Veselam
Ārstēšana

Vasarā darbā īsts smacenis! Ko prasīt no darba devēja, kā glābties pašam? 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Ne jau visiem laimējas vasarā doties atvaļinājumā. Daudziem jāstrādā arī gada viskarstākajās dienās, kad saule svilina muguru un gaisā nav ne vēja pūsmiņas. Uz lauka, birojā, cehā vai virtuvē, kur jau tā karsto gaisu uzsilda dažādas iekārtas… Šādos apstākļos pat vienkārši būt ir grūti, kur nu vēl kaut ko darīt! Kā sevi pasargāt no nopietnām veselības problēmām, un kādus apstākļus drīkstam prasīt no darba devēja?

Ja karstās vasaras dienās darbā ir īsts smacenis – augsta gaisa temperatūra, liels gaisa relatīvais mitrums, karstas virsmas, piemēram, plītis, turklāt telpās nenotiek gaisa apmaiņa, pārkaršana (termālais stress) – organisma nespēja nodrošināt līdzsvaru starp siltuma veidošanos, siltuma uzņemšanu un atdevi – ir tikai laika jautājums.

Siltuma salas pilsētā

“Ekstrēmi karsto dienu skaits Latvijā gadu no gada palielinās. Pilsētnieki no karstuma cieš vairāk, it īpaši, ja dzīvo vai strādā tā sauktajās siltuma salās. Tās ir vietas, kurās ir ļoti neliela gaisa kustība un maz apstādījumu, kas varētu neitralizēt tveici, blīva apbūve – visapkārt betona sienas, metāls un asfalts, kas ļoti ātri sakarst un saglabā siltumu pat naktīs, neļaujot gaisam atdzist. Tāpēc arī nākamā diena sākas ar augstāku karstuma līmeni,” stāsta Ivars Vanadziņš. Vēl pirms 40 gadiem Rīgā gaisa temperatūra 30 grādus pārsniedza labi ja divas trīs reizes gadā. Tagad – jau sešas septiņas reizes. Būtiski palielinājies silto nakšu skaits, kad minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 grādiem un karstākos periodos – pat par 25.

Par pilsētas siltuma salas efektu sauc temperatūras atšķirības starp pilsētas apbūvēto daļu un piepilsētas teritoriju. Novērojumi rāda, ka vasarā pilsētas centrā temperatūra var būt pat par 12 grādiem augstāka nekā apkārtnē un atšķirības ir manāmas pat pilsētas robežās, piemēram, ja Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, Juglā un Ziepniekkalnā dienas vidū termometrs rāda 29 grādus, Ziedoņdārzā un Purvciemā var būt 27, Esplanādē un Imantā 26 grādi.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava veiktie zemes virsmas pētījumi Rīgā liecina: vasarās, kad pilsētā gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz 30 grādus un ir liels gaisa mitrums, zemes virsmas temperatūra dažās vietās pārsniedz pat 50 grādus. Ielu, stāvlaukumu un ēku kompleksi absorbē vairāk saules enerģijas un uzglabā to ilgāk nekā zāle un koki. To virsmas temperatūra var būt pat 20–40 grādus augstāka nekā zālājam. Arī ēku tuvais izvietojums, blīvā apbūve un atstarošanās no mājām un piesārņotā gaisa neļauj gaisam naktīs atdzist.

Rīgā ir tādi mikrorajoni, kas nevēdinās, kurus vēji skar samērā maz, it sevišķi pēcpusdienās, kad saules stari ir viskarstākie. Šajās vietās vakaros gaisa temperatūra pazeminās lēnāk nekā parkos un citās pilsētas daļās, līdz ar to karstums moka vēlās vakara stundās un naktīs.

Karstuma dūriens darba vietā

“Mēs neapzināmies, ka laika sprīdis, kad karstums var radīt nopietnas veselības problēmas, ir pavisam īss. Vienu divas stundas strādājot fizisku darbu saulē vai karstā telpā, piemēram, ceļu būvē vai ceptuvē, intensīvi svīstot un aizmirstot padzerties, var iedzīvoties ne tikai karstuma dūrienā, bet pat smagos aknu vai nieru bojājumos,” brīdina darba drošības speciālists.

Vieglā formā pārkaršana izpaužas ar galvassāpēm, nogurumu, nespēku, miegainību, neprecizitāti, nespēju koncentrēties savu darba pienākumu veikšanai. Ja karstums sāk ietekmēt arī centrālo nervu sistēmu, ir slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un redzes traucējumi. Karstums rada papildu slodzi asinsrites sistēmai. Sirds sāk sisties daudz straujāk, savukārt arteriālais asinsspiediens pazeminās,

Akūtas organisma pārkaršanas smagākā forma ir karstuma dūriens. Tad pēkšņi paaugstinās ķermeņa temperatūra (virs 39 grādiem), samazinās sviedru izdalīšanās, āda kļūst sārta, sausa, karsta, var sākties krampji, zust samaņa. Šādam stāvoklim var būt ļoti bīstamas komplikācijas, sākot no sirds ritma traucējumiem un miokarda infarkta un beidzot ar akūtu sirds, aknu un nieru mazspēju.

Termālā stresa rašanos veicina fiziski smags darbs karstumā, it īpaši, ja telpā ir arī paaugstināts gaisa mitrums, ventilācijas trūkums, putekļi, karstas virsmas vai iekārtas, kas izdala siltumu, piemēram, plītis, maizes krāsnis, motori, dzinēji.

Arī datori šajā ziņā nemaz nav tik nevainīgi. Ja telpā atrodas vairāki stacionārie datori, kuru ventilatori darbojas pilnā sparā, velkot iekšā vēsu gaisu un pūšot laukā siltu, lai ierīces dzesētu, darbiniekiem nākas pasvīst. Diemžēl biroju darbiniekiem Latvijā telpu maksimāli pieļaujamās temperatūras norma noteikta ļoti augsta – 28 grādi. Ivars Vanadziņš atgādina: 25 grādi ir robežlīmenis, kuru pārkāpjot darba produktivitāte ļoti strauji mazinās.

“Pirtnieki ir ekstrēmākais piemērs darbam karstās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, bet līdzīgā situācijā ir arī siltumnīcu strādnieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri uzturas tur, kur ir katli, vaļējas tvertnes ar šķidrumiem, tvaiki. Turklāt, jo gaiss siltāks, jo vairāk ūdens tas var uzņemt, gaisa mitrums būs lielāks. Tas samazina cilvēka izturību pret paaugstinātu temperatūru,” stāsta Ivars Vanadziņš. Liels gaisa mitrums traucē svīšanai, jo sviedri neiztvaiko, nedzesē organismu, bet biezā slānī krājas uz ādas, tāpēc pārkaršana notiek daudz ātrāk.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Minerālūdens un slapjš dvielis uz kakla

“Lai izvairītos no pārkaršanas, vajag ik pēc 15–20 minūtēm padzerties, bet, manot pirmās pārkaršanas pazīmes, iziet laukā vai nostāties koku paēnā, dzert daudz ūdens, uz pleciem vai kakla, kur atrodas lielie asinsvadi, uzklāt vēsā ūdenī samērcētu dvieli, paturēt rokas aukstā ūdenī,” iesaka eksperts.

Darbiniekiem, kuri strādā pārkaršanas riska apstākļos, piemēram, lauksaimniecībā, sabiedriskajā ēdināšana, ceļu būvē, metālapstrādē, kokapstrādē vai pārtikas ražošanā, vasaras mēnešos ieteicams dzert minerālūdeni, jo, stipri svīstot, organisms zaudē kālija, nātrija, kalcija un fosfora sāļus, svarīgus mikroelementus – cinku, jodu, varu, kā arī ūdenī šķīstošos vitamīnus. Tiklīdz izjaukts sāļu līdzsvars, asinis kļūst biezākas, paaugstinās hemoglobīna un hematokrīta līmenis. Sirdij, kam karstuma dēļ jau tā ir grūti, asiņu pārsūknēšana prasa papildu piepūli, tāpēc cieš perifērā asinsapgāde. Zems sāļu līmenis fiziska darba darītājam var izraisīt arī karstuma krampjus – vēdera, roku vai kāju muskuļus sāpes vai spazmas. Tad darbs uz dažām stundām jāpārtrauc, jāatpūšas vēsā vietā un daudz jādzer. Ja darba devējs nav tik pretimnākošs, bet pašam negribas tērēt naudu minerālūdens iegādei, sāļu līdzsvaru atjaunojošu dzērienu, ko paņemt līdzi uz darbu, var pagatavot arī mājas apstākļos: dzeramajam ūdenim pievieno mazliet cukura, sāls un citrona sulas lāsīti.

Ļoti uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem, darba pienākumus veicot, jāvalkā spectērpi, ķiveres vai sejas aizsegi, piemēram, metinātājiem vai tiem, kuri strādā ar trimmeri. Ivars Vanadziņš novērojis, ka ārzemēs šādu profesiju darbinieki karstā laikā izmanto dzeršanas sistēmas. Arī Latvijā tās var iegādāties sporta un tūrisma preču veikalos.

Darba aizsardzības prasības darba vietās

Gada siltajā periodā (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām augstāka par 10 grādiem) darba telpās nodrošināt darba būtībai un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstīgu mikroklimatu.

1. kategorijai – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli, piemēram, visi garīgā darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana – 20–28 grādu gaisa temperatūra.

2. kategorijai – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli, piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi – 16–27grādu gaisa temperatūra.

3. kategorijai – smags fizisks darbs, piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana – 15–26 grādu gaisa temperatūra.

Ņem vērā!

Palīdzība pārkaršanas gadījumā 

Cietušo novieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus.

Mitrina ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis.

Dod dzert vēsu ūdeni.

Vēdina, dzesē, rada gaisa plūsmu.

Ja nepieciešams, zvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Kā tiek dzesēts cilvēka organisms 

Pirmkārt, mēs ieelpojam vēsāku, bet izelpojam siltu gaisu.

Otrkārt, atdodam siltumu caur ādu, saskaroties ar gaisu, ūdeni vai citām virsmām, kuru temperatūra ir zemāka par ādas temperatūru. Gaiss slikti vada siltumu, tāpēc spēcīgi dzesē tikai tad, ja ir kustīgs, proti, ja pūš vējš.

Treškārt, karstā laikā vai arī intensīvas fiziskās slodzes laikā no liekā siltuma iespējams atbrīvoties, vienīgi svīstot. Piemēram, skrienot maratonu, ik stundu izdalās ap 1,5 litriem sviedru.

Mūsu eksperti

Alla Silova, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītāja

Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv