Veselam
Dzīvesveids

Kā īsā laikā uzlādēt baterijas 16

Foto – PHOTOBAC/SHUTTERSTOCK

Daži mēdz lielīties, ka trīs gadus nav bijuši atvaļinājumā. Daudzi darba e-pastos ieskatās arī pēc darbdienas beigām un brīvdienās. Bet intensīvais darbs draud ar izdegšanu. Kāds ir minimālais laiks, lai atjaunotu izsīkušos spēkus, kā atgūt enerģiju?

 

Jābūt līdzsvaram 

“Par to, ka netiek izmantots ar likumu noteiktais atvaļinājums, lielīties nevajadzētu, jo šādi cilvēki nodara būtisku kaitējumu sev un savai veselībai ilgtermiņā,” teic kūrorta un rehabilitācijas centra Jaunķemeri veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Zane Liepiņa. “Neviens darbinieks nevar ilgtermiņā strādāt bez atvaļinājuma, saglabājot nemainīgu produktivitāti, jo zūd darba kvalitāte, bet nogurums un pastāvīgais stress var palielināt organisma uzņēmību pret dažādām slimībām.”

Pārslodzes dēļ ļoti bieži cilvēks pārstāj rūpēties par sevi, kas ir gan laika trūkuma, gan noguruma dēļ. Sāk parādīties neveselīgi paradumi, piemēram, neveselīgas pārtikas un pastiprināta alkohola lietošana, smēķēšana, higiēnas neievērošana, kas noved pie veselības problēmām.

Ieteicamais atvaļinājuma ilgums, kas ir definēts arī Darba likumā, ir nepārtrauktas divas nedēļas, kura laikā organisms spēj atpūsties un atjaunoties. Tomēr situācijas mēdz būt dažādas, un arī īsāki atvaļinājumi var tikt pilnvērtīgi izmantoti – radot pozitīvas emocijas, kas uzlabos ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību.

Katram cilvēkam ir savi priekšstati par ideālo īso atvaļinājumu. “Tiem, kuriem ir grūtības atvaļinājumā atpūsties, jo domas par darbu visu laiku velk atpakaļ uz darbavietu, ieteiktu tomēr uz nedēļu aizbraukt īsajā atvaļinājumā un atrasties ārpus ierastās darba vides, kā arī plānot un realizēt atvaļinājumu apzināti – ar nolūku atpūsties un restartēt savus resursus. Tā varētu būt kā apņemšanās savai veselībai un labsajūtai ar nosacījumu izvirzīšanu, piemēram, atvaļinājums bez darba jautājumu risināšanas, atvaļinājums bez datora, jo mūsdienu tehnoloģijas atļauj ļoti daudz atrisināt arī ar viedtālruņa starpniecību,” iesaka Zane Liepiņa un atgādina, ka bieži mēdz notikt pārstrādāšanās tieši pirms atvaļinājuma vai uzreiz pēc atgriešanās darbā.

 

Nepārspīlēt ar aktivitātēm

Ja jau atvaļinājums, tad gribas visu un uzreiz: volejbols pludmalē, dārza darbi, mājas ģenerāltīrīšana un tapešu līmēšana. Ar ko tas draud pie fiziskām aktivitātēm nepieradušam cilvēkam? “Smags fizisks darbs un neregulāras fiziskās aktivitātes var negatīvi ietekmēt cilvēka veselības stāvokli,” brīdina Zane Liepiņa. Aktivitāšu pārdozēšana var provocēt šādas veselības problēmas.

>> Sirds-asinsvadu sistēmas pārslodze – sevišķi karstos laikapstākļos, kad sirdsdarbība paātrinās, paaugstinās asinsspiediens, paaugstinās ķermeņa temperatūra. Tas var novest pie paaugstināta asinsspiediena, asinsrites traucējumiem.

>> Muskuļu sāpes – parādās, kad jāveic fiziska piepūle, piemēram, ilgstoši un vienveidīgi jācilā smagumi, sasprindzinot vienas un tās pašas muskuļu grupas. Rezultātā muskulis tiek pārslogots, tajā pastiprināti veidojas pienskābe, kas izraisa muskuļu sāpes un diskomfortu pie kustībām.

>> Mīksto audu traumas – pie straujām kustībām var traumēt saites, cīpslas un muskuļus, sevišķi, ja pirms fiziskas slodzes netiek iesildīts organisms. Šīs traumas var izpausties kā plīsumi, sastiepumi un pārslodze, kas noved pie funkcionāliem traucējumiem, sākot no nelielām sāpēm, beidzot ar izteiktiem kustību traucējumiem.

>> Locītavu traumas – ja cilvēks neregulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, samazinās locītavu aktīvā stabilitāte, jo muskuļi un cīpslas ap locītavu nav pietiekami spēcīgi un nespēj noturēt to stabilu. Rezultātā pie pārpūles palielinās locītavu pamežģījumu un mežģījumu risks, izteiktāk tas attiecas uz potītes locītavām, kā arī paaugstinās tā saukto stresa lūzumu risks, kas rodas pie pārslodzes.

>> Muguras sāpes – tās parādās pie ergonomikas pamatprincipu neievērošanas, ilgstošām statiskām pozām, piemēram, ravējot, pie lēcieniem, pie straujām kustībām – sevišķi ar fizisku piepūli, piemēram, ceļot smagumus.

 

Jaunas dzīves sākums – norūdīšanās

“Veselīgs dzīvesveids ir attieksme un process visas dzīves laikā. Tādēļ, lai ieviestās izmaiņas saglabātos ilgstoši un būtu ne tikai īslaicīga akcija pāris nedēļu garumā, un sākoties pirmajām neērtībām vai krītoties motivācijas līmenim, tiktu pārtraukta, būtu lietderīgi veikt dzīvesveida izmaiņas pakāpeniski un mērķus izvērtēt reālistiski,” teic Zane Liepiņa. Iespējams, atvaļinājumā aizsāktie paradumi var būt lielisks sākums, lai turpinātu tos saglabāt un realizēt ikdienā, piemēram, regulāras ēdienreizes, fiziskās aktivitātes: pastaigas svaigā gaisā, riteņbraukšana, peldēšanās. Cilvēkiem, kam tomēr ir vajadzīgs speciālistu pārraudzīts process, vislabāk noderēs dalība kādā veselības veicināšanas programmā rehabilitācijas vai veselības centros. Patlaban daudzviet Latvijā tiek realizētas dažādas bezmaksas veselības veicināšanas programmas, kas tiek finansētas no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem (www.esparveselibu.lv), kur ikviens var atrast informāciju par veselības veicināšanu, fiziskajām aktivitātēm, izglītojošiem pasākumiem kopā ar fizioterapeitu, sporta speciālistu, uztura speciālistu, psihologu un citiem atbilstīgi pasākumu plānam. Piemēram, rehabilitācijas centrs Jaunķemeri organizē atbalsta grupas cilvēkiem vecumā 54+, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par veselīga uztura, veselīga dzīvesveida un fizisko aktivitāšu nozīmi un uzlabotu uztura paradumus, lai saglabātu un uzlabotu veselību atbilstīgi saslimšanai.

 

SVARĪGI

>> Visvienkāršākās norūdīšanās metodes: norīvēšanās ar mitru dvieli, kontrastduša, peldēšanās, staigāšana basām kājām.

>> Norūdīšanās procedūras intensitāte un ilgums jāpalielina ļoti pakāpeniski.

>> Vasarā maksimāli jāizmanto norūdīšanās iespējas brīvā dabā.

LA.lv