Veselam
Psiholoģija

Kā neļaut dusmām sevi sagraut. Kā palīdz dusmu analīze0

Foto: Teodorlazarev/Shutterstock

Daudziem bērnībā ir mācīts, ka dusmoties nav labi, taču neviens neiztiek bez dusmām – pat tie, kas tās neapzinās. Aplami domāt, ka dusmas skar tikai domas, jo šīs spēcīgās emocijas ietekmē arī ķermeni. Kā neļaut dusmām ietekmēt veselību?

Dusmas ir iedzimts afekts, kas paredzēts sevis aizsardzībai un rodas, izjūtot fizisku vai emocionālu apdraudējumu. Šīs emocijas mobilizē psihi un ķermeni, lai aizstāvētos: saspringst muskuļi, paaugstinās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība un elpošana.

KONSULTĒJUSI RSU PSIHOSOMATIKAS UN PSIHOTERAPIJAS KLĪNIKAS PSIHOTERAPEITE MAIJA ŠETLERE

 

Bez dusmām nevar

Dusmas rodas galvas smadzeņu zemgarozas kodolos, kas atbildīgi par mūsu emocijām. Kad signāls par tām nokļūst līdz apziņai, veidojas atbildes reakcija. Taču, ja saikne starp zemapziņu un apziņu ir pārtraukta, dusmas paliek zemapziņā, un cilvēks tās neizjūt.

Apkārtējiem ir patīkami būt kopā ar tādiem, kuri nekad nedusmojas, taču dusmas ir spēka emocija. Cilvēks, kurš izjūt un apzinās dusmas, ir drošāks, drosmīgāk pieņem lēmumus, labāk spēj aizstāvēt un re­alizēt savas vajadzības, sasniegt mērķus.

Visbiežāk dusmu bloķēšanas mehānisms izveidojas bērnībā, kad vecāki bērnam neļauj dusmoties, par to rāj vai soda.

Sabiedrībā nereti valda priekšstats, ka bērnam vienmēr jādara, kā vecāki liek, taču viņam ir savas domas, jūtas un vēlmes, kas var neatbilst vecāku redzējumam, un par to bērnam būtu jāļauj runāt.

Katram rodas savas dusmas – mammai uz bērnu, ja viņš neklausa un, piemēram, neizēd pusdienu šķīvi. Savukārt mazulis dusmojas par to, ka viņam spiež ēst, kaut viņš nejūtas izsalcis vai ēdiens negaršo. Ja bērna spēja pretoties nav aplauzta, viņš cīnās pretim, taču, ja mamma ir ļoti kontrolējoša un mazulī neieklausās, viņa vēlme sevi aizstāvēt ar laiku izsīkst.

 

Nekrāt līdz izvirdumam vai slimībai

Svarīgi ir savas dusmas apzināties un atbilstīgi reaģēt. Ja tās kaut kādu iemeslu dēļ tiek bloķētas un netiek izjustas situācijās, kad vajadzētu būt dusmām, ar dažādu veidu fiziskiem traucējumiem par izstumtām un uzkrātām emocijām var signalizēt ķermenis. Emocionālā labsajūta vai nelabsajūta ietekmē veģetatīvās nervu sistēmas darbību, kas regulē sirdsdarbību, asinsspiedienu, gremošanas un endokrīno sistēmu.

Ilglaicīgas spriedzes, grūti izturamu vai izstumtu emociju rezultātā var paaugstināties asinsspiediens, parādīties sirdsdarbības traucējumi, ādas pro­blēmas, piemēram, psoriāze, kā arī kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, migrēna, reimatoīdais artrīts vai citas vainas. Nereti izmeklējumos un analīzēs novirzes neatrod vai arī slimības pazīmes neizdodas novērst.

Bieži cilvēki baidās izteikt kādam savu neapmierinātību, jo otrs var sadusmoties, tāpēc to nedara. Tas atkarīgs arī no mūsu līdzšinējās pieredzes, piemēram, ja tēvs bijis alkoholiķis, turklāt agresīvs, kopš bērnības saglabājušās bailes no dusmu un agresijas izpausmēm. Protams, jārēķinās, ka otrs var domāt citādi, taču nevajadzētu baidīties paust atšķirīgu redzējumu, runāt par to, kas nav pieņemami vai sāpina, lai kopīgi pārrunātu, kā noteiktā situācijā rīkoties.

 

Nevis plēst traukus, bet sarunāties

Apslāpētas dusmas uzkrājas un var izraisīt pēkšņu izvirdumu – neadekvātu dusmu izlādi – kāda nieka dēļ vai arī pārvērsties naidā, tāpēc par savām vēlmēm, kuras ilgstoši tiek ignorētas, vajag runāt.

Dažs dusmās triec šķīvi vai citu pa rokai gadījušos priekšmetu pret sienu, kas liecina par spēcīgu nekontrolētu dusmu izlādi. Rodas jautājums – vai tās patiešām atbilst situācijai? Veselīga nav arī pasīva dusmu izpausme, ar to izraisītāju ilgstoši nesarunājoties, – tādā veidā otru sodot un liekot justies vainīgam.

Ja ar kādu gribam saglabāt draudzīgas attiecības, jācenšas pietiekami mierīgi pateikt, kas nav pieņemami un ko es vēlētos, lai kopīgi meklētu risinājumu.

Niknumā otrs nav jānoniecina un jāpazemo, bet gan jācenšas saglabāt cieņpilnu attieksmi.

Apzinoties savas dusmas, tās ir iespējams kontrolēt. Apzināties nozīmē saprast, kas tās izraisījis un vai to izpausme ir adekvāta konkrētai situācijai.

Bieži vien cilvēki jūtas dusmīgi, nerunā par to, taču iekšēji visu laiku vārās: izjūt saspringumu, diskomfortu, aizkaitināmību. Nereti uzskata, ka dusmas nav prātīgi izpaust darbā, runājot par to, kas neapmierina, jo priekšnieks tāpēc var kaut kā ietekmēt vai pat atlaist no darba, tāpēc negācijas tiek mājiniekiem – drošāk ir dusmoties pazīstamā vidē, kur izjūt mazāk baiļu par iespējamu pretreakciju. Dusmu pārnese sniedz atvieglojumu sadusmotajam, taču nodara pāri tuviniekiem, kas nav pieļaujami.

Dzīve mums visiem sagādā situācijas, kurās rodas dusmas, kas katalizē iekšējo agresiju, taču ne vienmēr ir konkrēts objekts, uz kuru dusmas iespējams adekvāti paust, piemēram, ja tās izraisījusi neapmierinātība ar valdības lēmumiem. Tad viens no labākajiem veidiem, kā mazināt iekšējo spriedzi un agresiju, ir nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

 

Neļauties mūžīgām dusmām!

Dusmas nepieciešamas kā aizsargreakcija konkrētā situācijā, taču diemžēl daudzi dzīvo pastāvīgās dusmās gluži vai pret visu pasauli. Dzīvojot pārliecībā, ka visi dara pāri, neapmierinātība kaitē galvenokārt pašam, jo saskarsme ar vienmēr dusmīgu cilvēku sagādā nepatīkamas emocijas tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, radot vēlmi distancēties.

Dusmas, aizvainojums un netaisnības izjūta nomāc cilvēkus, kuri nokļuvuši ekonomiskās grūtībās.

Ja dzīve nav veidojusies pietiekami veiksmīga, vieglāk ir vainīgo meklēt ārpusē, taču šādas dusmas neko daudz nepalīdz. Protams, mūsu valstī ne viss ir sakārtots, lai ikviens varētu dzīvot tik labi, kā gribētu, tomēr daudz atkarīgs arī no katra paša. Ja kāds ir nemierā ar visu apkārtējo, patiesībā bieži vien ir dusmīgs uz sevi. Vērtīgāk būtu nevis visu mūžu vainot valdību, bet iesaistīties politikā vai sabiedriskajās aktivitātēs pašam, lai veidotu dzīvi labāku.

 

Palīdz dusmu analīze

Kurš gan nav pieredzējis – viens par to pašu situāciju dusmojas, bet otrs tikai pasmejas, jo katram ir atšķirīga pieredze par iespējamo apdraudējumu vai pāridarījumu. Situācijas uztvere ar adekvātu humora izjūtu ir veselīga aizsardzības reakcija. Ar humoru dažkārt iespējams daudz vieglāk otram izteikt neapmierinātību un grūti risināmus sasāpējušus jautājumus.

Ja nespējam kontrolēt dusmas un pastāv risks, ka tāpēc varam zaudēt darbu, dzīvesbiedru un draugus, ir vērts doties pie psihoterapeita, kas var palīdzēt saprast, kāpēc rodas neadekvāta dusmu reakcija un kā ar to tikt galā. Protams, vieglāk ir iedzert tableti vai saņemt konkrētus padomus, taču šādi iespējams mazināt tikai dusmu izpausmes. Jārēķinās, ka psihoterapija ir ilglaicīga ārstēšanas metode, taču tā palīdz saprast savas emocijas, to skaitā dusmas, un iemācīties tās kontrolēt.

Saistītie raksti

Ja psihe ir pārslogota ar spēcīgām emocijām, sakārtot domas un padarīt tās mazāk intensīvas var palīdzēt arī dienasgrāmatas rakstīšana.

 

PADOMS

Ja dusmas ir ļoti spēcīgas, pirms kaut ko saka vai dara, der ielāgot seno ieteikumu izskaitīt līdz desmit. Tikmēr dusmas mazliet noplaks un būs iespējams pārdomāt, kas notiek un kā reaģēt. Ieteicams arī pāris reižu dziļi ievilkt elpu, kas ļaus mazliet nomierināties un iegūt laiku, lai emocijas sabalansētu ar prātu.

 

KONSULTĒJUSI RSU PSIHOSOMATIKAS UN PSIHOTERAPIJAS KLĪNIKAS PSIHOTERAPEITE MAIJA ŠETLERE

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
“Vaivaros” notiks sporta spēles cilvēkiem ar kustību traucējumiem
9 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Plāno uzlabot zāļu fizisko pieejamību pacientiem
11 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kāpēc saldējuma vietā izvēlēties sorbertu?
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JR
Juka Rislaki
Latvijā
Latviešu vīri un kuģi Somijas krastos
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ekonomika
LA.LV testē motociklus: Ar “Royal Enfield Continental GT 650” aizbraukt uz Liepāju padzert kafiju
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Juhansone varētu kļūt par EK ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju
54 minūtes
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Irāna sagrābusi britu tankkuģi
19 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Latvijas Futbola federācija rasisma lietā tiek sveikā vien ar izbīli
3 stundas