Veselam
Ārstēšana

Izsūt gan vasarā, gan ziemā. Kā pareizi rūpēties par ādu?0

Foto: Soloviova Liudmyla/SHUTTERSTOCK

Te tev nu bija! Ciskas, šķiet, nebūt nav resnas, bet dienas karstumā augšstilbu sasvīdusī āda norīvējusies līdz jēlumam! Tad vēl rīta agrumā lijušā lietus dēļ gumijniekos pēdas līdz vakarpusei jau izsutušas… Sāpes un diskomforts liek meklēt risinājumu.

Mediķi par izsutumu sauc mehānisku ādas bojājumu, kura rašanos veicina faktoru komplekss: pastiprināta svīšana, ciešas veļas vai apģērba berze, ādas netīrība vai tai pretējais – pārspīlēta higiēna. Var kaitēt arī ādas tipam nepiemērotu mazgāšanas līdzekļu izmantošana un sievietēm – zemas kvalitātes higiēnisko ieliktnīšu lietošana.

Sausais likums nedarbojas?

Par izsutumu aprūpes knifiem zina katra zīdaiņa māmiņa. Arī korpulenti ļaudis ir spiesti pastāvīgi cīnīties ar pastiprinātas svīšanas, apsārtuma un iekaisuma sekām ādas krokās zem krūtīm, padusēs, cirkšņos un pavēderē, kur nepiekļūst gaiss.

Pat tieviņi jaunieši no šīs likstas nepaglābjas, ja ķermenis pamatīgi iesilst zem ciešas, īpaši nekvalitatīvas, turklāt sintētiskas apakšveļas un apģērba.

Tas pats notiek starp kāju pirkstiem slēgtos, šauros un neelpojošos apavos vai starp roku pirkstiem, ja diendienā jāstrādā gumijas cimdos.

Izsutums nav bīstams, taču nepatīkams gan. Apsārtuma un jēluma rašanās ātrums, dedzināšanas un sūrstēšanas intensitāte katram ir sava. Ja nepievienojas bakterioloģiska vai sēnīšu infekcija, tad ne ilgāk kā 5–7 dienās ādas bojājums sadzīst pats no sevis pat bez speciālu līdzekļu lietošanas – tikai pareizi kopjot ādu.

Savukārt mitrošanās, strutošana, rētu padziļināšanās gaidītā uzlabojuma vietā norāda uz nepieciešamību steidzami vērsties pie ārsta. Dermatoloģe Agnese Portnaja skaidro, ka šie simptomi brīdina – pievienojusies streptokoku, rauga sēnītes vai cita infekcija. Un tas jau ir nopietni!

Dažādi līdzekļi

Kā vienus no izsutumu apkopšanas līdzekļiem daktere nosauc… atšķaidīta ābolu etiķa vai borskābes šķīdumu! Viņa tos dēvē arī par profilakses līdzekļiem, kas palīdz nodrošināties pret sēnīšu infekcijas pievienošanos.

Ja ir mitrošanās, kategoriski nepieļaujama ir pūdera lietošana, jo tā tiek veicināta rauga sēnītes pievienošanās, un iekaisuma veidotās plaisas turpina padziļināties. Tikpat liela muļķība ir kartupeļu cietes izmantošana, jo tas gan ir higroskopisks produkts, taču citas īpašības un sastāvs iekaisuma vietu var kairināt vēl vairāk.

Foto – Fotolia/showcake

Arī talks, ja to lieto brūces mitrošanās stadijā, berzes vietā saveļas bumbulīšos un, piemēram, zem krūtīm, kur āda ir ļoti jutīga, bojājumu nemazina, pat ja sastāvam pievienota dziedinošā tējaskoka eļļa.

Turklāt pūderis izteiktas svīšanas gadījumā – ārsti to sauc par hiperhidrozi – daudz neko nelīdzēs arī tad, ja tiks lietots pareizi.

“Vienīgi tad, ja āda ir sausa, vesela, tikai viegli iekaisusi, nevis jau parādījies jēlums, ieteicams talks. Tas uzsūc sviedrus un taukus, tad arī bumbulīši neveidojas. Piemēroti ir speciālie krēmi un pastas, ko var iegādāties aptiekā. Šiem līdzekļiem pievienots cinks vai eļļas, kuru ādu mīkstinošās īpašības palīdz remdēt ādas iekaisuma izraisītās sāpes. Sastāva pamatā var būt arī ūdeni atgrūdošas vielas, kas veido aizsargslāni, tā palīdzot novērst sviedru un citu kairinātāju saskari ar ādu,” ar padomiem neskopojas dermatoloģe.

No tautas līdzekļiem izsutumu gadījumā ādas apkopšanai piemērots kumelīšu novārījums, jo šim ārstniecības augam piemīt pretiekaisuma un dziedinošas īpašības, kas mazina dedzinošo sajūtu un niezi. Līdzīgi darbojas kliņģerītes un salvijas drogas novārījums. Pēc ādas apstrādes jāļauj tai nožūt pašai.

Izdzīvošanas stratēģija

Profilaksei un pat pēc iedzīvošanās izsutumos ķermenim nepieciešama maiga mazgāšana vai vismaz regulāra noskalošanās, vislabāk – ar vēsu ūdeni. Komforta nodrošināšanai dušā var iet pat vairākas reizes dienā, bet katrreiz ziepes izmantot gan nav ieteicams, jo tās sausina ādu.

Savukārt atūdeņota āda nav pietiekami aizsargāta pret infekcijām. Tiesa, aptiekās ir nopērkamas ziepes, kas nav tik sārmainas kā lielveikalu piedāvājumā, ir saudzīgākas, tomēr tik un tā lietojamas saprātīgi.

Ar īpašu rūpību jāmazgā paduses, cirkšņi un visas ādas krokas.

Pēc tam gan labāk nevis slaucīties, bet ar kokvilnas dvielīti maigi nosusināties. Tad, ja vien iespējams, būtu jāļaujas gaisa peldēm – tās ir veselīgas un vērtīgas arī no higiēnas viedokļa.

Publicitātes foto

Tikai pēc kāda laika, kad āda ir pilnīgi sausa, var plāni uzklāt kādu kopjošu līdzekli. Piemērotākais ir mīkstinošs šķidras konsistences ķermeņa krēms vai pieniņš. Pats galvenais, lai tas nav taukains. Agnese Portnaja skaidro iemeslu: “Taukainie krēmi ādu pārklāj ar plēvīti, zem kuras āda turpina sust vēl vairāk.”

Pirms āda jau bojāta, arī pieaugušie sevi no izsutumiem var pasargāt, profilaktiski izmantojot līdzekļus, ko māmiņas pērk mazuļu ādas kopšanai, kad tiek lietotas autiņbiksītes.

Galvenais, lai kājas būtu sausas!

Liels mitrums un siltums ir slēgtajos apavos, ja tos valkā neatbilstīgi sezonai, laika apstākļiem vai pat pareizā vietā un laikā, taču pārlieku ilgstoši, piemēram, pārgājienā. Ja vēl uzautas sintētiskas zeķes, tad nepatikšanas ir garantētas.

Foto: Shutterstock

Vienreizējs izsutums sadzīst, taču regulārs mitrums un siltums rada ideālu vidi sēnīšu infekcijas invāzijai. Ķermeņa aizsargspējas kādu laiku spēj turēties tai pretī, taču arī imunitāte mēdz kapitulēt.

Tāpēc, valkājot gumijas zābakus, ikdienas stilu papildinot ar kedām un citiem sporta apaviem, nepieciešams otrs pāris, ko pāraut skolā, darbā, mājās vai atpūtas vietā. Arī pēc pārgājiena kājas jāatpūtina, vispirms nomazgājot un apkopjot, pēc tam jāļauj tām brīvi elpot bez apaviem.

Ja tomēr kājās kaut kas jāauj, tam vienmēr jābūt rezerves apavu pārim, jo iepriekš nēsātie vakarā jāizmazgā, jānosusina un vispirms vakarā, pēc tam arī no rīta jādezinficē.

Tiem tāpat kā pēdām paredzēti speciāli līdzekļi. Turklāt sezonai nav nozīmes – ziemā pirkststarpas sūt līdzīgi kā vasarā.

Agnese Portnaja atgādina daudzu piemirsto patiesību par higiēnu, kas jāiemācās jau agrā bērnībā: “Pēc kāju mazgāšanas pirkstu starpas jāizslauka īpaši rūpīgi.”

Daudz kas atkarīgs arī no asinsrites – par traucējumiem liecina mūždien salstošas rokas un kājas vai lēni dzīstošas brūces. Tādā gadījumā biežāk jādomā arī par slimību profilaksi, jo arī sēnītes izsutušās pirkstu starpās nav izņēmums.

SVARĪGI

Dažu hronisku slimību, piemēram, psoriāzes, izpausmes var veidoties ādas krokās un reizēm atgādina izsutumus.

LA.lv