Veselam
Bērni

7 veidi, kā mēs apvainojam savus bērnus 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock.com

Sniedz roku, kamēr bērns tev to gatavs dot

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kāds psihologs ir teicis: “Pie katras izdevības ņemiet savu bērnu pie rokas! Paies pavisam neilgs laiks, un viņš vispār jums pārstās sniegt savu plaukstu!”

Viss, ko mēs darām savu bērnu dzīvē, pie mums kādā veidā atgriežas. Ja bērns aug uzticības pilnās attiecībās, viņš arī mācās citiem uzticēties, ja bērnu mīl un atbalsta, viņš pats kļūst uzmanīgs un rūpīgs.

Bet ir briesmīgas kļūdas, kuras pieaugušie pieļauj dusmu vai vienaldzības dēļ, vai nepadomājot, kādas sekas tās var atstāt bērna dvēselē.

Mēs ļoti aizvainojam mūsu bērnus, ja…

…nesaprotam

13 gadu vecumā es iemīlējos. Jānis bija teicamnieks, par sevi pārliecināts un viltīgs. Bet man viņš likās ideāls! Tomēr šis “ideāls” nepievērsa man ne mazāko uzmanību, un es raudāju. Bet mamma, cenšoties mani mierināt, runāja pilnīgas aplamības: “Tu ko! Tas nav nopietni. Pēc gadiņa viss pāries!” Bet man negribējās, lai mana iemīlēšanās pārietu. Pēc tā es ieraudzīju šādu sižetu filmā “Jums pat sapņos nerādījās”:

– Mammu, es mīlu Kati!

– Oi, nesmīdini mani. Tādas Kates tev būs miljoniem!…

– Un kāpēc gan jūs, vecāki, visu zināt jau pirms mums?

…neatbalstām

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Mazais Nils atskrēja no skolas asarās: “Mammu! Mūzikas skolotājs teica, ka man nav balss – es gaudojot kā vējš!” “Tu ko, dēliņ! Neklausies nevienu. Tu dziedi kā skaistākā lakstīgala pasaulē! Es tiešām zinu!” Bail iedomāties, ka pasaule varētu nekad neizdzirdēt brīnumainu tenoru, ja nebūtu šīs viedās sievietes. Visu laiku sakiet saviem bērniem: “Tu vari! Tu ar to tiksi galā!” – tas dod spārnu sajūtu. 

…salīdzinām ar citiem bērniem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Paskaties, kāda ir Anniņa – tīra un kārtīga. Ne kā tu – ruksis!” Pazīstami? Es vien nevaru saprast: ko grib panākt māmuļas, to sakot? No tā var rasties dusmas vai skaudība pret Anniņu, nekas vairāk… 

…apsmejam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Mēs ar mazo māsiņu iegājām veikalā. Māsai bija trīs gadi, un viņas seja bija nosmērēta ar briljantzaļo jeb zeļonku – viņai bija vējbakas. Pārdevējas, kurām nebija iespēju sevi izklaidēt, pagriezās uz mūsu pusi un smīkņāja: “Ak, kāda skaistule pie mums atnākusi! Jūs tikai paskatieties!” Man galvā ienāca viena doma: kur tuvumā varētu dabūt ieroci un viņas nošaut?

…apvainojam vārdiski vai ar rīcību

Lorem ipsum
FOTO: Leta

8. klasē es uzskatīju sevi par pilnīgi pieaugušu un patstāvīgu meiteni. Reiz mēs ar tēti sēdējām pie ģeometrijas uzdevumiem un es tos nekādi nespēju izprast. Un tad tēvs sašutis uzšāva man… pa dibenu! Bija ne tik daudz sāpīgi, cik neiedomājami kauns! Es vēl ilgi ar viņu nerunāju. Bet viņš nevarēja saprast, kas gan mani tik ļoti ir aizķēris… 

…bļaujam un nenoturam sevi rāmjos

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Atceros, kā dzemdību namā mana palātas biedrene, nomocījusies no sava bērna īdēšanas, paņēma viņu rokās, sāka kratīt un bļaut: “Ko, pie velna, tev vēl vajag!?” Nekad neaizmirsīšu milzīgās, zilās, šausmu pārnemtās mazuļa acis, kurš nesaprata, kas notiek. Liekas, viņai pašai pēc tam bija par sevi kauns…

…ignorējam

Saistītie raksti
Lorem ipsum
FOTO: Leta

Un, ticiet man, tas ir pats briesmīgākais. Japāņu zinātnieki visai pasaulei rādīja pieredzi ar augiem. Viņi iestādīja trīs vienādus zirnīšus trīs burciņās. Katru rītu, ejot garām pirmajai burciņai, zinātnieks ar to sasveicinājās un teica mīļus vārdus. Uz otro viņš bļāva un apsaukāja apvainojošos vārdos. Trešo vienkārši ignorēja – neskatījās uz to, pagāja garām. Pēc mēneša no pirmā zirnīša krāšņi zaļoja, otrs izsausēja, bet trešais – nobeidzās. Bērni ir līdzīgi augiem: vecāki ar gadiem ierauga to, kā ir tos “audzējuši”.

 

Izmantots materiāls no top.thepo.st

LA.lv