Veselam
Bērni

Kā bērnus audzina strādājošās māmiņas Francijā. 10 svarīgākie principi0

Foto – Fotolia

Ideālu māmiņu nav

Dažādās valstīs pēc mazuļa piedzimšanas ir atšķirīgs bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums, taču tā vai savādāk vairums sieviešu vēlas atsākt darba gaitas, lai sajustu, ka dzīvē atgriežas lielāka brīvība un iespēja piepildīt savas intereses un vajadzības.

Lūk, 10 svarīgākie principi, pēc kuriem bērnu audzināšanā vadās strādājošas mammas Francijā.

Strādājoša sieviete vienmēr cenšas aptvert neaptveramo – būt ideāla māte un vienlaikus veidot veiksmīgu karjeru. Faktiski viņa strādā divās maiņās – birojā un mājās. Šajā saistībā francūzietēm ir iemīļots teiciens “Ideālu māmiņu nav”.

Nav vērts censties būt ideālai – tas ir svarīgākā pamatideja. Turklāt jūsu atvases bērnību nevajag uztvert kā maratona sākumu, kura finišs ir iestāšanās universitātē. Franči, protams, vēlas, lai viņu bērni būtu veiksmīgi, bet darba dienu vakaros viņi necenšas piespiest bērnu ar septiņjūdžu soļiem iziet dabiskos attīstības posmus.

Piemēram, lasīt un rakstīt bērnam nemāca līdz sešu gadu vecumam. Francūzietes uzskata, ka daudz svarīgāk līdz skolas gaitu sākumam iemācīt mazulim tādas prasmes kā uzmanības koncentrēšana, sabiedriskums un paškontrole.

Pirmkārt, tas neprasa speciāli atvēlētu laiku, bet ir neatņemama audzināšanas procesa daļa. Otrkārt, tieši iepriekšminētās prasmes, nevis spēja triju gadu vecumā skaitīt līdz simtam, izveido stingru pamatu, lai bērns gūtu panākumus mācībās.

Tev vienmēr jābūt saviem ienākumiem

Piemēram, Amerikā ir pieņemts ticēt pasakai par brīnišķīgu laulību kā par sinonīmu bezrūpīgai dzīvei. Galvenais – izdevīgi apprecēties un tikt pie laba vīra ar stabilu algu, kas dotu iespēju sievietei nestrādāt. Francijā ir pavisam citādi. Šajā Rietumeiropas valstī māmiņas uzskata, ka sievietei pavisam noteikti ir nepieciešams pašai savs ienākumu avots.

Francūzietes ir pārliecinātas – pat visveiksmīgākajā laulībā ar nodrošinātu un mīlošu vīru sievietei ir jāaizdomājas – “Bet kas notiks, ja kādreiz viss sabruks?”

Viņuprāt, sievietei ir jābūt profesijai, darbam vai kādam citam ienākumu avotam vienkārši katram gadījumam. Pirmkārt, tas ir ļoti svarīgi bērnam. Francūzietes pēc bērna piedzimšanas agri atgriežas darbā, jo vēlas zināt, ka spēs nodrošināt bērnu ar visu nepieciešamo, ja pēkšņi vajadzēs viņu audzināt vienām pašām.

Šāda nostāja ir ārkārtīgi pragmatiska, tajā nav ne piliena franču romantikas, toties tā ļoti palīdz dzīvot.

Nedrīkst visu dzīvi veltīt bērnam

Mātes rūpes par bērniem ir lieliska bezgalības principa ilustrācija. Mēs vienmēr centīsimies saviem bērniem palīdzēt – tā brīvprātīga mūžīga upurēšanās. Taču franču kultūras pamatā ir ārkārtīgi svarīga ideja – jebkuram cilvēkam nepieciešams laiks un telpa tikai pašam sev.

Lai uzturētu līdzsvaru ģimenē, ļoti nozīmīgi, lai kāda daļa dzīves piederētu tikai jums pašiem. Tas var būt gan darbs, gan aizraušanās vai tikšanās ar draugiem – jebkas, kaut vai orhideju audzēšana.

Francūži ir dziļi pārliecināti – ja jūs veltāt visu savu laiku bērnam, ja jūsu pasaules griežas tikai ap viņu, tas ir ļoti kaitīgi un pat bīstami – pirmkārt, pašam bērnam.

Ik pa laikam attālinoties no bērna, jūs kļūstat par labāku māti

Ja bērns pieradīs, ka jūs visu laiku esat blakus un iesaistāties visā, ko viņš dara, viņš neiemācīsies būt patstāvīgs, uzmanīgs pret citiem cilvēkiem, ievērot viņu vajadzības un just līdzi. Franču sievietes instinktīvi zina – laiku pa laikam attālinoties no bērna, viņam tiek sniegts nenovērtējams pakalpojums. Tas, protams, nenozīmē, ka sievietei vajadzētu visu pamest, uz trim nedēļām aizbraukt uz spa kūrortu, nodarboties tikai ar sevi un aizmirst par bērnu.

Lieta tāda – ja jūs ar kādu visu laiku pavadāt kopā, nav svarīgi, cik ļoti jūs viens otru mīlat vai pat dievināt, agrāk vai vēlāk jūsu starpā izveidosies aizkaitinājums. Tas attiecas ne tikai uz jums, bet tikpat lielā mērā arī uz jūsu bērnu.

Neilgi šķiršanās brīži ienes attiecībās svaigumu – tie ir nepieciešams nosacījums, lai stiprinātu jebkuras cilvēciskas attiecības, tostarp mātes un bērna attiecības.

Aizmirstiet par vainas sajūtu

Nav jēgas izjust vainas sajūtu bērna priekšā par to, ka jūs strādājat. Tā ir pilnīgi destruktīva sajūta, kas tik un tā neko nemainīs. Jums neparādīsies vairāk laika saskarsmei ar mazuli.

Galvenais, ko jūs varat darīt, ir pa īstam būt kopā ar bērnu, kad ir brīvs laiks. Nevis vienkārši doties kopā pastaigā, pļāpājot ar draudzeni pa tālruni, bet patiešām kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar bērnu.

Jums arī nevajadzētu raizēties par mazuli, kad esat darbā, vai pārmest sev, ka esat ne tikai mamma, bet arī kolēģe, sieva, draudzene. Vienīgais, kas jums jādara bērna labā, kad esat kopā ar viņu, ir būt mierīgai un “šeit un tagad”.

Vēl ir svarīgi, lai jūs bērnos ieaudzinātu pacietību. Franči uztver pacietību kā muskuli, kuru var un vajag trenēt jau no agrīnas bērnības. Neleciet augšā no krēsla, ja jūs strādājat, bet bērns lūdz paskatīties, kādu torni uzbūvējis no klucīšiem. Maigi paskaidrojiet bērnam, ko jūs darāt un palūdziet viņu nedaudz pagaidīt. Sākumā viņš pagaidīs vairākas sekundes, bet pēc tam arī minūtes. Gaidīšanas laikā viņš iemācīsies izklaidēt sevi pats un tikt galā ar vilšanos.

Franči uzskata, ka pacietības prasme bērnam ir vitāli nepieciešama – tikai tā viņš uzzinās, ka nav visuma centrs un iemācīsies pieaugt.

Nekļūstiet par mammu-taksometru

Necentieties bērniem savu prombūtni kompensēt ar lielu skaitu pulciņu un attīstošo nodarbību. Piemēram, parīzietes, izvēloties ārpusskolas nodarbības savām atvasēm, vienmēr izvērtē, kā tas ietekmēs viņu pašu dzīves kvalitāti.

Māmiņu, kas cauru dienu vadā bērnu no viena pulciņa uz otru, Francijā nekad nenosauks par pašaizliedzīgu. Par tādu mammu sacīs, ka viņa ir pavisam zaudējusi līdzsvara izjūtu.

Arī bērniem šāda ziedošanās neko labu nedos. Protams, ir labi, ja bērns apmeklē baseinu vai mūzikas stundas, taču ir jāpaliek laikam, lai viņš patstāvīgi varētu spēlēties mājās. Pārmērīga psiholoģiskā un fiziskā slodze bērnam tikai kaitēs.

Vecāku attiecībās ir daļa, kurā bērns nepiedalās

Nekad neaizmirstiet – ģimenes pamatā ir laulātais pāris. Vienmēr atrodiet laiku, lai pabūtu divatā ar vīru. Francijā visa vecāku telpa bērnam pieder pirmos trīs dzīves mēnešus. Šajā laikā bērns var gulēt vienā istabā ar vecākiem un pat viņu gultā. Taču vēlāk bērnu pieradina gulēt savā gultiņā atsevišķā istabā.

Guļamistabai ir jākļūst par vietu, kas pieder tikai jums abiem. Bērni nedrīkst tur ienākt, kad viņiem ienāk prātā. Jūsu atvasēm ir skaidri jāzina – vecākiem ir daļa dzīves, kurā viņi nepiedalās.

Neprasiet no vīra līdzvērtīgu dalību mājas darbos un rūpēs par bērniem

Ja jūs strādājat tikpat daudz vai pat vairāk nekā jūsu vīrs, neprasiet, lai viņš veltītu mājas darbiem un bērniem tikpat daudz laika, cik jūs. Tas neizraisīs neko citu kā neapmierinātību un aizkaitināmību. Šajā ziņā atšķirībā, piemēram, no feministiski noskaņotajām amerikānietēm francūzietes īsteno vecmodīgu pragmatisku pieeju.
Protams, daudzas francūzietes ar prieku atvēlētu saviem vīriem vairāk rūpju par mājas dzīvi, taču daudzas no viņām jau sen ir samierinājušās ar pienākumu sadales nevienlīdzību. Un izrādās, ka tas lieliski atvieglo viņām dzīvi.

Vispārējā harmonija attiecībās francūzietēm ir daudz svarīgāka par līdztiesību. Viņas uztver vīriešus kā atsevišķu bioloģisku sugu, kurā pat labākie pārstāvji no dabas nav piemēroti mājas darbiem.

Tas, protams, nenozīmē, ka franču vīrieši mājās neko nedara. Franču sievietes uzskata, ka ģimenē būs mazāk konfliktu, ja katram ir savi pienākumi, lai arī nevienlīdzīgi ieguldīto spēku un laika ziņā. Neprasiet no vīra vairāk nekā viņš gatavs izdarīt jūsu labā. Labāk pieņemiet darbā mājkalpotāju, bet paši lieku reizi nododieties mīlas priekiem.

Vakars – pieaugušo laiks, bet reizi mēnesī – “medus vīkends”

Francijā ir pieņemts, ka vecāki vienu nedēļas nogali atvēl tikai sev. Ne darbam, ne bērniem tajā nav vietas. Atlieciet visas pārējās lietas, aizsūtiet bērnus pie vecvecākiem, kopā ar aukli aizvediet atvases izklaidēties ārpus pilsētas vai dodieties uz laukiem paši. Vārtieties pa gultu, kārtīgi izgulieties, brokastojiet ilgi un ar aizrautību, skatieties filmas. Atļaujiet sev atslābināties un neko nedarīt.

Francijā vecāki par to neizjūt ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus. “Medus vīkends” ir absolūti dabisks un normāls laika pavadīšanas veids pat ļoti mīlošiem vecākiem.

Pārējā laikā vecāki Francijā ļoti stingri seko, lai bērni dotos pie miera vienā un tajā pašā laikā. Pēc vakara pasaciņas vai šūpuļdziesmas bērnam ir jābūt gultā. “Pieaugušo laiks” nav ar grūtībām iekarota privilēģija – tā ir cilvēka pamatvajadzība jeb vecāku tiesības. Franči ir pārliecināti, ka laimīgas ģimenes ķīla ir laimīgi un mīloši vecāki. No sirds izskaidrojiet to saviem bērniem – viņi sapratīs.

Parādi komandējat jūs

Apzinieties, ka parādi komandējat jūs. Jūs dodat bērniem daudz brīvības, kur tas ir iespējams, ņemat vērā viņu viedokli un ieklausāties viņu vēlmēs, taču lēmumus pieņemat jūs. Protams, tas ir grūti – tā ir cīņa katru dienu.

Iemācieties svarīgos brīžos stingri un pārliecinoši pateikt “nē”. Svarīgi ir zināt, ka bērni labāk attīstās, ja vecāki ir novilkuši stingras robežas. Viņi jūtas daudz pārliecinātāki, kad zina, ka “pie stūres” stāv pieaugušais.

Avots: “you-journal.ru”

LA.lv