Veselam
Psiholoģija

Kā dzīvot ar sašķeltu prātu. Un pazīmes, ka tuviniekam var būt šizofrēnija 16

Foto – PIYADA JAIAREE/SHUTTERSTOCK

Iespēja sajukt prātā un saslimt ar šizofrēniju biedē, taču no tā nav pasargāts neviens. Bailes, neziņa un neizpratne jāpārvar arī saslimušā tuviniekiem. Kā sadzīvot ar vienu no izplatītākajām psihiskajām slimībām?

Vārds šizofrēnija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – sašķelts prāts. Slimībai raksturīgi psihotiski traucējumi ar īstenībai neatbil­stošām idejām, halucinācijām un murgiem, taču saglabājas arī daļa veselā prāta. Slimniekiem ir apgrūtināta realitātes uztvere, apātija, atmiņas un koncentrēšanās traucējumi, grūtības veidot loģiskas asociācijas, kā arī samazināta spēja just emocijas.

KONSULTĒJUSI DAUGAVPILS PSIHONEIROLOĢISKĀS SLIMNĪCAS ĀRSTE REZIDENTE LIENE BĒRZE

 

Jauniešu slimība

Šizofrēnija lielākoties sāk izpausties vēlīnos pusaudža gados. Jāpievērš uzmanība situācijai, ja jaunietis krasi mainās, piemēram, līdz šim bija aktīvs, bet pēkšņi ieraujas sevī un augām dienām sēž pie datora, vai arī vairs nespēj apgūt mācību vielu, kaut gan agrāk bija teicamnieks. Iemesls konsultēties ar psihiatru ir arī tad, ja viņš vairs nesatiekas ar līdzšinējiem draugiem, sāk aizrauties ar filozofiju, reliģiju, metafiziku vai ezoteriku, taču šīs intereses nav produktīvas un mērķtiecīgas.

Protams, slimību var atklāt arī tikai mūža otrajā pusē, taču, iespējams, cilvēks tad vienkārši pirmo reizi atnācis pie ārsta.

 

Fantāzija sajūk ar realitāti

Diagnozi šizofrēnija nosaka pēc noteiktiem kritērijiem, kad uzvedības pārmaiņas bijušas vismaz gadu.

90% gadījumu slimniekiem ir murgi, halucinācijas, aizdomas, ka viņus izseko, novēro un noklausās, idejas par ārpasaules ietekmi, viņi dzird balsis galvā. Viņiem fantāzijas sajūk ar realitāti un uzvedība kļūst apkārtējiem nesaprotama.

Protams, sajūta, ka galvā kāds runā un uzstājīgi pavēl kaut ko darīt, ir biedējoša. Slimnieks psihozes brīdī var piedzīvot nāves bailes, tāpēc murgu un halucināciju ietekmē mēdz izdarīt pašnāvību vai retumis uzbrukt citiem.

Daļai slimnieku dominē nevis murgi, bet negatīva pasaules uztvere, viņi ieraujas sevī un norobežojas no sabiedrības, zaudē interesi par apkārt notiekošo. Šajā gadījumā laiks, kamēr netiek apmeklēts ārsts, ir daudz ilgāks, tādēļ savā ziņā labāk, ja slimība uzreiz izpaužas ar psihozi, jo tad nepaliek nepamanīta.

Šizofrēnijas slimnieku murgainās idejas gadsimtu gaitā ir mainījušās. Agrāk vairāk bija raksturīgas runas par citplanē­tiešiem, taču tagad tās saistītas ar nanotehnoloģijām, piemēram, sirdzējam šķiet, ka viņam ielikts čips, mainīti pirkstu nospiedumi, vai arī viņš iedomājas, ka ir robots.

 

Ugunsgrēks smadzenēs

Agrāk šizofrēniju dēvēja par priekšlaicīgu demenci, proti, vecuma plānprātību. Vienkāršoti un tēlaini runājot, šīs slimības gadījumā smadzeņu šūnās plosās dopamīna ugunsgrēks, tāpēc tās sabrūk.

Liela nozīme šizofrēnijas izcelsmē ir iedzimtībai, taču to veicina apkārtējās vides ietekme, proti, ar stresu saistīti notikumi, piemēram, iestāšanās augstskolā, šķiršanās no partnera, tuva cilvēka nāve, sievietēm – dzemdības. Šizofrēnijas slimnieki stresa situācijām pielāgojas grūtāk nekā veseli cilvēki. Turklāt pierādīts, ka slimības attīstību var izteikti veicināt marihuānas, kā arī citu psihoaktīvo vielu lietošana.

 

Bez zālēm neiztikt

Bieži slimība norit ar paasinājumiem, kam seko atlabšana. Reizēm dzīves laikā ir tikai viens paasinājums, citkārt tie periodiski atkārtojas, bet daļā gadījumu saslimšana ir hroniska un progresē.

Lietojot medikamentus, paasinājumus iespējams novērst un saslimšanu kontrolēt, taču, lai tas izdotos, svarīgi laikus vērsties pie ārsta. Ja šizofrēnijas slimnieks daudzus gadus nav lietojis zāles un ir smēķējis marihuānu, vairs palīdzēt nevar. Slimību neārstējot, cieš smadzeņu šūnas un slimnieka mūžs sarūk par 10–15 gadiem.

Psihozei izpaužoties pirmoreiz (ja nav lietota marihuāna), antipsihotiskos medikamentus iesaka lietot mazākajā efektīvajā devā divus gadus, un tad pastāv liela iespējamība, ka slimība vairs neuzliesmos. Ārstēšanu uzsākot novēloti, tā pāriet hroniskā stadijā, kad zāļu lietošanu var pārtraukt tikai tad, ja paasinājumi nav bijuši gadiem ilgi.

Latvijā antipsihotiskos medikamentus pilnībā kompensē valsts. Otrās paaudzes līdzekļi nevēlamas blaknes izraisa daudz retāk nekā iepriekšējie medikamenti, taču, ja tādas tomēr rodas, var mazināt devu vai zāles mainīt.

Tomēr, lietojot šos medikamentus, iespējami vielmaiņas traucējumi, kas izpaužas ar svara pieaugumu, it īpaši sievietēm, bet to var novērst, sportojot un ievērojot diētu. Fiziska darba strādniekiem un sportiskiem cilvēkiem šādu problēmu nav.

Protams, tāpat kā ar slimu kāju nevar spēlēt futbolu, nevar arī gaidīt, ka cilvēks ar smadzeņu darbības traucējumiem apzinīgi dzers zāles, tāpēc nepieciešama tuvinieku palīdzība. Turklāt svarīgi, lai sirdzējs ne tikai lietotu medikamentus, bet arī strādātu piemērotos apstākļos, bez pārslodzes un darba nakts maiņās.

Ārstniecības likumā ir noteikts, ka slimnieku, kurš kādam vai pats sev bijis bīstams, var ievietot slimnīcā bez viņa piekrišanas ar tiesas lēmumu.

Valsts apmaksā arī psihosociālu ārstēšanu un rehabilitāciju dienas stacionārā, kur strādā profesionāļu komanda – psihologs, ergoterapeits, mākslas un mūzikas terapeits.

Grūtāk palīdzēt tiem, kuri sākuši pašārstēties ar marihuānu vai citām narkotiskām vielām. Šizofrēnijas slimniekus psihozes stāvoklī tā nomierina, taču, veidojoties atkarībai un mainoties smadzeņu receptoriem, zāles palīdz sliktāk.

 

Pieņemt un nestrīdēties

Tuviniekiem, pamanot slimības paasinājuma pirmās pazīmes, vajag mudināt cilvēku doties pie ārsta. Nereti par to liecina nervozitāte, bezmiegs, raudulīgums, viegla aizkaitināmība, naidīgums, apkārt notiekošā saasināta uztvere, pārlieka aizraušanās ar kādu ideju vai nodarbi, izolēšanās no apkārtējiem, personiskās higiēnas neievērošana.

Ar šizofrēnijas slimnieku nevajadzētu diskutēt par īstenībai neatbilstošām idejām un halucinācijām, jo viņam tās šķiet reālas. Labāk censties novērst uzmanību no šīm domām un runāt par kaut ko citu. Kad murgu saturs kļūst bīstams, jāsazinās ar ārstu.

Vēlams stiprināt slimnieka prasmes un spējas, mudināt pievērsties kādam vaļaspriekam un uzturēties sabiedrībā, kas iespējams daudzos dienas centros.

Vairākumā gadījumu šizofrēnijas slimnieks nav bīstams apkārtējiem, tomēr reizēm murgu vai halucināciju iespaidā aizstāvas vai uzbrūk. Tad jācenšas atrasties pa diagonāli no viņa, atstājot abiem pieejamu izeju no telpas. Jāmēģina izvairīties no tieša acu kontakta un jārunā mierīgi. Ar slimnieku nevajag strīdēties, bet gan rast kompromisu. Izteiktas bīstamības gadījumā jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ziņojot, ka viņš uzvedas agresīvi.

 

SVARĪGI

• Pie psihiatriem, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, var doties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un speciālista apmeklējumu apmaksā valsts. Psihiatrs Latvijā ir tiešas pieejamības ārsts.

• Vizīte pie psihiatra ir konfidenciāla. Ja pacients nevēlas, lai dzīvesbiedrs vai kāds cits saņemtu informāciju par viņa slimību, tā netiek izpausta. To pēc rakstiska pieprasījuma sniedz tikai valsts iestādēm un atsevišķiem darba devējiem, piemēram, ja cilvēks vēlas būt lidmašīnas pilots vai dienēt armijā.

 

UZZIŅA

Informāciju par nevalstiskām organizācijām šizofrēnijas un viņu tuvinieku atbalstam var meklēt www.nenoversies.lv sadaļā Palīdzība.

 

 

LA.lv