Veselam
Sekss

Izvērsti par menopauzes simptomiem un kā tos mazināt0

Foto – Shutterstock

Kas sievieti menopauzes laikā mēdz piemeklēt

Karstuma viļņi, svīšana, mainīgs garastāvoklis, nogurums, galvassāpes. Tie ir daži no simptomiem, kas liecina par menopauzi – dabisku procesu ķermenī, ko noteiktā vecumā piedzīvo ikviena. Ar nepatīkamajām izpausmēm jāsamierinās. Taču mūsdienās pastāv metodes, kas palīdz no tām atbrīvoties un ievērojami uzlabot savu dzīves kvalitāti.

Menopauze ir bioloģisks process sievietes ķermenī, ko izraisa hormonu līmeņa pazemināšanās un kas izpaužas ar dažādiem fiziskiem simptomiem. Menopauze iestājas brīdī, kad pēc pēdējām menstruācijām pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši un beigusies olnīcu hormonālā aktivitāte.

Parasti tas notiek pakāpeniski – mēnešreizes kļūst aizvien retākas, asiņošana var mazināties vai, tieši otrādi, pastiprināties līdz brīdim, kad olnīcas beidz hormonālo darbību un menstruācijas zūd pavisam.

 

Sievieti menopauzes laikā mēdz piemeklēt

■ Karstuma viļņi, svīšana naktī

■ Miega traucējumi, bezmiegs

■ Nervozitāte, mainīgs garastāvoklis, depresija

■ Maksts sausums

■ Sāpes dzimumakta laikā, seksuāla disfunkcija

■ Kaulu masas zudums, sāpes locītavās

■ Sirdsklauves

■ Galvassāpes, migrēna

■ Urīnceļu iekaisumi

■ Uztveres traucējumi

■ Vielmaiņas traucējumi

Šie simptomi rodas estrogēna deficīta dēļ. Estrogēns un progesterons ir būtiskākie sievišķie hormoni, kuru sekrēcija notiek galvenokārt olnīcās. Olnīcu izsīkums, progesterona un estrogēna trūkums saistāms ar osteoporozi, kaulu blīvuma samazināšanos, pieaugošu slodzi kaulaudiem, sāpēm locītavās, uroģenitālā trakta atrofiju, hipertensiju, samazinātu D vitamīna absorbciju, samazinātu muskuļu masu, insulīna spēju sašķelt ogļhidrātus, svara pieaugumu, nomāktu garastāvokli, depresiju.

Ja menopauzes simptomus neārstē, tie var ieilgt no viena līdz pat septiņiem gadiem, bet var arī izzust pēc trim gadiem. “Simptomātikas periods ir ļoti individuāls, un to nav iespējams iepriekš paredzēt. Var gan pārmantot, proti, ja mammai bijusi smaga menopauze, arī meitai, iespējams, būs līdzīgi,” apgalvo ginekoloģe Inta Dinsberga.

Nekautrēties jautāt

“Mēs vienmēr baidāmies no nezināmā. Sieviete līdz noteiktam vecumam neapjauš, kas tas īsti par zvēru – menopauze. Tajā pašā laikā mūsu sievietes ir ļoti pacietīgas,” uzskata ginekoloģe. “Vairākums pacientu uzskata, ka menopauze ir dabiska, mamma un vecmāmiņa taču arī mocījušās ar karstuma viļņiem, svīšanu, garastāvokļa maiņu, dzīves kvalitāte pasliktinājusies un tas ir normāli. Tomēr mūsdienās menopauzes simptomus iespējams mazināt ar dažādiem paņēmieniem. Par ārstēšanos var jautāt gan ģimenes ārstam, gan ginekologam, un par to nevajadzētu kautrēties runāt!”

 

Menopauzes hormonālā terapija

Lai novērstu menopauzes izraisītos traucējumus, par visefektīvāko uzskata hormonālo terapiju. Ja šo metodi atzīst par piemērotāko, to vislabāk uzsākt līdz 60 gadu vecumam vai 10 gadu laikā pēc menopauzes sākšanās. Pieejamas dažādas estrogēnu un progesteronu saturošas zāļu formas – tabletes, geli, aerosoli, plāksteri, vaginālās lodītes, ko individuāli pielāgo katrai pacientei. Medikamentu veidu un devas izvēlas, ņemot vērā sievietes ginekoloģisko anamnēzi – slimību vēsturi, viņas ģimenes anamnēzi, vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu un menopauzes simptomus.

“Sievietēm joprojām ir nepamatotas bailes no hormonālās terapijas, domājot, ka pieaugs svars, pastiprināti sāks augt apmatojums. Dažkārt pacientes no piedāvājuma atsakās, jo māc šaubas, vai hormonu papildu lietošana tiešām nepieciešama, vai tādējādi netiks nodarīts pāri sev un savam ķermenim. Tomēr, ja izmeklējumi rāda, ka sieviete ir vesela un viņas veselībai kopumā nekādi nopietni riski nedraud, bailes no menopauzes hormonālās terapijas ir liekas,” pārliecināta ir speciāliste.

 

No vecuma neaizbēgt

“Bioloģiskā novecošana ir neizbēgama, tā šūnu līmenī sākas jau gandrīz 30 gadu vecumā. To nevar ietekmēt ne ar veselīgu ēšanu, ne dzīvesveidu. Tāpat nevar panākt, lai olnīcas strādātu ilgāk. Tomēr iespējams uzņemt to, kā trūkst, kad olnīcu funkcija beigusies,” atgādina ginekoloģe. “Ja sieviete grib saglabāt savu sievišķību (daudzas šajā periodā baidās to zaudēt), ar menopauzes hormonālo terapiju to var izdarīt.”

“Svars mainās jebkurā gadījumā, pat ja hormonālo terapiju nelieto. Līdz ar gadiem vielmaiņa kļūst lēnāka. Vairs nevar atļauties tik maz kustēties, ēst tik daudz kā jaunībā, kad organisms visu spēja pārstrādāt ātrāk un enerģiju tērējām vairāk. Menopauzes laikā būtu jārūpējas, lai ķermeņa masas indekss turētos vēlamajās robežās.”

 

Lietošanas ilgums

Pamatojoties uz plašiem klīniskajiem pētījumiem, menopauzes hormonālo terapiju droši var lietot pirmos piecus gadus. Pēc tam jāizvērtē sievietes vispārējais stāvoklis, blakussaslimšanas, trombembolijas, kardiovaskulāro saslimšanu, osteoporozes un krūts vēža risks. Pacientei var būt blakussaslimšanas, kas paaugstina, piemēram, trombembolijas riskus. Pieaugot vecumam, rodas arī citas veselības problēmas, saslimšanas, kas jāņem vērā. Iespējams, piecu gadu laikā menopauzes nevēlamie simptomi ir zuduši, un hormonu terapiju nav nepieciešams turpināt.

Priekšlaicīga menopauze

Ķīmijterapijas vai staru terapijas dēļ menopauze var iestāties ātrāk. Tāpat to var izraisīt operācija, kuras laikā bojāti olnīcu audi. Tādā gadījumā simptomātika parasti ir smagāka.

“Sievietēm hormoni ir vajadzīgi. Nav par ko priecāties, ja 30 gadu vecumā izzūd mēnešreizes, jo tas nozīmē, ka ar sievietes veselību kaut kas nav kārtībā,” stāsta Inta Dinsberga. “Hormoniem mūsu organismā ir ļoti nozīmīga loma. Tie ietekmē kaulu, gļotādu veselību, garastāvokli, metabolismu un arī mūsu izskatu – veido sievišķīgās formas, nodrošina ādas, matu skaistumu. Estrogēniem piemīt aizsargājoša funkcija. Tie mazina kardiovaskulāro slimību risku. Ja menopauze kaut kādu iemeslu dēļ iestājas pirms laika, tā noteikti jāārstē. Jaunas sievietes parasti to dara. Ārstam grūtāk pārliecināt sievieti 50 gadu vecumā lietot menopauzes hormonālo terapiju.”

Ja simptomi traucē

Sākumā sievietei jādodas pie ginekologa uz apskati un ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Pirms hormonu terapijas nepieciešams veikt arī asinsanalīzes, pārbaudīt krūšu dziedzerus mamogrāfijā, dzemdes citoloģisko uztriepi (ja tas nav darīts valsts apmaksātās skrīningprogrammas ietvaros). Pēc šiem izmeklējumiem sieviete kopā ar ārstu lemj par vēlamo ārstēšanu – vai tas būs iekšķīgi vai uz ādas lietojams vai makstī liekams preparāts.

Ginekoloģe atgādina, ka valstī pieejams organizēts dzemdes kakla vēža skrīnings. “Katra sieviete reizi trijos gados saņem uzaicinājuma vēstuli. Lūgums šo vēstuli neignorēt, bet ierasties pie ārsta, pretējā gadījumā tā ir vieglprātīga attieksme pret sevi.”

Urīna nesaturēšana

Viena no nopietnākajām menopauzes izraisītajām problēmām ir urīna nesaturēšana – atslābst maksts un urīnizvadkanāla gļotāda, jo strauji samazinās kolagēna daudzums. Kolagēna šķiedras tiek traumētas jau grūtniecības un dzemdību laikā, kad tiek pārstiepta maksts gļotāda, urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis. Pēc tam parādās urīna nesaturēšana paaugstināta intraabdominālā spiediena dēļ, proti, klepojot, šķaudot vai veicot fiziskās aktivitātes. Menopauzē urīna nesaturēšanu un maksts atslābumu vēl vairāk pastiprina hormona estrogēna trūkums.

Situāciju iespējams risināt, veicot tā dēvētos Kēgela vingrojumus un nostiprinot iegurņa pamatnes muskuļus. Tomēr nereti sieviete vingro un vingro, bet nekas neuzlabojas. Tādā gadījumā izmanto lāzerprocedūru. Ar to iespējams atjaunot kolagēnu, sašaurināt maksts sienas, nostiprināt maksts gļotādu un iegurņa pamatnes audus un mazināt slodzes urīna nesaturēšanu.

Dzīvesveida maiņa

Lai mazinātu nevēlamās izpausmes, vienmēr ieteicams sākt ar dzīvesveida maiņu. Sievietēm menopauzes laikā noteikti jāvelta laiks fiziskām nodarbēm, it īpaši spēka treniņiem, kas palīdz attīstīt muskuļu masu, dedzina liekos taukus, kā arī uzlabo metabolismu. Pret stresu, nogurumu, garastāvokļa maiņu var palīdzēt meditācija, ciguns, joga, elpošanas vingrojumi, kas līdzsvaro nervu sistēmu un novērš spriedzi.

Uzturā jālieto pietiekami daudz ūdens, jācenšas mazināt sāls daudzumu, jāēd garšaugi un dažādas garšvielas, kas palīdz normalizēt asinsspiedienu. Savukārt pārmērīga kafijas un alkoholisko dzērienu lietošana var pastiprināt karstuma viļņus.

 

Vizīte pie ārsta – obligāta

Dažkārt sievietei nav nepatīkamu menopauzes izpausmju. “Ar speciālistu ieteicams aprunāties arī šādā gadījumā. Ārsts var ieteikt, piemēram, vaginālās svecītes, lai maksts un urīnizvadkanālu gļotādu uzturētu labā stāvoklī, vai uztura bagātinātājus. Ja menopauze ir smaga, ar uztura bagātinātājiem gan nebūs līdzēts. Nav divu vienādu pacientu, tāpat nav shēmas, pēc kuras jārīkojas visiem,” atzīst ārste.

 

Ņem vērā

Ja menopauze kaut kādu iemeslu dēļ iestājas pirms laika, tā noteikti jāārstē.

 

Pirmajos trīs gados pēc menopauzes iestāšanās kolagēna daudzums organismā ik pēc sešiem mēnešiem samazinās par 20%.

 

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
Sabalansēt iedomāto ar reālo. Pieredzes stāsti par interneta nozīmi dzīvē
23 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Kas ir sirds veselības monitorings
1 diena
AN
Annika Niedrīte
Veselam
Draudzība izplēn. Turpināt vai pārtraukt?
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Ar IIN neapliekamais nākamgad lielāks. Skaidrojam, kuri būs lielākie ieguvēji
1 stunda
LE
LETA
Dabā
No piektdienas kļūs krietni aukstāks
49 minūtes
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: “Atlaist Saeimu!” atkal modē
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Tirgus sastingst gaidās. Četrus mēnešus vērtēs “Bites”un “Baltcom”apvienošanu.
43 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Prasības dzērienu depozīta sistēmai sola izstrādāt pēc iespējas ātrāk
1 stunda