Veselam
Psiholoģija

Kā iznīcināt pašapziņu: 22 kaitīgi padomi0

Foto – Fotolia/charismatic

Šaubas par sevi un savām spējām, ieradums nenovest lietas līdz galam vai pat nemēģināt īstenot savas idejas dzīvē. Izklausās pazīstami? Perinatālā un krīzes psiholoģe, mākslas terapeite Olga Mazurkēviča portālā Psychologies dalās pieredzē un sniedz padomus, kā beidzot sev noticēt un sākt dzīvot ar pilnu krūti.

Bija laiks, kad šaubījos par sevi. Priekšlikums uzstāties konferencē vai nolasīt lekciju raisīja bailes kaut ko pateikt vai izdarīt nepareizi, izskatīties smieklīgi. Šķita, ka smadzenes tiek bloķētas. Trauksme, tāpat kā viesuļvētra, savā ceļā noslaucīja visu. Es atteicos.

Daudzsološi projekti pagāja man garām. Ar prieku klausījos kolēģu uzstāšanās, priecājos par viņu panākumiem un domāju, ka man tā neizdotos. Nenovērtēt sevi kļuva par ieradumu.

Pagāja gadi. Šaubas par sevi un savu kompetenci burtiski “sastindzināja” mani un neļāva virzīties uz priekšu. Zināšanas kļuva par zemas pašapziņas ķīlnieci. Kādu dienu es iedomājos: kāpēc es pastāvīgi mācos? Vai ne tāpēc, lai pielietotu savas zināšanas praksē un dalītos ar tiem, kam tas ir vajadzīgs?

Ilgs darbs ar sevi, un personīgā terapija deva ilgi gaidītos rezultātus. Tagad es zinu savas stiprās puses. Es neatsaku piedāvājumam no pozīcijas “Man neizdosies”, “Es nevarēšu”. Es izstrādāju plānu un īstenoju to dzīvē. Es daru to, kas man patīk un priecājos par panākumiem. Es novērtēju sevi, savu darbu un laiku, cienu vēlmes un vajadzības, pieņemu, ka viss nav ideāli.

Labākais veids, kā sagraut savu dzīvi un nekad nebūt laimīgam, ir sagraut savu pašapziņu, pašnovērtējumu.

Kamēr cilvēki ar adekvātu vai augstu pašnovērtējumu sasniedz karjeras virsotnes, iemanto ģimenes un sabiedrības cieņu, mīl, novērtē un pieņem sevi, cilvēki ar zemu pašapziņu ir nelaimīgi. Jebkura karjeras izaugsme viņiem izraisa daudz negatīvu emociju, katrs lēmums tiek apšaubīts un izraisa trauksmi. Viņi apšauba visu, ko dara, un pat paši sevi. Viņi vēlas savu dzīvi mainīt.

Daži sekmīgi pielieto ieteikumus praksē. Citi klausās, bet nesadzird, kā vislabāk mainīt dzīvi. Nepieņem argumentus. Viņi ir kā bērni, kuri visu dara pretēji. Nepaklausīgie bērni nevēlas aizskart vai sadusmot vecākus, nē, vienkārši viņiem tā ir interesantāk un jautrāk. Tikai jāpasaka nepaklausīgajam bērnam: “Nekāp peļķē”, un viņš noteikti tajā iekāps.

Nepaklausīgajiem bērniem tika izgudrots paņēmiens: kā un ko teikt, lai tas būtu produktīvi. Šādam bērnam nevajadzētu dot derīgu, bet kaitīgu padomu: “pat nedomā ēst šo zupu”, un viņš darīs pretējo. Viss sanāks labi.

“Mēs visi nākam no bērnības,” teicis Antuāns de Sent-Ekziperī, un mēs visi esam mazliet bērni. Sekosim bērnu paraugam un, izmantojot “kaitīgus” padomus, centīsimies kļūt pārliecinātāki par sevi.

1. Nepalaid garām iespēju nosodīt sevi par kļūdu, un vēlme izmēģināt jaunas lietas pazudīs pati no sevis. Lai doma, ka nekļūdās tas, kurš neko nedara, neapgrūtina tevi.

2. Vienmēr nodali savas emocijas un jūtas “sliktās” un “labās”. Nosodi sevi, ja esi sadusmojies uz kādu. Nav svarīgi, ka viņš tevi aizvainoja, pagrūda vai apvainoja. Viņš tā negribēja, tas vienkārši notika.

3. Nekad neuzticies tiem, kas blakus. Viņi noteikti nosodīs tevi.

4. Uzturies toksisku cilvēku lokā, viņi nenodarīs kaitējumu. Ar šo uzdevumu tu pats lieliski tiec galā.

5. Nešķiries ne ar vienu. Tas nekas, ka šis cilvēks tevi burtiski sagrauj un iznīcina. Vieta blakus ir aizņemta, un labāki cilvēki un attiecības nevar pietuvoties.

6. Nepabeidz iesāktos darbus. Kur steigties? Lai to izdarītu, visa dzīve vēl priekšā! Nospļauties, ka pabeigtas lietas pieliek punktu un ļauj saprast, ka esi sasniedzis paredzēto mērķi.

7. Apšaubi savu taisnību un lēmumus. Tad pārējie tam noteikti pievienosies un arī apšaubīs visu, ko dari vai saki.

8. Neatzīsti savas uzvaras. Neslavē sevi, nestāsti par to nevienam – tā būtu lielīšanās. Ticība sev un gandarījums par paveikto nav domāti tev.

9. Salīdzini sevi ar citiem cilvēkiem. Novieto tos uz pjedestāla un meklē savus trūkumus. Noteikti atradīsi! Nu un tad, ka esi personība? Kam vajadzīga tava individualitāte un unikalitāte? Vilšanās, šaubas un nožēla – tas ir tavs liktenis.

10. Neļauj nevienam tevi slavēt vai teikt komplimentus. Tu neesi citu apbrīnas un uzmanības cienīgs.

11. Nekomunicē ar pozitīviem, optimistiskiem cilvēkiem, kuri gatavi atbalstīt un palīdzēt. Viņi ir no citas planētas. Ja nu viņi ir bīstami un optimisms – lipīgs?

12. Nesaņemot citu piekrišanu un atbalstu, nedari neko. Atbildība par savu dzīvi nav domāta tev.

13. Atkāpies pie pirmās neveiksmes! Neizdevās ar pirmo reizi – atkāpies. Sasniegt rezultātu – tas ir garlaicīgi. Nogalini savu pašcieņu.

14. Nodarbojies ar to, kas neinteresē un nesagādā prieku. Ja darīsi to, kas patīk, vari gūt panākumus, bet tev tas nav vajadzīgs. Neriskē būt veiksmīgs.

15. Iekal galvā, ka nekad nevari kļūt labāks, nekā esi. Darbs ar sevi, speciālista palīdzība – tas nav tev! Vari pat nemēģināt.

16. Koncentrējies nevis uz savām pozitīvajām īpašībām, bet gan uz negatīvām!

17. Nemācies neko jaunu – tas traucē domāt par to, cik tu esi stulbs un nevērtīgs cilvēks.

18. Kritizē sevi un visu, ko dari. Ieteicams to darīt tā, lai visi dzirdētu un redzētu. Pierodi pie domas, ka esi viduvējība, un viss, ko dari, ir slikti. Tu neko neproti.

19. Nekad neieklausies sevī un ķermenī. Tavas vajadzības un vēlmes nevienu neinteresē. Pat tevi nē. Netērē sevi sīkumos.

20. Sacensības nav domātas tev. Konkurējot ar citiem, tu, protams, zaudēsi. Tu esi vājais posms.

21. Rūpēties par sevi, savu ķermeni? Kādas muļķības! Sporta zāle, baseins, velosipēds, SPA padarīs tevi pievilcīgāku, un tu pat vari sev iepatikties. Kam tev tas vajadzīgs?

Saistītie raksti

22. Nodarbojies ar sevis vainošanu un šaustīšanu. Vardarbība ir norma! Ar cieņu paciet ņirgāšanos, sāpes un apvainojumus. Nākamajā dzīvē tu visu izlabosi.

Ja ievērosi kaitīgos padomus, pienāks diena, kad dzīve sabruks. Ja izpildīsi tos tieši pretēji, tad viss izdosies. Pašnovērtējums ir tas, ko pats sevī izveido.

LA.lv