Veselam
Bērni

Ja bērns negrib iet uz skolu… Bērnu psihologa padomi 16

Foto – pexels.com

Kādas problēmas var kavēt bērnu apmeklēt skolu?

1. Bērnam nepiemērots mācību process skolā. Dažreiz problēma slēpjas tajā, ka bērns nevar izturēt mācību slodzi. Jebkurai mācību programmai vajadzētu nedaudz pārsniegt bērna spējas tās apgūšanā, taču tajā pašā laikā nevar skolnieku pārāk pārslogot. Turklāt bērnam nav jāizvēlas pārāk daudz ārpusklases nodarbību.

Kādi ir pārslodzes skolā simptomi?
• Neuzmanība, izklaidība mācību stundās, kurās nepieciešama ilgstoša koncentrēšanās;
• kaprīzes, aizkaitināmība, dažādas agresijas izpausmes;
• bērns slikti guļ, viņa apetīte ir mainījusies;
• bērns sāk bieži slimot (saaukstēšanās), izskatās noguris un nomākts.

Bērnu psihologa padomi problēmas – pārslodze skolā – risināšanai:
• izvēlēties bērnam optimālāko apmācību programmu;
• izvēlēties bērnam tikai tās papildu nodarbības, par kurām viņš izrāda interesi;
• dot laiku aktīvai atpūtai svaigā gaisā;
• noteikt saprātīgu laiku mājasdarbu izpildei.

2. Nekorekts pedagoģiskās komunikācijas stils klasē. Bieži vien sarežģīta situācija veidojas tāpēc, ka skolotāji slikti izturas pret bērnu. Skolotāja un bērna sadarbība ir svarīga metode komfortablas psiholoģiskas atmosfēras nodrošināšanai klasē. Taču diemžēl darba apstākļi ne vienmēr ļauj pievērst vēlamo uzmanību katra skolnieka problēmām. Turklāt skolotāja neiejūtīgums un pat rupjība var būt nopietns iemesls tam, ka bērns nevēlas doties uz skolu.

Kā saprast, ka skolotājs slikti izturas pret bērnu?
• skolēnam ir sliktas sekmes kādā priekšmetā, lai gan viņam ir spējas to apgūt;
• skolēns sūdzas par skolotāja attieksmi, faktu, ka viņam tīšām ir samazināta atzīme;
• skolnieks baidās doties uz noteiktām stundām.

Kā rīkoties, ja saprotat, ka skolotājs slikti izturas pret bērnu?
• noteikti izrādiet bērnam, ka, pirmkārt, ticat viņam: jārūpējas, lai viņš nenoslēgtos sevī, bet dalītos par savām problēmām un grūtībām skolā;
• jebkurā situācijā atbalstiet bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņš patiešām vainīgs vai nē;
• vispirms mēģiniet izrunāties ar skolotāju un pēc tam ar skolas administrāciju: svarīgi ieklausīties katra situācijas dalībnieka viedoklī un izteikt savu viedokli par šo jautājumu;
• skolas maiņa bērnam – stresa situācija, šis problēmu risināšanas veids jāizvēlas, kad izmēģināti visi citi.

3. Attiecības ar klasesbiedriem. Diemžēl ne vienmēr klasē izveidojas labvēlīga psiholoģiskā atmosfēra. Ja jūsu bērns ir noslēgts, kautrīgs, viņam ir kādas citas īpatnības, viņš var kļūt par klasesbiedru izsmiekla objektu. Nevar šo lietu atstāt pašplūsmā: ķircināšana skolā var radīt nopietnu psiholoģisku traumu, kas daudzus gadus var atstāt iespaidu uz bērnu.

Pazīmes, ka bērns skolā tiek ķircināts, apcelts:
• bērns atsakās iesaistīties kolektīvās nodarbībās ar saviem klasesbiedriem;
• bērna garastāvoklis ir drūms, skumjš;
• bērna mantu bojāšana: apģērbs, skolas piederumi, rotaļlietas;
• nelieli ievainojumi: nobrāzumi, sasitumi un citi;
• bailes dalīties savās problēmās, skolnieks noslēdzas sevī, nerunā par skolas dzīvi;
• bērns neko nestāsta par klasesbiedriem.

Kas jādara, lai novērstu bērna ķircināšanu skolā?
• sekot tam, lai klases audzinātājs atvēlētu laiku kolektīvām aktivitātēm;
• jāpievērš lielāka uzmanība bērnam, ja viņš ir jauniņais skolā vai klasē;
• jāsazinās ar klases audzinātāju, skolotājiem un skolas pārvaldi, īsi sakot, cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par bērna drošu uzturēšanos skolā;
• jāmāca bērnam aizstāvēt sevi pašam, taču nekādā gadījumā neiesakiet “sadot pretī”.

4. Attiecības ar vecākiem. Dažās situācijās vecāki paši provocē bērna nevēlēšanos apmeklēt skolu.

Pārmērīgas prasības bērnam, jo īpaši nesaistītas ar viņa patiesajām iespējām, var izraisīt nestabilās psihes traumu, iznīcināt savstarpēju saprašanos.

Ko nedrīkst darīt jebkurā gadījumā?
1) Atcerieties, ka palīdzības bērnam pamats ir savstarpēja uzticēšanās. Ne vienmēr skolēns var aprakstīt radušās emocijas, aizstāvēt savu viedokli skolotāju un vecāku priekšā. Pieaugušo uzdevums ir pārliecināties, ka mazais cilvēku tiek sadzirdēts neatkarīgi no tā, kādas problēmas viņam radušās. Nekad nekļūsti savam bērnam par prokuroru!
2) Nevajadzētu kultivēt bērnā bailes, mācot, ka motīvs labi uzvesties ir tikai izvairīšanās no soda.
3) Nepārliec pilnīgu atbildību par bērnu uz pedagogiem: atvēli laiku sarunai “no sirds”.

 

Avots: theartofharmony

LA.lv