Veselam
Netradicionāli

Jauns dzīves gads – jaunas vēlmes! Uguns spirāles rituāls0

Foto: Shutterstock

Ja Vecgada vakars pagāja, sverot kaķi, apskaujot sētas mietus un baudot 12 ēdienus, tad par nopietnāku sava gada programmēšanu jāparūpējas kādā spēcīgākā laikā, piemēram, savā dzimšanas dienā. Iesaka grāmatas “Rituālu grāmata” autore Aija Austruma.

Uguns spirāle – kam tā domāta? Lai darītu Visumam zināmas savas kvēlākās vēlēšanās. Kad uguns tiek palaista pa spirāli, tā paātrina enerģijas. Gan jau arī tev zināms teiciens, ka attīstība notiek pa spirāli, un šo ģeometrisko fenomenu var lieliski likt lietā rituālā.

Ja laikapstākļi ļauj, uguns spirāli labāk taisīt pagalmā, jo istabā tas var būt riskanti.

Svarīgi, lai nupat čāpot sākuši mazuļi un četrkājainie mīluļi šajā laikā atrodas drošā attālumā. Var izmantot tā dēvētās āra svecītes (ar vāciņu) vai izrakt zemē grāvīti spirāles formā un piepildīt ar degšķidruma salietiem salmiem vai skaidām. Ja sarežģīti dabūt tik daudz sveču, spirāli var iezīmēt ar virvi (jostām u.c.) un sveces izvietot retāk, tomēr knapināšanās par labu rituāla spēkam nenāks. Ugunsdrošība jāievēro ļoti apzinīgi!

Svecītēm jāļauj izdegt līdz galam. Vai apsnigt… Katrā ziņā rituāla uguni apliet ar ūdeni skaitās nepieņemami.

Cik svecīšu vajadzēs? Daudz. Ja gaidāmi desmit dzimšanas dienas viesi, lai katrs atnes pa 20–30, ar to pietiks vairāku loku spirālei. Vērtīgi arī iecelt kādu par atbildīgo, lai viss notiek rātni.

Spirāli sāk veidot ziemeļos un tin uz kreiso pusi – pretēji pulksteņa rādītāju virzienam. Spirāles centrā jāatstāj pietiekami daudz brīvas vietas, lai tur varētu nostāties (un neapsvilināties) viens cilvēks.

 

Rituāla norise

Par vadītāju ieceltais noorganizē sveču aizdedzināšanu – pats, sākot no spirāles vidus vai pieaicinot palīgus, jo aizdedzināt tik daudz sveču nav joka lieta.

Visi rituāla dalībnieki sastājas ap spirāli un sveicina uguni, izsakot pateicību par nodzīvoto gadu.

Ja kāds pieprot, var novadīt īsu meditāciju. Tad visi apiet trīs apļus pa saulei, aplaudējot, skandinot zvaniņus vai bungas vai kā citādi nepārprotami iezīmējot rituāla sākumu.

Pirmais spirāles lokus iziet vadītājs, pēc tam – cits pēc cita pārējie. Spirālē vienlaikus drīkst atrasties tikai viens cilvēks, jo vēlēšanās katram sava un nav ko jaukt enerģijas. Tas, kurš izgājis, ieņem savu vietu aplī. Ja visiem klātesošajiem tas der, var sist ritmu ar plaukstām vai kājām.

Virzoties pa spirāli arvien tuvāk centram, iztēlojieties, kā uguns sadedzina šķēršļus, kas stāv ceļā uz vēlmes piepildīšanos. Jāpiebilst, ka dažkārt iekšējās sajūtas vai kaut kādas zīmes ārpasaulē neļauj nonākt līdz spirāles centram. Šādā gadījumā iespējams, ka vēlēšanās piepildīšanās nenāktu par labu. Tad jāpateicas ugunij par padomu un jāatgriežas pie pārējiem.

Kad dalībnieks nonācis spirāles centrā, viņam vēlreiz jāpasveicina četras debespuses, debesis un zeme un ar pārliecību no visas sirds jāizsaka vēlēšanās. To var darīt čukstus, lai pārējie nedzird.

Nākot ārā no spirāles, pēc iespējas dzīvāk iztēlojies, kā jutīsies, kad vēlēšanās būs piepildījusies.

Pie izejas no spirāles no sirds pasaki paldies.

Spirāles vidū var nolikt uzstrāvošanai ūdeni vai augļus, ko pēc tam notiesāt, bet, ja tas nav darīts, noteikti jāsazemējas ar mielastiņu mājās.

 

Formulē nolūku

Lai cik vienkārši tas izklausītos, sazin kāpēc ir tiešām grūti formulēt, ko mēs vēlamies. Tas ir – ko mēs patiešām vēlamies. Noteikti jāparbauda sava vēlme ar vairākiem “kāpēc?”. Piemēram, tu vēlies paaugstinājumu darbā. Kāpēc? Tāpēc, ka jūti sevī lielāku potenciālu? Tāpēc, ka nesaproties ar savu tiešo priekšnieku? Tāpēc, ka pašreizējais darbs tev vairs nešķiet interesants? Var būt vēl desmitiem iemeslu.

Paņemsim tikai vienu līniju – teiksim, tu jūti sevī lielāku potenciālu. Tagad pajautā – vai savu potenciālu vari realizēt tikai augstākā postenī? Varbūt ir jāmaina joma? Varbūt tavs talants var uzplaukt kādā sabiedriskā nodarbē? Varbūt ielikt to savā sirdslietā ārpus darba? Varbūt tev vienkārši pietrūkst līdzcilvēku novērtējuma? Un atkal pajautāsim – kāpēc?

 

Kurš no tā zaudē?

Vēlmei jābūt ekoloģiskai, tai jāierakstās kādā lielākā māsterplānā, jākalpo kopīgam labumam. Lasīts, ka vēlmes realizācija nedrīkst nodarīt pāri kādam citam. Vai tas maz ir reāli? Nu, nevar visi kļūt par prezidentiem! Un tas, kurš vēlēšanās zaudēs, protams, jutīsies kā zaudētājs. Mums pietiks ar to, ka vēlme nedrīkst ietvert apzinātu kaitējumu kādam.

 

Kā tas varētu īstenoties?

Daudzviet lasīts, ka vēlmes īstenošanās jāatstāj Visuma ziņā un nevajag Radītāja vietā izdomāt labāko scenāriju, jo visas iespējas cilvēkam nemaz nav zināmas. Bet ne par to ir stāsts – svarīgi izanalizēt, vai mēs paši sava sapņa īstenošanā esam izdarījuši visu iespējamo. Atgriežoties pie piemēra par paaugstinājumu – Visumam (vai tavam Sargeņgelim, vai tamlīdzīgam augstākam spēkam), protams, ir savas metodes, taču angļu valodu, kas nepieciešama jaunam postenim, tavā vietā neviens cits neiemācīsies.

 

Kad tas notiks?

Vai vajag noteikt konkrētu laiku, kad izteiktajai vēlmei jāpiepildās? No vienas puses, beztermiņa vēlēšanās ir nekonkrēta. Savukārt no astroloģijas viedokļa, katrai norisei ir piemērotāki un nepiemērotāki laikposmi, un ļoti iespējams, ka mūsu noteiktajā termiņā labāki apstākļi ir kaut kam pilnīgi citam. Tāpēc ieteicams ņemt par pamatu gadu, piemēram: lai mana vēlēšanās piepildās līdz nākamajiem Ziemassvētkiem vai tam vispiemērotākajā laikā.

 

Kāpēc vēlēšanās nepiepildās?

Pieņemsim, esi izvēlējies rituālu, kas šķiet iederīgāks (un tādējādi veicina vēlēšanās piepildīšanās iespēju), visos sīkumos un no sirds esi to izpildījis, tomēr… Ja nu vēlēšanās nepiepildās? Lūk – jau šaubu ēna pārskrēja. Kāpēc, nu, kāpēc tā notiek, ka dažkārt nenotiek?!

Iespējams, vaina ir tajā, ka apstājamies pie vēlmes, pie sapņa un nepārvēršam to mērķī.

Kolīdz sapnis ir pārvērsts ar mērķi, mēs pārstājam paļauties, ka Visums savā nodabā – bez mūsu iejaukšanās – visu nokārtos, un piedāvājam tam draudzīgu, palīdzīgu roku. Lai Visums dara, kas tam darāms, bet mēs varam paveikt savu daļu – izdarīt to, kas atkarīgs no mums, lai sapnis tiktu līdz piepildījumam.

Ja tev uzdotu jautājumu, vai esi gatavs ieguldīt visu nepieciešamo laiku un enerģiju sapņa piepildīšanā, ko tu atbildētu? Stingru jā? Vai tomēr kaut kas liek saminstināties? Kas tas ir?

Baiļu jūtas, šis senais instinkts, ir tas, kas bieži iegrožo mūsu aizsākumus, min Jekaterina Ciribko, ThetaHealing pasniedzēja un personības izaugsmes trenere. Viņa atgādina dzīves trenera Tonija Robinsa trīs padomus, kā neļaut bailēm kontrolēt tavu laimi.

 

1. Nosaki, vai tavs mērķis ir obligāts

Pajautā sev, ko tas tev maksās, ja izlemsi nestrādāt pie baiļu pārvarēšanas. Tas palīdzēs saprast, vai kāda konkrēta mērķa sasniegšana ir obligāta, nevis – kā paveiksies.

Izklausās samežģīti? Iedomājies sevi tuvu mūža nogalei, kad tev būs gadi 80–90. Tu sēdi savā šūpuļkrēslā, pārdomājot, kā esi pavadījis dzīvi. Tagad atskaties uz to tā, it kā nebūtu sasniedzis mērķi, ko vēlies sasniegt pašlaik. Kā tas būs ietekmējis tavas dzīves ritumu? Ko tu nožēlo? Ko būtu gribējis izmēģināt, bet neizmēģināji? Vai tevi interesē, kā būtu, ja…?

 

2. Atzīsti atrunas

Savas cerības, vēlmes un sapņus ir ļoti viegli atgrūst. Mēs taisnojamies – laika nepietiek, nav naudas vai citu resursu, man ir ģimene, es vienkārši esmu pārāk aizņemts. Un mēs sākam slēpties aiz šīs taisnošanās, jo tā nomierina. Tā ir droši. Taču atrunas atvedīs turpat, no kurienes sāki.

 

3. Pierodi mainīt savu domāšanu

Saistītie raksti

Cilvēki bieži atsakās no tā, ko viņi grib, jo uzskata – mērķa sasniegšana iziet ārpus viņu iespēju robežām. Viņi nekad neuzzinās, kā pārvarēt bailes un panākt savu, domājot, ka viņu mērķis vienkārši nav sasniedzams un tāpēc nav ko pūlēties. Taču paši veiksmīgākie cilvēki maina savu domāšanu. Viņi uzskata savas spējas nevis par pastāvīgām, bet elastīgām.

Ja esi gatavs pārstāt dzīvot dzīvi, kas balstīta uz bailēm, tev jāizlemj, ka tavi sapņi ir svarīgāki par bailēm no neveiksmes. Pieņem šo lēmumu tagad!

 

LA.lv