Veselam
Bērni

Jaunākais, vidējais, vienīgais… Kā bērna dzimšanas secības ietekmē personību un laulību0

Foto – pixabay.com

Psiholoģiskie aspekti

Profesora Voltera Toumena pētījumi parāda, ka cilvēku uzvedības un reaģēšanas modeļi lielā mērā atkarīgi no tā, vai viņi ir vecākie, vidējie, jaunākie vai vienīgie bērni ģimenē. Izpētot tūkstošiem ģimeņu, viņš atklāja, ka cilvēki, kuru dzimšanas secība vienāda, ir psiholoģiski ļoti līdzīgi.

Stereotipi nenozīmē, ka katram vajadzētu būt tieši tādam. Tomēr tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas piedzimuši ģimenē vienā vai otrā secībā, visbiežāk ir tieši tāds psiholoģiskais raksturojums, raksts portāls Psyline.

Vecākais bērns ģimenē

Vecākajam bērnam bieži vien piemīt atbildības sajūta, apzinīgums, tiekšanās uz sasniegumiem, godkāre.

Tāds bērns biežāk nekā citi rūpējas par jaunākiem brāļiem un māsām, īpaši tad, ja vecāki saslimst vai tiek zaudēti. Viņš jūtas atbildīgs par ģimenes materiālo labklājību, ģimenes tradīciju turpināšanu, bieži vien kļūst par līderi.

Nākamā bērna piedzimšana atņem viņam izņēmuma stāvokli mātes mīlestības un uzmanības saņemšanā, tāpēc viņš bieži vien ir greizsirdīgs uz brāļiem vai māsām.

Vecāki bērni, īpaši zēni, biežāk nekā citi seko tēva un vectēva profesionālajās pēdās, ģimene vairāk cer uz viņu veiksmīgo karjeru. Vecākais bērns ir nopietnāks, cenšas būt labākais un retāk spēlējas ar vienaudžiem.

Diezgan bieži sastopama vecāko bērnu problēma ir bailes neattaisnot vecāku un citu autoritāšu (priekšnieku, skolotāju, treneru utt.) cerības.Viņiem ir ļoti grūti iemācīties atslābināties un gūt patiesu prieku no dzīves.

No pazīstamiem cilvēkiem vecākie bērni bija Vinstons Čērčils, Boriss Jeļcins.

Vidējais bērns ģimenē

Vidējam bērnam var būt gan jaunākā, gan vecākā bērna iezīmes vai to kombinācija. Vidējais bērns, ja vien viņš nav vienīgā meitene un vienīgais zēns ģimenē, spiests cīnīties, lai viņu pamanītu un lai iegūtu savu lomu un vietu ģimenē.

Šādiem bērniem nepiemīt vecāko bērnu autoritāte un jaunāko spontanitāte.

Ģimenē viņš ir pakļauts pastāvīgam spiedienam no abām pusēm – cīnoties panākt vecāko un baidoties, ka jaunākais panāks viņu.

Ja ģimenē ir daudz bērnu, vidējo bērnu rakstura iezīmes nosaka tā bērnu grupa, kurā viņi dzimuši: jaunākie vai vecākie un kāda ir viņu vecuma atšķirība.

Vidējiem bērniem ir ļoti attīstītas sociālās prasmes. Viņi prot vienoties, sarunāt un sadarboties ar dažādiem cilvēkiem, jo bija spiesti iemācīties mierīgi sadzīvot ar saviem vecākiem un jaunākiem dažādu raksturu brāļiem un māsām.

Jaunākais bērns ģimenē

Jaunākais bērns ir bezrūpīgs, optimistisks un gatavs pieņemt kāda cita aizbildniecību, rūpes un atbalstu.

Savai ģimenei viņš var vienmēr palikt bērns.

Vecāki mazāk pieprasa no viņa sasniegumus. Ja vecākie bērni ģimenē neiet bojā, viņš mazāk velta sevi ģimenes lietu turpināšanai.

Jaunākā bērna galvenās problēmas saistītas ar pašdisciplīnu un grūtībām pieņemt lēmumus, jo parasti bija kāds vecāks, un gudrāks, kurš pieņēma lēmumus bērna vietā. Jaunākais bērns zina, ka tuvās attiecībās ar spēku neko nepanāksi, un bieži vien izstrādā manipulatīvus veidus, kā sasniegt vēlamo, piemēram, demonstratīva apvainošanās vai šarma izmantošana.

Ja ģimenē pret viņu izturējās pārāk aizbildnieciski, tad, izvēloties par laulāto partneri kādu, kurš bijis vecākais bērns, viņš mēdz cīnīties pret laulātā kontroli un aizbildnību.

Jaunākajam bērnam, pret kuru bērnībā izturējās labi, parasti nav grūtības komunicēt ar citiem, un draugu lokā viņš ir populārs.

Tradicionāli zemes gabalu un pili ieguva vecākais dēls, bet jaunākais devās pasaulē laimi meklēt. Jaunāko bērnu īpašības spilgti izpaužas Elizabetē Teilorē un Bernardā Šovā.

Vienīgais bērns ģimenē

Vienīgajam bērnam ir gan vecākā bērna, gan jaunākā bērna īpašības. Vienīgais bērns ļoti bieži pārmanto sava dzimuma vecāka rakstura iezīmes.

Vecākiem ir īpašas cerības uz viņu vienīgo bērnu, tāpēc viņš parasti skolā labi mācās.

Vienīgie bērni bieži visā savas dzīves laikā ir ļoti cieši saistīti ar vecākiem un ar lielām grūtībām izveido savu patstāvīgo dzīvi. Ņemot vērā mazākās iespējas rotaļāties ar citiem bērniem, vienīgais bērns jau bērnībā var izskatīties kā mazs pieaugušais un vienatnē justies ērti.

Vienīgie bērni, ņemot vērā lielo mīlestību pret vecākiem, bieži meklē partnerī tēva vai mātes īpašības.

Vislabākā prognoze šādiem cilvēkiem ir laulība ar partneri, kuram ir jaunāks brālis vai māsa (piemēram, sieva, kas bija vienīgā meita un vīrs, kam bija jaunāka māsa). Laulībām, kurās katrs laulātais bija vienīgais ģimenes bērns, ir sliktākā prognoze.

Dvīņi ģimenē

Dvīņiem vecākā/jaunākā bērna parametri ir atkarīgi no bērnu grupas, kurā viņi dzimuši. Piemēram, dvīņi, kuriem ir vecāka māsa vai vecāks brālis, uzvedīsies kā jaunākie bērni.

Ja vecāki uzsver, ka viens no viņiem ir dzimis pirmais, tad vecākā un jaunākā lomas tiek sadalītas automātiski.

Dvīņiem salīdzinājumā ar citiem bērniem ir diezgan slikti rezultāti intelekta testos. Tas saistīts ar faktu, ka dvīņi vairāk komunicē savstarpēji un mazāk orientējas uz pieaugušajiem un vienaudžiem. Pieaugušo dzīvē viena dzimuma dvīņi piedzīvo īpašas grūtības atdalīties un iegūt savu identitāti.

Vecumu starpība

Ja vecuma starpība ir lielāka par pieciem līdz sešiem gadiem, katram bērnam būs vienīgā bērna iezīmes, un dažas tās vietas iezīmes, kurai bērns ir tuvāk. Piemēram, māsas vecākais brālis, kurš ir desmit gadus vecāks par viņu, drīzāk būs vienīgais dēls, kāds viņš desmit gadus arī bijis, bet īpašībās parādīsies vecākā bērna iezīmes.

Jo mazāka ir vecuma starpība, jo lielāka bērnu konkurence.

Piemēram, ja atšķirība starp vecāko brāli un jaunāko māsu ir tikai gads un seši mēneši, pienāks laiks, kad zēns baidīsies, ka jaunākā māsa attīstībā viņu apsteigs.

Kā veidojas laulības dzīve

Lai laulība būtu stabila, svarīgi, ciktāl tajā atkārtojas tas stāvoklis, kāds katram no partneriem bija savā ģimenē ar brāļiem un māsām.

Vecākā un jaunākā bērna komplementārā (savstarpēji papildinošā) laulībā laulātajiem ir vieglāk vienoties un savstarpēji pielāgoties. Lomas laulībā ir savstarpēji papildinošas – viens rūpējas, otrs saņem rūpes; viens plāno, otrs īsteno šos plānus; viens grib iet uz darbu, otram labāk patīk palikt mājās utt.

Jo vairāk abu partneru attiecības atgādina viņu pozīciju vecāku ģimenēs, jo tās ir noturīgākas un ilgākas.

Tomēr laulības komplementaritāte negarantē attiecību stabilitāti.

Par nekomplementārām laulībām sauc attiecības ar tādas pašas pozīcijas ieņēmēju vecāku ģimenē. Citos vienādos apstākļos viņiem ir nepieciešams vairāk laika un pūļu, lai vienotos un darbotos tandēmā.

Ja apprecas divi vecākie bērni ģimenē, cīņa par varu var būt galvenā psiholoģiskā problēma. Divi jaunākie bērni centīsies izvairīties no atbildības un sacentīsies, kurš ir jaunāks un vairāk pelnījis aprūpēšanu un lielākas uzmanības pievēršanu.

Diviem jaunākiem bērniem var rasties grūtības pēc bērnu piedzimšanas, kad nepieciešams rūpēties un sadalīt atbildību.

Saistītie raksti

Svarīgi, vai vecāku ģimenē laulātajiem bija pieredze ar pretējā dzimuma brāļiem un māsām. Sieva, kas nāk no ģimenes, kurā visi bērni bija meitenes, droši vien uztvers vīriešus kā nesaprotamus svešiniekus, un viņai būs jāpieliek lielākas pūles, lai saprastu savu vīru nekā sievietei, kurai bija brāļi.

Vīrs un sieva, kas vecāku ģimenē bija vecākie, zina, kā rūpēties par bērniem un vajadzības gadījumā var aizstāt viens otru, bet viņi sadarbojas slikti. Partneri, kas vecāku ģimenē bija vienādās pozīcijās, saglabā pilnīgu saskaņu laulībā tad, ja viņi strādā dažādās jomās, sniedz viens otram zināmu brīvību, viņiem ir katram savi draugi un viņi audzina bērnus paralēli: piemēram, dēlus audzina tēvs, bet meitas māte vai otrādi.

LA.lv