Veselam
Ārstēšana

Kā dzīvo sirdsslimnieks: ko var un nevar sniegt mūsdienu medicīna, kas ir paša rokās 16

Foto – Shutterstock

Pieņemts uzskatīt, ka mūsdienu medicīna spēj visu, it īpaši kardioloģijā – ja arī cilvēks būs saslimis, tad prasmīgie ārsti to savlaicīgi konstatēs, izrakstīs zāles, ja nepieciešams, paplašinās aizaugušos asinsvadus, ja vajadzēs, arī izoperēs, ievietos sirds stimulatoru vai vārstuļa protēzi… Vai pat citu sirdi. Un cilvēks varēs laimīgi dzīvot tālāk! Tomēr – vai patiešām ir pamats būt tik optimistiskiem?

Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.

Medicīna spēj visu?

Kardioloģe Vita Vestmane apstiprina – lielā mērā paļāvībai uz kardioloģijas visvarenību ir pamats, jo Latvijā tā ir augsti attīstīta medicīnas nozare. “Varbūt pacienti cieš cilvēcisko attiecību ziņā un ārstu laika trūkuma dēļ, taču par profesionalitāti varu teikt – cepuri nost! Ir iespējams palīdzēt akūti, ātri un pasaules līmenī.”

Taču tas nav iemesls būt neapzinīgiem un nerūpēties par sirds veselību un profilaksi. Diemžēl prakse rāda pretējo – dažs smēķēšanu atmet tikai pēc otrās vai trešās asinsvadu stentēšanas jeb paplašināšanas, jo tikai tad nāk kāda apjausma, ka šīs lietas ir savstarpēji saistītas un ka kaitīgais ieradums ir novedis līdz nepieciešamībai veikt operāciju. Trūkst arī izpratnes par to, ka katra operācija nozīmē valsts naudas tērēšanu, kaut gan smēķētāji mēdz oponēt – sak, mēs taču maksājam akcīzes nodokli!

Jārēķinās arī ar to, ka medicīniskie pakalpojumi visās Latvijas vietās nav vienlīdz labi pieejami. Ja cilvēkam ir sāpes krūtīs un nepieciešama asinsvadu paplašināšana, un tuvumā ir kāda no lielajām klīnikām, kurā to iespējams veikt, – cilvēks ir glābts. Taču sliktākajā gadījumā var nepaspēt, ja nelaime notiek kādā attālā nostūrī un līdz slimnīcai mērojams tāls ceļš.

Būtisks šķērslis ir arī gaidīšanas rindas uz plānotām kardioloģiskajām operācijām – var gadīties, ka slimnieka stāvoklis pasliktinās un kļūst akūts, pirms pienākusi viņa kārta. Vēl palīdzību ierobežojoši ir finansējuma limiti jeb kvotas, piemēram, ja sirds slimnieks bijis uz profilaktisku pārbaudi pie ambulatorā kardiologa, nākamreiz par valsts naudu viņš drīkst nākt pie daktera tikai pēc sešiem mēnešiem. Ja
nepieciešama veselības kontrole šī laika posma vidū, par to jāmaksā no paša kabatas.

Ierobežojumi ikdienā

Ja cilvēks ir glābts un sirds vai asinsvadi sadakterēti, un tiek ievēroti visi ārsta ieteikumi, īpašu ierobežojumu dzīvē turpmāk var arī nebūt – ja vien par īpašu apgrūtinājumu neuzskata zāļu lietošanu ikdienā un regulāras veselības pārbaudes, kas ietver arī paškontroli (pulsa, asinsspiediena mērīšanu). “Nereti vienam pacientam vienā reizē jādzer tik daudz zāļu,ka nav iespējams iegaumēt, pret ko īsti ir kura tablete.
Var rasties nevēlēšanās tās lietot, bet iznākums var būt katastrofa – insults vai infarkts,” akcentē ārste.

Ja ierobežojumi bijuši īslaicīgi un pārejoši, būtiski ir apzināties, kas sirds saslimšanu izraisījis, un, cik vien iespējams, riska faktorus novērst. Piemēram, ja stresa dēļ piedzīvots infarkts, taču nu pacients ir veiksmīgi izārstēts, ieteicams apmeklēt psihoterapeitu un pūlēties novērst apstākļus, kas veicinājuši nelāgos pārdzīvojumus, kas kaitējuši sirdij. “Ja pie vainas bijis paaugstināts asinsspiediens, jāsaprot – tā ir mana
lielākā problēma, un ar to jācīnās,” saka Vita Vestmane. Fiziskās aktivitātes sirdsslimniekiem, kuriem ievietoti stenti, protezēti vārstuļi vai ir sirds stimulators, nav aizliegtas, tieši otrādi – tās ir pat ieteicamas atbilstīgi katra konkrētā cilvēka veselības stāvoklim. Dažkārt nav vēlama dalība ekstrēmos sporta veidos, stipro skrējienos vai tamlīdzīgās aktivitātēs ar lielu fizisku piepūli, taču kopumā sirds slimības invalidizējošas arvien retāk. “Invazīvā kardioloģija ir attīstījusies tiktāl, ka cilvēks, kuram atjaunota asinsrite, var iet tālāk. Varbūt ne gluži skriet maratonu.”

Tomēr gadījumā, ja ir izteikta sirds mazspēja, atgriezties agrākajā dzīves komforta zonā vairs nav iespējams, piebilst ārste. “Tad gan brīnumus nav ko gaidīt – tas būs ierobežojošs, ar invaliditāti saistīts faktors. Ja agrāk šāds cilvēks ir darījis fizisku darbu, piemēram, celtniecībā, turpmāk tas nebūs iespējams.”

Arī pacientam, kuram ir vesela slimību buķete vai sirds kādas slimības dēļ ir sevi izsmēlusi un nepieciešama transplantācija, ir jāievēro saudzējošs režīms – dzīvot ar pilnu krūti vairs nav iespējams.

 

Raksts no žurnāla “36,6°C tematiskā izdevuma “Sirds veselības ceļvedis”

LA.lv