Veselam
Psiholoģija

Kā destruktīvi cilvēki meistarīgi noveļ atbildību uz jums, radot jūsu smadzenēs “sastrēgumu”0

Foto – Shutterstock

Veikli manevri

Destruktīvi cilvēki – ļaundabīga narcisma, psihopātijas un antisociālu īpašību nesēji – attiecībās bieži uzvedas neadekvāti, tādēļ viņi ekspluatē un pazemo savus partnerus, tuviniekus un draugus.

Viņi izmanto daudz uzmanību novērsošu manevru, lai dezinformētu savu upuri un noveltu atbildību par notiekošo uz viņiem. Šos paņēmienus izmanto narcisi – psihopāti un sociopāti, lai izvairītos no atbildības par savām darbībām.

Uzskaitīsim tos ne pārāk tīros paņēmienus, ar kuru palīdzību neadekvāti cilvēki pazemo citus un liek tiem apklust.

Noliegšana

Noliegšana ir manipulācijas paņēmiens, kuru visvieglāk raksturo tādas tipiskas frāzes, kā: “Nekā tāda nav bijis”, “Tev izlikās” un “Tu esi jukusi?”.

Noliegšana, šķiet, ir viens no savtīgākajiem manipulācijas paņēmieniem, jo ir virzīts uz to, lai sakropļotu un pārrautu jūsu realitātes sajūtu; tas saēd jūsu spēju sev uzticēties, tādēļ jūs sākat šaubīties par to, vai jūsu sūdzības par apvainojumiem un slikto izturēšanos ir patiesas.
Kad narciss, sociopāts vai psihopāts izmanto šo taktiku pret jums, jūs automātiski nostājaties viņa pusē, lai novērstu radušos kognitīvo disonansi. Jūsu dvēselē notiek divu nesamierināmu reakciju cīņa – vai nu kļūdās viņš, vai kļūdās manas sajūtas. Manipulators centīsies jūs pārliecināt, ka pirmais variants ir pilnīgi izslēgts, un otrais – tīrākā taisnība, kas liecina par jūsu neadekvātumu.

Lai veiksmīgi stātos pretī šim manipulācijas veidam, ļoti svarīgi ir rast atbalstu savā realitātē – dažreiz pietiek ar to, ka notiekošo pierakstāt dienasgrāmatā, pastāstāt draugiem vai dalāties tajā ar tiem, kas jūs atbalsta. Atbalsts ir vērtīgs tāpēc, ka tas jums var palīdzēt izrauties no manipulatora izkropļotās realitātes un paskatīties uz visu paša acīm.

Projekcija

Viena no nekļūdīgām destrukcijas pazīmēm – cilvēks nevēlas redzēt savus trūkumus un izmanto visu, kas ir viņa spēkos, lai izvairītos no atbildības par tiem.

Projekcija ir aizsardzības mehānisms, kuru izmanto, lai izvairītos no atbildības par savām sliktajām rakstura īpašībām un to piedēvēšanu kādam citam. Tādējādi manipulators izvairās atzīt savu vainu, kā arī izvairās no atbildības par sekām.

Lai arī mēs visi kaut kādā mērā izmantojam projekciju, narcistisko traucējumu klīniskais speciālists dr. Martines-Levi atzīmē, ka narcisiem projekcija kļūst par psiholoģiskās vardarbības formu.

Tā vietā, lai atzītu savus trūkumus, nepilnības un kļūdas, narcisi un sociopāti tos noveļ uz saviem neko nenojaušošiem upuriem, pie kam, visnepatīkamākajā un cietsirdīgākajā veidā.

Tā vietā, lai atzītu, ka viņiem nepieciešams nodarboties ar sevi, narcisi iedveš kauna sajūtu savos upuros, pārliekot atbildību par savu uzvedību uz viņiem. Tādā veidā narciss liek citiem izjust kaunu, kuru viņš jūt pats attiecībā uz sevi.

Piemēram, patoloģisks melis var apmelot savu partneri melos; atkarīga sieva var nosaukt savu vīru par “pielipušu”, cenšoties pataisīt par atkarīgu viņu; slikts strādnieks savu priekšnieku var nosaukt par neefektīvu, lai izvairītos no godīgas sarunas par paša lietderīgumu.
Patmīlīgie sadisti dievina spēlēties ar “vainas pārlikšanu”. Spēles mērķi: viņi uzvar, jūs zaudējat. Rezultātā jūs vai visa pasaule ir vainīga it visā, kas noticis ar viņiem. Tādā veidā jūs esat spiesti auklēties ar viņa trauslo ego, bet atbildes vietā jūs tiekat stumts arvien dziļāk pārliecības trūkuma un paškritikas jūrā. Kolosāli izdomāts, vai ne?

Risinājums? “Neprojicējiet” savu līdzjūtību uz destruktīvo cilvēku un nepieņemiet viņa indīgās projekcijas uz sevi. Kā raksta speciālists manipulāciju jautājumos dr. Džordžs Saimons savā grāmatā “Aitas ādā” (George Simon “In Sheep’s Clothing”), – nedrīkst veicināt tālāku jūsu ekspluatāciju.

Narcisi, kā likums, nav ieinteresēti pašanalīzē un pārmaiņās. Ir svarīgi pārtraukt jebkādas attiecības un saites ar destruktīviem cilvēkiem, cik vien ātri iespējams, lai spētu balstīties uz savu realitāti un sākt sevi cienīt. Jums nav pienākums dzīvot citu cilvēku disfunkciju kloākā.

Ellīgi bezjēdzīgas sarunas

Ja jūs cerat uz iejūtīgu saskarsmi ar destruktīvu personību, jūs sagaida vilšanās: uzmanīga sarunu biedra vietā jūs iegūsit varenu “smadzeņu sastrēgumu”.

Narcisi un sociopāti izmanto apziņas plūsmu, sarunas uz riņķi, pāreju uz personībām, projekciju un aizmiglošanu, lai izsistu jūs no līdzsvara un sapītu – atliek jums tikai viņus apstrīdēt vai nepiekrist viņiem kaut kādā jautājumā.

Tas tiek darīts, lai jūs diskreditētu, novērstu uzmanību un apbēdinātu, aizvilinātu no galvenās tēmas un liktu justies vainīgam par to, ka jūs esat dzīvs cilvēks ar reālām domām un jūtām, kuras drīkst atšķirties no viņējām. Viņu acīs visa problēma ir tajā, ka jūs eksistējat.

Pietiek ar desmit minūšu ilgu strīdu ar narcisu un jūs jau uzdodat sev jautājumu, kā jūs vispār tajā esat iekļuvuši. Jūs vienkārši nepiekritāt viņa nejēdzīgajam apgalvojumam, ka debesis ir sarkanas, bet tagad jau visa jūsu bērnība, ģimene, draugi, karjera un dzīvesveids ir iemaisīti mēslos. Tas tāpēc, ka jūsu nepiekrišana ir pretrunā ar viņa viltus pārliecību, ka viņš ir visvarens un visu zinošs, kas noved pie tā saucamās narcistiskās traumas.

Atcerieties: destruktīvi cilvēki nestrīdas ar jums, – viņi faktiski strīdas paši ar sevi, jūs esat tikai ilga un mokoša monologa dalībnieks. Viņi dievina dramatismu un tā dēļ dzīvo. Cenšoties piemeklēt argumentu, kas varētu apgāzt viņa nejēdzīgos apgalvojumus, jūs tikai piemetīsit ugunij malku.

Nebarojiet narcisus – labāk pabarojiet sapratni sevī par to, ka problēma nav jūsos, bet viņu aizskarošajā uzvedībā. Pārtrauciet saskarsmi, līdzko sajūtat pirmās narcisma pazīmes, un izmantojiet šo laiku kaut kam patīkamam.

Vispārinājumi un pieņēmumi

Narcisi ne vienmēr var palielīties ar izcilu intelektu – daudzi no viņiem vispār nav raduši domāt. Tā vietā, lai tērētu laiku un tiktu skaidrībā par dažādiem viedokļiem, viņi veido vispārinājumus, par pamatu ņemot jebkuru jūsu vārdu, ignorējot jūsu argumentācijas nianses un jūsu pūles ņemt vērā dažādos viedokļus.

Taču vēl vienkāršāk ir uzlikt jums kaut kādu zīmogu – tas automātiski pārvelk svītru jebkura jūsu izteikuma vērtībai.

Lielākā mērogā vispārinājumi un pieņēmumi tiek izmantoti, lai padarītu nevērtīgas tādas parādības, kas neiederas nepamatotos aizspriedumos, shēmās un stereotipos; tāpat tos izmanto, lai uzturētu savu status quo.

Tādējādi kāds problēmas aspekts tiek uzpūsts tiktāl, ka nopietna saruna kļūst neiespējama. Piemēram, kad slavenas personības apsūdz izvarošanā, daudzi sāk klaigāt par to, ka bieži vien tās izrādās viltus apsūdzības.

Pat ja patiešām mēdz būt arī viltus apsūdzības, taču tās ir samērā retas, bet konkrētajā gadījumā kāda konkrēta cilvēka rīcība tiek piedēvēta vairumam, kamēr konkrēta apsūdzība tiek ignorēta.

Tādas ikdienišķas mikroagresijas izpausmes ir tipiskas destruktīvām attiecībām. Piemēram, jūs narcisam sakāt, ka viņa uzvedība nav pieņemama, taču atbildes vietā viņš izmanto vispārinātu apgalvojumu par jūsu pārlieko jūtīgumu vai, piemēram, “Tu mūžīgi ar visu esi neapmierināta” vai “Tevi vispār nekas neapmierina”, tā vietā, lai pievērstos patiesajai problēmai.

Jā, – iespējams, jūs reizēm esat pārjūtīgs, taču ne mazāk iespējams ir tas, ka jūsu pāridarītājs ir nejūtīgs un cietsirdīgs lielāko daļu laika.
Neatkāpieties no patiesības un centieties stāties pretī nepamatotiem vispārinājumiem, jo tā ir tikai pilnīgi neloģiskas melnbaltas domāšanas izpausmes forma. Aiz destruktīviem cilvēkiem, kas mētājas ar vispārinātiem pieņēmumiem, nestāv visa cilvēces pieredzes bagātība, bet gan viņu pašu ierobežotā pieredze kopā ar uzpūstu pašvērtības sajūtu.

 

Avots: econet.ru

LA.lv