Veselam
Bērni

“Man ir ļoti jūtīgs bērns”. Kā veidot attiecības ar šādu atvasi0

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tavs dēls raud, jo viņu satriekusi vabolītes nāve (viņš to netīšām saspiedis vannas istabā). Meitu pakaitinājuši draugi un viņa, pārradusies mājās, atsakās ēst… Iespējams, ka tavs bērns pieder pie tiem 15–20% bērnu, kuri ir ļoti jūtīgi. Vairāk uzzināt par šo tēmu piedāvā portāls Psychologies.ru.

Tādi bērni ir viegli ievainojami, ātri apvainojas, ilgi saglabā aizvainojumu un ir apbēdināti. Viņi ļoti emocionāli reaģē uz attieksmi un pat balss intonāciju. Pēc amerikāņu klīniskās psiholoģes Elaines Āronas novērojumiem (viņa jau gadsimta ceturksni pēta augsta jūtīguma fenomenu) šie bērni spēj pamanīt mazākās garšas nianses un jebkuras temperatūras izmaiņas. Viņi saraujas no skaļiem trokšņiem un raud, ja acīs nokļūst spilgta gaisma. Kļūstot vecākiem, viņiem arvien biežāk izpaužas emocionālā jūtība: viņi ātri sāk raudāt, ja viņu jūtas ir ievainotas, viņi vairāk satraucas un var būt tik laimīgi, ka vienkārši “nevar to panest”.

Aizdomāties par iemesliem

Daudzas no šīm izpausmēm satrauc vecākus un noved izmisumā, viņi vēlētos, lai viņu bērni būtu izturīgāki, līdzsvarotāki un pielāgojušies triecieniem, ko var radīt dzīve “Mēģināt pāraudzināt viegli ievainojamo bērnu ir bezjēdzīgi un kaitīgi,” skaidro vecuma psiholoģe Gaļina Burmenskaja.

Augsta jūtība ir iedzimta temperamenta īpašība, kvalitāte, kas tiek nodota ģenētiski un pavada cilvēku visu dzīvi. Tā vietā, lai sniegtu pieaugušajiem piemērotus paskaidrojumus (Mežā ir papilnam tādu vaboļu, cilvēki nevar lidot pa gaisu, lai dotu tām ceļu…), izrādi līdzjūtību, palīdzi bērnam izteikt savas jūtas ar vārdiem vai asarām (Paraudi, es tevi saprotu, dažreiz ir tik sāpīgi, ka nevar glābt dzīvību pat tādai mazai radībai).

Vētraina reakcija nenozīmīga iemesla pēc (piemēram, pazaudēta poga vai skarba tēva balss) var norādīt, ka bērna dvēselē ir pavisam citas, dziļākas ciešanas, kas saistītas ar problēmām skolā vai mājās…

Varbūt šis notikums atgādināja par senāku pārdzīvojumu, kuru bērns nespēja izteikt (piemēram, viņš bijis liecinieks vecāku strīdam).

Izteikt savus pārdzīvojumus

Jebkurā gadījumā ir svarīgi mēģināt noteikt dziļāko reakcijas cēloni un pakāpeniski stiprināt bērnu garīgi. Ko nozīmē “stiprināt”? Pirmkārt – pievērst lielāku uzmanību viņa emocijām un veicināt atklātu jūtu izpausmi ar vārdiem vai asarām, kas palīdz atvieglot dvēseles sāpes.

Starp citu, mēs bieži aizmirstam, ka asaras sniedz emocionālu izlādēšanos, atbrīvošanos.

“Vienaudža rupjību, netaktisku skolotāja piezīmi, drauga novēršanos bērns izturēs labāk, ja viņam būs tuvas, uzticības pilnas attiecības ar vecākiem, ja viņš ir pārliecināts, ka mājās viņu uzklausīs bez kritikas un izsmiekla,” skaidro Gaļina Burmenskaja.

Just līdzi citam

Jāatceras, ka ļoti jūtīgi bērni ir jūtīgi ne tikai pret sevi, bet arī citiem cilvēkiem, to emocionālo stāvokli; viņi spēj dziļi just līdzi, ir empātiski un līdzjūtīgi, viņi patiesi atsaucas uz citu prieku un sāpēm. Šīs bērna īpašības jānovērtē un jāatbalsta visos iespējamos veidos.

Ja pamani, ka viņš pārāk sāpīgi, asi reaģē uz citu ciešanām, mēģini virzīt viņa pārdzīvojumus praktiskas un efektīvas palīdzības gultnē. Piedāvā kopā ar tevi savākt grāmatu sūtījumu bērnu namam vai uzrakstīt Jaungada apsveikumu vecai vientuļai kaimiņienei.

Vecākiem, kuri ir pārāk noraizējušies, ka viņu garīgi trauslais bērns nespēs gūt ievērojamus panākumus karjerā, jo tas prasa uzstājību un rakstura stingrību, Gaļina Burmenskaja atgādina: “Panākumus nevar sasniegt, laužot individuālo personības struktūru. Turklāt bez emocionālas jūtības nevar pastāvēt ne mīlestība, ne draudzība, ne līdzjūtība.”

“Ļoti jūtīgs bērns”

Lielisku ceļvedi neparasto bērnu vecākiem uzrakstījusi Elaine Arona. Tajā viņa sīki stāsta par grūtībām, kas saistītas ar dažādu vecumu jūtīgu bērnu audzināšanu – no bērnības līdz pusaudža vecumam, apraksta viņu problēmas un priekšrocības, kā arī iesaka pieaugušajiem, kā rīkoties, ja bērns, piemēram, slikti guļ, atsakās doties uz bērnudārzu vai nevar iejusties skolā.

Neliels fragments no viņas grāmatas

“Ļoti jūtīgi cilvēki ir cilvēki, kas dzimuši ar spēju apkārtējā vidē pamanīt vairāk un padziļināti apdomāt visu pirms rīkoties. Jūtīgie cilvēki – gan bērni, gan pieaugušie – parasti ir empātiski, gudri, apveltīti ar labu intuīciju un radošām spējām, rūpīgi un apzinīgi (viņi aprēķina pārkāpumu sekas un tāpēc necenšas tos paveikt).

Pārmērīgs informācijas daudzums viņus var viegli izsist no ierindas. Viņi cenšas no tā izvairīties, tāpēc bieži vien šķiet kautrīgi, atturīgi vai noslēgti. Kad nespēj izvairīties no pārmērīgiem kairinātājiem, rada “pārāk jūtīgu” vai “viegli aizvainojamu” cilvēku iespaidu.

Turklāt to nenosaka tikai smadzeņu procesi – ļoti jūtīgi cilvēki, bērni vai pieaugušie, ir jutīgāki pret sāpēm, medikamentiem vai stimulatoriem, viņiem ir ļoti reaktīva imūnsistēma, biežāk rodas alerģiskas reakcijas. Savā ziņā viņu ķermenis kopumā ir labāk piemērots, lai pamanītu un rūpīgi analizētu visu, kas uz to attiecas.”

Vai tavs bērns ir ļoti jūtīgs?

Atbildi uz katru jautājumu pēc iespējas precīzāk. Atbildi ar “taisnība”, ja tā ir taisnība, vienā vai otrā veidā attiecas uz tavu bērnu, vai attiecās noteiktā pagātnes periodā. Atbildi ar “nav taisnība” (H), ja tas vispār nav saistīts ar tavu bērnu, vai nav pilnīgi precīzs raksturojums.

Saistītie raksti

1. Viegli nobīstas.
2. Sūdzas par apģērbu, kas “kož”, vai apģērba birkām, kas saskaras ar viņa ādu.
3. Parasti nav sajūsmā par lieliem pārsteigumiem.
4. Labāk atceras atturīgas piezīmes, nevis bargus sodus.
5. Brīžiem šķiet, ka lasa manas domas.
6. Izmanto savam vecumam sarežģītus vārdus.
7. Pamana pat vieglas nepazīstamas smaržas.
8. Piemīt laba humora izjūta.
9. Piemīt laba intuīcija.
10. Pēc aizraujoši pavadītas dienas ir grūti aizmigt.
11. Pārāk labi nepanes lielas pārmaiņas.
12. Vēlas nomainīt apģērbu, ja tas ir mitrs vai smilšains.
13. Uzdod daudz jautājumu.
14. Perfekcionists.
15. Pamana citu cilvēku ciešanas.
16. Dod priekšroku klusām spēlēm, rotaļām.
17. Uzdod dziļus, pārdomātus jautājumus.
18. Ļoti jutīgs pret sāpēm.
19. Trokšņainās vietās satraucas.
20. Pamana nianses (kaut kas pārvietots, kaut kas mainījies cilvēka tēlā utt.).
21. Pārdomā, vai tas ir droši, pirms kāpj augstu.
22. Vislabāk darbojas, ja apkārt nav svešinieku.
23. Dziļi jūt.

Ja atbildēji ar “taisnība” uz 13 vai vairāk jautājumiem, tavs bērns, iespējams, ir ļoti jūtīgs. Tomēr neviens psiholoģiskais tests nevar būt tik precīzs, ka varēsi noteikt, kā apieties ar bērnu, pamatojoties uz tā rezultātiem. Ja tikai viena vai divas pazīmes attiecas uz tavu bērnu, bet izpaužas ļoti augstā pakāpē, vari arī droši nosaukt savu bērnu par ļoti jūtīgu.

LA.lv