimšanām. “Vīrieši bieži vien tic brīnumam, ka slimība pāries pati no sevis, piemēram, audzējs pats uzsūksies, pazudīs, vajag tikai pagaidīt, samazināt darba slodzi, jo tas taču nevar būt nekas nopietns, kā arī liek lietā citas sevis apmānīšanas metodes,” atklāj ārsts.

Psihoterapeits novērojis, ka pret savu veselību grēko ne tikai vīri, kam pāri 40, bet arī jaunieši. Piemēram, pirmais miokarda infarkts mūsdienās mēdz būt pat 22 gadu vecumā. Pēc tam jālieto virkne medikamentu, piemēram, pret trombu veidošanos, holesterīna līmeni un asinsspiedienu normalizējoši līdzekļi. Vīrietis uzskata, ka viņš ir pietiekami jauns, pašsajūta ir laba. Tad kāpēc gan katru dienu dzert tik daudz tablešu?! Tā kā viņš pieradis uzņemties atbildību, turklāt nereti domā, ka ir gudrāks par ārstiem, pārtrauc lietot zāles. Pēc kāda laika gadās stresa situācija, asinsspiediens kāpj, un… atkal miokarda infarkts.

Ko darīt?

“Viens no pirmajiem ārsta ētikas likumiem skan – nedrīkst ārstēt pacientu pret viņa gribu. Arī tuvinieki maz ko var palīdzēt, ja vīrietis pats to nevēlas. Protams, sieva var aizvilkt pie daktera, nopirkt aptiekā zāles un katru dienu kontrolēt, vai viņš tās iedzēris. Tomēr labāk nekā nekas. Taču – cik tas būs efektīvi?” šaubās Tarass Ivaščenko. Viņš uzskata, ka viens no veidiem, kā panākt, lai vīrieši aktīvāk rūpētos par savu veselību, varētu būt mērķtiecīgas un regulāras profilaktiskās pārbaudes tieši vīriešu populācijas vidū. “Lai veiktu veselības pārbaužu minimumu, pacientam iepriekš jāpierakstās, jāsēž rindā. Tas prasa vairākas stundas, tādēļ vīrieši vizīti pie ārsta nereti atliek uz nenoteiktu laiku,” atzīst speciālists. Viņaprāt, ģimenes ārstiem būtu aktīvi jāaicina vīrieši uz profilaktiskajām pārbaudēm, kā tas notiek daudzās citās valstīs.

Psihoterapeita teikto apstiprina arī Latvijas Universitātes zinātnieku pirms dažiem gadiem veiktais pētījums. Tā laikā pētnieki izsūtīja vēstules 15 000 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, ar aicinājumu veikt kolorektālā vēža skrīninga testu, kuru, kā zināms, parasti izdara ļoti niecīgs skaits – tikai 7–8% atbilstoša vecuma cilvēku. Pateicoties uzaicinājuma un vēl arī atgādinājuma vēstulei, testu veica 34,1% pētījumā iesaistīto vīriešu.

“Mums šķiet pašsaprotami, ka no rītiem jāmazgājas, jātīra zobi, regulāri jāiet dušā vai jāperas pirtī. Mēs saprotam, kāpēc tas vajadzīgs. Par to runā ģimenē, bērnudārzā, skolā. Tāpat vajadzētu būt arī ar veselības, tajā skaitā emocionālās, veicināšanu un slimību profilaksi. Ar zēniem jau no mazotnes būtu jārunā par to, kā tikt galā ar stresa situācijām, kādēļ nevajag uzkrāt negatīvās emocijas. Pie mums uzskata, ka vīrietim vienmēr jābūt stipram, vīrišķīgam, viņš nedrīkst parādīt vājumu, raudāt, sūdzēties par savām problēmām. Kāpēc gan vīrietis nevarētu raudāt, ja viņam sāp, ja noticis kaut kas slikts? Apspiežot savas emocijas, vīrieši biežāk meklē atvieglojumu alkoholā, darbaholismā, cieš no depresijas,” saka psihoterapeits.

Saistītie raksti

Labs salīdzinājums varētu būt veselības pārbaužu pielīdzināšana automašīnas tehniskajai apskatei. Ja mašīnu visu laiku kopj, regulāri maina eļļu, siksnas, tā kalpo daudz labāk un ilgāk, izmaksā lētāk.

Ko vēl varētu darīt? Rīkot informatīvās kampaņas, līdzīgas CSDD aktivitātēm pret braukšanu dzērumā. Piemēram, varētu būt kampaņas, kuras izskaidrotu, ka vīrietim jāuzņemas lielāka atbildība par savu veselību, ka tā regulāri jāpārbauda, lai nesaslimtu, ka vērsties pie ārsta pēc palīdzības nav apkaunojoši, bet pavisam normāli un neliecina par vājumu vai spēka trūkumu. “Vīrišķība ir iekšēja izjūta,” saka psihoterapeits.

 

Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Slavens psiholoģisks tests: Izvēlies figūru un noskaidro piemērotāko profesiju 1
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
FOTO. Atzīmējot dienesta desmitgadi, godina NMPD darbiniekus
2 dienas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 3 stundas
DT
Dace Terzena
Latvijā
Dace Terzena: Pēc labākās apziņas
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Portugāles vidienē plosās plaši meža ugunsgrēki
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ādažu pašvaldības bērnudārzos pirmsskolas pedagogu darba algas likmi nosaka 920 eiro
46 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Irānas varasiestādes liegušas iespēju sazināties ar uz kuģa aizturēto Latvijas pilsoni
3 stundas