Veselam
Ārstēšana

Jaunie ārsti reģionos. Pieredze un iespējas, kā palīdz pašvaldība 0

Marinas Kirsanovas personiskā arhīva foto

Sigita Vīksne ir viena no trim Jēkabpils reģionālās slimnīcas kardiologiem, turklāt jaunā ārste veic arī EHO kardiogrammu, kas ir izmeklējums sirds muskuļa un vārstuļu izvērtēšanai, izmantojot ultraskaņu. Pirms dažiem gadiem toreizējo Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa absolventi uz sarunu uzaicināja toreizējais Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, sakot, ka pilsēta savus bērnus vairs nelaidīs prom un izstāstījis par piedāvājumu jauno mediķu piesaistei…

Kādas iespējas strādāt ārpus Rīgas piedāvā jaunajiem mediķiem dažādas pašvaldības? Tuvāk iepazīsimies ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas rezidentēm, kas šīs iespējas izmanto, kā arī ielūkosimies vēl dažu ārpus Rīgas pašvaldību piedāvājumā.

Pacienti sākumā runāja ar ārsta palīgu…

Budžeta vieta kardioloģijas rezidentūrā Sigitai Vīksnei nav bijusi pieejama, bet viņa par saviem līdzekļiem mācījās tikai pirmo pusgadu – tālāk visus studiju izdevumus segusi Jēkabpils pašvaldība. Tagad Sigita atceras, ka bijusi viena no retajām, kura rezidentūrā zinājusi, kur turpmāk strādās – pilnas slodzes darbs kā kardioloģei jau gaidīja Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā.

Sigitas Vīksnas personiskā arhīva foto

“Darba gaitas uzsākot, bija nedrošība un nelielas bailes, jo tomēr jau darba vide bija krasi atšķirīga no PSKUS, kur strādāju mācoties rezidentūrā, tomēr slimnīcas kolektīvs un arī pacienti bija ļoti pretimnākoši un laipni. Jūtot atbalstu, bija vieglāk iejusties un strādāt. Interesanti bija tas, ka ambulatorajās pieņemšanās pacienti, sākotnēji ienākot kabinetā, savas sūdzības stāstīja manam ārsta palīgam, jo neviens negaidīja ieraudzīt kabinetā gados tik jaunu dakteri. Bet nejutu arī to, ka pacienti man neuzticētos, tādēļ, ka tikko esmu uzsākusi darbu Jēkabpilī.

Pabeidzot rezidentūru, kuras laikā strādāju garas darba stundas, domāju, ka šeit, Jēkabpilī, man būs mazāk darba, bet nu varu teikt, ka arī te pietiek darāmā.

Žēloties par to nevaru, jo mans darbs man patīk, un pati šo profesiju izvēlējos, lai palīdzētu cilvēkiem, šis ir mans sirds darbs,” apliecina S. Vīksne: “Studijas bija smags darbs, bet tagad man ir īpašs gandarījums, ka varu palīdzēt savas dzimtās puses cilvēkiem. Tāpat slimnīca ļoti rūpējas par darba apstākļiem, piemēram, tagad varu strādāt ar pilnīgi jaunu ultraskaņas aprātu EHO kardiogrammas veikšanai.

Lai arī mani vecāki dzīvo Jēkabpilī, man bija būtiski, ka varēju iegūt dienesta dzīvokli patstāvīgai dzīvei.

Biju pirmā “bezdelīga”, kura iesaistījās pašvaldības atbalsta programmā, bet droši varu teikt jaunajiem kolēģiem, lai nāk strādāt uz Jēkabpili un izmanto piedāvātās iespējas!” stāsta S. Vīksne.

Darbam reģionā jābūt aicinājumam

Jēkabpils reģionālās slimnīcas ķirurģe Jevgēnija Kuzmas, vēl studējot Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursā, vasarā brīvprātīgi palīdzēja šīs slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Tā bija kā sevis pārbaude pirms rezidentūras, lai pārliecinātos, vai ķirurģija būs īstā izvēle darba dzīvei. J.Kuzmas saprata, ka tā ir medicīnas joma, kas viņu saista un arī rezidentūras laikā uzņēmās dežūras šajā pašā slimnīcā. Vienlaikus Jēkabpils slimnīcas vadība aicināja palikt, pašvaldība maksāja stipendiju.

Jevgēnijas Kuzmas personiskā arhīva foto

Jaunā ārste spriež, ka ļoti pozitīvi, ja pašvaldība atbalsta jaunos mediķus finansiāli, vērtīgs atbalsts noteikti esot dienesta dzīvoklis: “Ar stipendiju vien noteikti nevar noturēt, jo peļņas iespējas Rīgā ir lielākas. Cilvēkam jābūt arī aicinājumam strādāt reģiona slimnīcā. Piemēram, es esmu te augusi, un mana privātā dzīve ir iegrozījusies tā, ka kopīgi izlēmām palikt Jēkabpilī.”

Šodien J. Kuzmas atceras, ka viss sākās jau skolas laikā, kad ēnu dienas ietvaros izvēlējusies ēnot Jēkabpils slimnīcas ķirurģi Modrīti Sirmoviču: “Viņa mani tā iedvesmoja un parādīja medicīnu no tāda skatupunkta, ka pārējās profesijas likās garlaicīgas, tad arī sākās manas “attiecības” ar Jēkabpils slimnīcu. Strādāt šeit sāku no 1. rezidentūras gada kā dežūrķirurgs.

Sākums bija sarežģīts, jo teorētiskās zināšanas vajadzēja izmantot praksē. Kad sāku strādāt, dežūrķirurgi sniedza palīdzību arī traumas guvušiem pacientiem (tagad ir dežūrtraumatologi), tad bija situācijas, kad bija grūti pieņemt pareizo lēmumu, jo nebija pieredzes.”

Jevgēnija atceras dažādas situācijas no darba sākuma: “Atveda pacientu ar mežģījumu gūžas locītavā (tas gadās salīdzinoši reti), ko tādu biju tikai lasījusi studiju laikā, tādēļ nācās skatīties interneta resursos video, kā reponēt šādu mežģījumu, par laimi, viss izdevās. Bija arī gadījums, kad, nostrādājot kādu mēnesi, atveda pacientu ar kuņģa čūlas perforāciju, tas ir akūts stāvoklis, kas prasa neatliekamu operatīvu ārstēšanu.

Nevienu no sertificētiem ķirurgiem sazvanīt neizdevās, tādēļ nācās aicināt palīgā pie operācijas ginekologu…

Biju ļoti satraukusies, jo šādu operāciju pirms tam patstāvīgi nebiju veikusi, bet arī tajā reizē viss beidzās veiksmīgi.

Pateicoties dežūrām Jēkabpils slimnīcā, iemācījos būt patstāvīga, iemācījos pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem.”

Jevgēnija atzīmē, ka ir arī savi mīnusi darbā reģionos: “Mūs apmāca lielās universitātes slimnīcās, kur pieejamas daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes, pieejami visi nepieciešamie speciālisti, reģionos iespējas diemžēl nav tik plašas, līdz ar to saskāros ar situācijām, kurās nezināju ko darīt, izmantojot pieejamos resursus. Bēdīgi apzināties, ka veselības aprūpes kvalitāte tik ļoti atšķiras Rīgā un reģionos, un vēl bēdīgāk, ka jaunos speciālistus apmāca strādāt “Rīgas apstākļos”, un, nonākot reģionos, daudzi jūtas kā no laivas izmesti, un citreiz nav laika adaptācijai, jo uz svara kausa ir cilvēku veselība un dzīvība.”

Viss nebeidzas ar Rīgu!

Gundegas Provais dzimtā puse ir Sēlpils pagasts, Salas novadā, drīzumā viņa kā dermatoloģe – veneroloģe beigs rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē, un gandrīz jau divus gadus pieņem pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. “Gatavojoties pirmajai pieņemšanai kā dermatologam-venerologam Jēkabpils reģionālās slimnīcas poliklīnikā, domāju arī par pacientu plūsmu/daudzumu, kas varētu apmeklēt mani kā jauno speciālistu.

Gundegas Provairs personiskā arhīva foto

Protams, sapratu, ka interese būs, bet liels bija mans pārsteigums, kad pieņemšanas rītā, reģistratūrā saņemot pieraksta informāciju, ieraudzīju, ka pieraksts ir pilns – 18 cilvēki. Pacientu ir daudz, un līdz šim mans pieraksts vienmēr ir pilns, garlaikoties darba laikā nav sanācis un tas man patīk!”

Kamēr nav iegūts sertifikāts specialitātē, daktere strādā sertificētas ārstes Guntas Gravas uzraudzībā. Ārste G. Provais divas reizes nedēļā pacientus pieņem patstāvīgi. “Apsveicami, ka Jēkabpils pašvaldība šādā veidā atbalsta jaunos mediķus, jo viņu reģionos trūkst. Gadā, kad uzsāku rezidentūru, manai specialitātei bija viena budžeta vieta, kuru ieguva Latvijas Universitātes rezidentūra, tādēļ manas studijas rezidentūrā ir par maksu un pašvaldības ikmēneša stipendija valstī noteiktās minimālās algas apmērā man ir būtisks atspaids.

,,Daudziem liekas, ka viss beidzas ar Rīgu, bet tā nav! Līguma nosacījums ir, ka pašvaldības ārstniecības iestādē jānostrādā 3 gadi pēc rezidentūras pabeigšanas. Plānoju dzīvi saistīt ar dzimto pusi un palikt strādāt Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tā ir nozīmīga reģionam, jo pacienti te ārstējas arī no tālākām vietām – Madonas, Varakļāniem, Līvāniem un pat Aizkraukles. Mani priecē vietējo cilvēku gandarījums par manu darbu.”

Gundega turpina: “Katra diena manā darbā ir interesanta. Pacienti un viņu problēmas ir dažādas, un arī pieeja katram ir nedaudz atšķirīga.

Es cenšos iedziļināties un analizēt, papildus lasīt un mācīties jaunākās pieejas un ārstēšanas, pēc iespējām iekļaujot tās savā ikdienas praksē.

Man patīk strādāt reģionā – augstu vērtēju cilvēku vienkāršību un godīgumu. Tā ģimenē mums ieaudzināts būt godīgam pret sevi un cilvēkiem sev apkārt! Būt cilvēcīgiem! Mūsu mamma vienmēr darbā vai mājās ir strādājusi un bijusi kustībā, ar savu piemēru iemācījusi mums dzīves pamatvērtības, tā arī mēs ar brāli nepārtraukti mācāmies, lai labāk un efektīvāk palīdzētu katram pacientam!”

“Savā ziņā neapzinātas pamata atziņas medicīnā es ieguvu no sava brāļa, kurš arī ir ārsts – ķirurgs un darbojas praktiskajā medicīnā – konsultē un operē pacientus. Savukārt iedvesmu savu dzīvo saistīt ar eksaktajām zinātnēm es ieguvu Salas vidusskolā mācoties pie lieliskām, profesionālām un entuziasma pilnām skolotājām Pārslas Stirnas (bioloģijā) un Dainas Sondores (ķīmijā), uzskatu, ka bez šiem pamatiem, kas tika ielikti pamatskolā un pats nozīmīgākais aizrautība, ar kādu tas tika pasniegts un ieinteresēja ikkatru skolēnu, iespējams, es nebūtu izvēlējusies ārsta profesiju,” šodien atzīst G.Provais.

Lai saprastu, vai medicīna ir pareizā izvēle jau vidusskolā, vasaras brīvlaikos Gundega strādājusi Aizkraukles slimnīcā operāciju blokā par sanitāru: “Kā tagad atceros, cik sirsnīgi pēc diennakts dežūras 18 dzimšanas dienā mani apsveica operāciju bloka kolektīvs.” Medicīnas studiju laikā 4 gadus Gundega nostrādājusi NMPD Imantas apakšstacijā uz NMP brigādes: “Tā ir “pieredzes skola”, kuru nepieciešams iziet katram ārstam. Neatliekamā medicīna iemāca strādāt komandā, reaģēt nekavējoties un būt atbildīgam par saviem lēmumiem.” Rezidentūra dermatoloģijā-veneroloģijā G.Provais bija RSU un studiju programmas vadītāja profesore Ilona Hartmane, pamatus apguvusi Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un STS klīnikā.

Dermatoloģija ir vizuāla zinātne, bet ir nepieciešama spēja analizēt cēloņsakarības, ļoti svarīga ir anamnēze, ko pacients pastāsta, uzsver G.Provais: “Pacientu vērtēju kā vienotu veselumu, līdz ar to savas kompetences robežās sniedzu arī rekomendācijas par speciālistiem, kuri būtu jāapmeklē. Konsultējos ar kolēģiem no citām nozarēm. Ir situācijas, kad pacients pārliecināts, ka viņam ir tikai ādas problēma, bet beigās no manis tiek nosūtīts pie ķirurga un tiek veikta operācija. Piemēram, pacients atnāk ar sūdzībām par pigmentāciju uz apakšstilbiem, bet izvērtēju, ka tā ir sekundāra un patiesībā pacientam ir hroniska venoza mazspēja un nepieciešams doties pie ķirurga, veikt doplerogrāfiju un operāciju.”

Pārcelšanās – iespēja iepazīt jaunu vidi

Marina Kirsanova nu jau mēnesi strādā Jēkabpils reģionālās slimnīcas aptiekā. Pagaidām viņa uz darbu brauc vēl no dzimtajiem Preiļiem, bet saņēmusi jau ziņu, ka, viņai paredzētais, slimnīcai tuvu esošais divistabu dienesta dzīvoklis ir izremontēts un drīz varēs pārcelties turp.

Marinas Kirsanovas personiskā arhīva foto

Dzīve Jēkabpilī būs kaut kas jauns, bet, tā kā Marina līdz šim jau izjutusi atbalstu aptiekā un slimnīcā, tad arī par turpmāko viņa ir droša un pārliecināta: “Būs interesanti iepazīt jaunu vidi, šeit ir gan kur pavadīt brīvo laiku, gan atpūsties. Draugi bija pārsteigti par manu izvēli, bet zinu, ka viss būs labi!” Pēc studijām Rīgas Stradiņa universitātē jaunā farmaceite trīs gadus strādājusi Rīgā, pēc šī posma kārtojusi sertifikāciju, lai varētu strādāt par aptiekas vadītāju – tikmēr viņu jau gaidījusi Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Jāatzīmē, ka M.Kirsanova jau pēc studijām zināja, ka vēlētos dzīvot ārpus Rīgas, tāpēc pamanījusi vakanci Jēkabpils reģionālās slimnīcas mājaslapā, sākusi sarunas par savu kandidatūru un tolaik vēl nepieciešamo sertifikāciju, tā kā piedāvātais atalgojums un dzīves apstākļi viņu apmierināja, tika nolemts pārcelties uz Jēkabpili.

Jautāta, kādas ir atmiņas par darba sākumposmu: “Īstenībā pirmajā darba dienā biju patīkami pārsteigta, jo likās, ka telpas, kurās būs jāstrādā, būs mazākas. Man ir īpaši jauks un mājīgs kabinets. Pirmās dienas man asociējas ar lielu informācijas daudzumu, daudz jaunām sejām un darba dienām, kas paskrien zibenīgā ātrumā, mēģinot daudz ko atcerēties un izprast. Tā kā strādāju slēgta tipa aptiekā, saskarsmes ar pacientiem man nav. Pirmajās darba dienās nejauši noskaidrojās, ka ar vienu kolēģi būsim kaimiņienes – sarunā nejauši sapratām, ka dzīvoklis, ko remontē viņai kaimiņos, ir tieši tas dzīvoklis, kurā varēšu dzīvot es.”

Pašvaldības meklē veidus jauno ārstu piesaistei

Latvijas Pašvaldību savienības Padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte aicināta komentēt, cik ierasta ir prakse, ka pašvaldības kādā īpašā veidā motivē reģionu slimnīcās nākt strādāt jaunos ārstus vai pārcelties jau esošajiem ārstiem, piemēram, no Rīgas, stāsta: “Šie motivācijas veidi atšķiras – pašvaldības piešķir dzīvokli, maksā stipendiju jau studiju laikā, slimnīcas prezentē sevi augstskolās. Slimnīcas šobrīd ir situācijā, ka, nedomājot par ārstu piesaisti, iedzīvotāji var palikt bez pakalpojumiem, tie vēl vairāk attālināsies.”

Atbalsta ar stipendiju, studiju maksu un dienesta dzīvokli

Tikai šajā gadā vien Jēkabpils pilsētas dome atvēlējusi 50 000 eiro, lai nodrošinātu jauno mediķu piesaisti Jēkabpils reģionālajai slimnīcai. Līdzekļus dome atvēlējusi saskaņā ar vēl 2015. gadā pieņemto lēmumu, ar kuru tika noteiktas atbalstāmās ārstniecības speciālistu specialitātes stipendijas piešķiršanai. Nākamgad finansējuma apjoms tiks vēl palielināts.

Publicitātes foto

“Nav nekāds noslēpums, ka reģionālajām slimnīcām visā Latvijā, tostarp – arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, katastrofāli trūkst mediķu,” uzsver Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kļaviņa. Viņa norāda, ka atbalsts galvenokārt paredzēts ārstu – rezidentu piesaistei, taču atsevišķos gadījumos tiek atbalstīti arī 5. un 6. kursa medicīnas studenti, kā arī aicināti jau pieredzējuši mediķi no citām Latvijas vietām.

“Šobrīd projekts ir sācis nest augļus, jo pirmie jaunie speciālisti sākuši darbu mūsu slimnīcā,” saka Līga Kļaviņa, “manuprāt, tās ir ļoti vērtīgas finanšu investīcijas nākotnē, jo pašvaldībai jau šodien jādomā par to, kas ar mūsu slimnīcu var notikt tuvākā nākotnē. Tāpēc pieļaut situāciju, ka slimnīcā vairs nebūs ārstu, mēs nedrīkstam. Līdz ar to šāda programma ir ļoti vajadzīga: tā ļauj arī mūsu slimnīcas jaunajai vadībai nodrošināt jaunajiem mediķiem konkurētspējīgus apstākļus, piesaistot viņus mūsu pilsētai,” uzsver Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece L.Kļaviņa.

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir 14 nodaļas, tā sniedz ambulatoro, neatliekamo un stacionāro palīdzību, nodrošina paliatīvo aprūpi, slimnīcā strādā slēgta tipa aptieka. No 524 Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbiniekiem 67 ir mediķi, un tikai ar aktīvu darbu, lielu pašvaldības atbalstu pamazām izdodas piesaistīt jaunus speciālistus, apliecina SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš.

Pēc viņa teiktā kaut šodien slimnīcā viņš pieņemtu vairākus mediķus, kuri strādātu insulta vienībā, radioloģijā, ķirurģijā, traumatoloģijā u.c., bet jautājums nav tik vienkāršs. Jaunie bieži izvēlas palikt strādāt Rīgā vai dodas uz ārzemēm, bet par tiem, kuri gatavi darbu veltīt pacientiem reģionos, cīnās gandrīz visu pilsētu slimnīcas, tādēļ arī Jēkabpils ir aktīva.

Programmas ietvaros pašvaldība piedāvā vairākas atbalsta formas. Pirmkārt, Jēkabpils dome maksā stipendiju ārstiem rezidentiem 295 eiro mēnesī līdz rezidentūras pabeigšanai. Otrkārt, atsevišķiem vecāko kursu studentiem tiek segta studiju maksa, kuras apmērs svārstās no 1000 līdz 3000 eiro gadā. Abos gadījumos līgums paredz, ka atbalstāmajiem mediķiem Jēkabpils reģionālajai slimnīcai jāvelta vismaz trīs darba gadi.

Līgumu laužot, programmā saņemtā nauda jāatmaksā.

Jaunie mediķi tiek nodrošināti arī ar dienesta dzīvokli, kas pirms tam arī izremontēts. Papildus minētajam tiek risināti arī jautājumi, lai jauno mediķu bērniem uzreiz būtu pieejama arī izglītības iestāde Jēkabpilī.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš savukārt ir gandarīts par programmas pirmajiem rezultātiem: “Šobrīd slimnīcā jau uzsākuši darbu jaunie mediķi ķirurga, kardiologa, dermatologa un farmaceita specialitātēs, tāpēc esmu priecīgs, ka dome realizē šādu programmu – tas ļauj jaunajiem speciālistiem iekārtoties Jēkabpilī, saņemt dienesta dzīvokli, atbalstu mājokļa iekārtošanā un arī nodrošināt finansiālu atbalstu rezidentūras un mācību laikā,” domes realizētās programmas plusus uzskaita slimnīcas vadītājs.

Gvido Liepiņš papildina domes priekšsēdētāja vietnieces teikto: “2015. gada lēmuma nr. 252 noteikumi, kuros noteiktas specialitātes, kam stipendijas piešķiramas, ir papildināti ar jaunām specialitātēm – oftalmologs, neirologs, otolaringologs un laboratorijas ārsts. Šī programma ļauj mums daudz plašāk skatīties uz iespējamiem kandidātiem mediķu piesaistei,” saka Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas jaunā valde atzinīgi novērtē līdzšinējo kolēģu un Jēkabpils domes paveikto programmas ieviešanā jauno mediķu atbalstam, jo izvēlētais ceļš ir pareizs – studentiem, rezidentiem, praktizējošajiem ārstiem pakāpeniski aug interese par darbu šajā pilsētā. Arī sniegtais atbalsts – gan finansiālais, gan dienesta dzīvokļi esot pietiekami interesants jauno speciālistu piesaistei. G.Liepiņš teic, ka tiek izmantoti visdažādākie kanāli, lai uzrunātu potenciālos slimnīcas mediķus, sākot ar reklāmu slimnīcas mājaslapā internetā un beidzot ar radu, draugu apzināšanu, bieži vien potenciāls ir ģimenēs – ārstu dinastijās, turklāt arī vietējās.

Talsos gaida jaunos ārstus, maksā stipendijas

2015. gadā Talsu novada dome apstiprinājusi saistošos noteikumus “Par Talsu novada pašvaldības stipendiju piešķiršanu”. Tie paredz divu pašvaldības stipendiju piešķiršanu: studenta stipendiju – tiek piešķirta Talsu novadā deklarētam studentam Latvijas Valsts akreditētas bakalaura studiju programmas vai profesionālās augstākās izglītības programmas iegūšanai; ārstniecības speciālista stipendiju – tiek piešķirta studentam sākot ar 4. kursu, kurš apgūst Latvijas Valsts akreditētu profesionālo izglītības programmu medicīnā vai ārstam-rezidentam, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi specialitātes iegūšanai saskaņā ar Latvijas Valsts akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā, skaidro Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inita Fedko.

Talsu novada pašvaldības piešķirtās studenta stipendijas apmērs ir puse no valstī noteiktās vienas minimālās mēneša algas mēnesī. Rezidenta stipendijas apmērs ir viena valstī noteiktā minimālā mēneša alga. No minētās summas pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ietur noteiktos obligātos nodokļu maksājumus.

Stipendijas saņēmējam jārēķinās, ka pēc studiju beigšanas viņam Talsu novadā jānostrādā turpmākie pieci gadi.

Katru gadu pašvaldība, sadarbojoties ar SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāli, nosaka atsevišķu specialitāšu veidus, vadoties pēc trūkstošo speciālistu statistikas, kas ir prioritāri, lemjot par stipendiju piešķiršanu.

2016. gadā stipendijām kopumā pieteicās trīs topošie mediķi, 2017. gadā – arī trīs, divas topošās mediķes un viena topošā pedagoģe. Šobrīd pašvaldība atkal ir izsludinājusi iespēju pieteikties jaunajiem speciālistiem uz šīm stipendijām – to var izdarīt līdz 20. septembrim.

“Pašvaldība nepieciešamības gadījumā jaunajiem speciālistiem arī var piedāvāt dzīvesvietu. Turklāt jāmin, ka, atklājot jauno Talsu filiāles ēku, ir būtiski uzlabojušies darbinieku darba apstākļi,” uzsver I. Fedko: “Dzīvei reģionā kopumā ir arī citas priekšrocības, piemēram, ir mazākās rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, iespēja nodrošināt daudzpusīgu interešu izglītību, nemērojot lielus attālumus, kā arī saņemt citus pakalpojumus tuvāk pie mājām.”

Savukārt konkrētu ārstu un citu speciālistu piesaistīšana ir slimnīcas kompetencē, kur Talsu novada pašvaldība atsevišķi neiesaistās.

Liepājas dome sedz īri un maksā stipendijas

Liepājas pašvaldība jauno ārstu atbalstam ir izstrādājusi atbalsta programmu, kurā tiek nodrošināts atbalsts dzīvokļa īres izdevumu segšanai un izstrādāta kārtība, kādā var saņemt stipendiju minimālās darba algas apmērā. Ārstu piesaistes programma izveidota, lai veicinātu deficīto specialitāšu ārstu piesaisti Liepājas Reģionālajai slimnīcai. Tas ir viens no atbalsta mehānismiem, kas palīdz motivēt gan jaunos speciālistus, gan speciālistus ar pieredzi, izvēlēties darbu arī reģionos, apliecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pašvaldības apstiprinātās programmas “Cilvēkresursu piesaistes programma veselības aprūpei Liepājā 2016.–2020. gadam” ietvaros, ārstam uzsākot darbu Liepājas Reģionālajā slimnīcā, tiek nodrošināts dzīvokļa pilnīga īres izdevumu segšana pirmajā darbības gadā (pakāpeniska slimnīcas segtās daļas samazināšana par 10% katru nākamo gadu.) Īres līgums tiek slēgts uz termiņu līdz astoņiem gadiem. Tāpat topošajiem ārstiem un ārstiem – rezidentiem prioritārajās specialitātēs ir iespēja saņemt Liepājas pašvaldības stipendiju valstī noteiktās minimālās mēneša algas apmērā.

Uz pašvaldības stipendiju var pretendēt, ja pretendents ir pilna laika augstākās akadēmiskās izglītības vai pilna laika 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu students, sākot no 2. kursa, bet specialitātē “ārsts” – no 6. kursa. Pēc studiju beigšanas stipendiātam pašvaldībā jānostrādā vismaz trīs gadi. Šo kārtību nosaka 2014. gada 21. augustā Liepājas pilsētas domes pieņemtie saistošie noteikumi Nr.13 “Par Liepājas pilsētas pašvaldības stipendiju piešķiršanu”.

Stipendiātam mēnesī tiek piešķirta stipendija šādā apmērā:

• pilna laika augstākās izglītības programmās studējošajiem – 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas,
• maģistrantūrā studējošajiem – 75% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas,
• doktorantūrā un rezidentūrā studējošajiem – 100% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Stipendijas maksāšanas ilgums
• bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studiju programmās – 9 mēnešus,
• rezidentūras studijās – 11 mēnešus.

LA.lv