Veselam
Netradicionāli

Kā pagatavot kvēpekli un no kādiem augiem. Iesaka rituālu grāmatas autore0

Šai tēmai Gaisa stihijas kontekstā nolēmu veltīt atsevišķu nodaļu, jo augu kvēpināšanas tradīcija nāk no ļoti seniem laikiem un augi šajā procesā ir ļoti jaudīgi sabiedrotie. Lai kurā pasaules malā mēs nonāktu, visur būs savi kvēpināmie augi un kvēpināšanas tradīcijas – gan ļauno garu aizgaiņāšanai, gan telpas enerģētiskajai tīrīšanai un dziedināšanas procedūrām.

Publicējam fragmentu no jaunās a/s “Latvijas Mediji” izdotās Aijas Austrumas grāmatas “Rituālu grāmata” par to, kā pagatavot kvēpekļus.

Kad kvēpeklis sadeg, telpā izplatās ne tikai dūmi, bet arī auga smalkās enerģijas, un tās tad ietekmē gan telpu, gan cilvēkus. Daudzās šamanisma tradīcijās rituāla dūmus uzskata par tiltu starp redzamo un Smalko pasauli un plaši lieto dziedināšanai.

Dažviet pasaulē nevis veido kvēpināmās nūjiņas, bet kvēpināmos augus dedzina gliemežnīcā vai māla traukā. Piemēram, Ziemeļamerikas indiāņi dūmus uz attīrāmo cilvēku vai vietu tradicionāli virza ar plaukstu vai ērgļa spalvu, citviet izmanto putna spārnu.

Manuprāt, ļoti laba doma, jo putni ir Gaisa stihijai visnotaļ piederīgi!

Īpaši pirms Saules pagrieziena punktiem ieteicams no mājas izmēzt ne tikai putekļus un vecas mantas, bet arī enerģētiskās drazas. Es kvēpinu telpas, kad pie manis bijis klients ar īpaši smagu sarunu, un cenšos to darīt arī pirms katra Jaunmēness iestāšanās. Arī tad, ja jūtu, ka kaut kur apkārt lodā slimība. Un, pats par sevi saprotams, pirms rituāliem.

Daudz ko no tā, ko šodien zinu par kvēpināšanu, man pastāstījusi aromterapeite un augu tradīciju pētniece Inga Nemše. Padalīšos ar šīm zināšanām, jo ticu, ka arī tev kvēpekļu gatavošana varētu sagādāt prieku. Tā ir kā meditācija un saruna ar auga dvēseli, turklāt pašgatavots kvēpeklis darbojas citādi nekā iegādātis. Netici man uz vārda – pārbaudi pati! Gatavošanas procesā ieliktais nolūks ir pievienotā vērtība un arī jauda.

Vēl piebilde – smaržkociņus kvēpināšanai labāk taisīt, kamēr augi vēl zaļi, nevis kad sausi un trausli.

Cik augus smaržkociņā likt? Brīva izvēle! Es ņemu deviņus, jo tas ir maģiskais skaitlis, taču šis skaitlis nav akmenī iekalta vienīgā iespēja. Pavisam vienkāršai kvēpināšanai būs gana arī ar vībotnes vai kadiķa zariņu. Nenogurusi skandināšu atkal un atkal – tas ir radošs process!

Augi kvēpeklim

Vībotne – viens no trim Latvijas “superaugiem” (vēl ir arī pelašķis un vērmele). Šie trīs augi ir tik spēcīgi, ka pasargājuši cilvēkus pat mēra epidēmijas laikā! Mums Latvijā ir 11 vībotņu sugas. Senlaikos vībotnes sakni pina jostā, lai palielinās valkātāja iekšējais
spēks.

Foto – Shutterstock

Pelašķis – kad destilē šo augu ēterisko eļļu jeb esenci, tā ir tumši zila! Zilās krāsas ēteriskās eļļas dziedina īpaši spēcīgi.

 

Ugunspuķe – tas nekas, ja nav ievākts ziedošs augs, jo arī zaļās lapas ir ļoti spēcīgas! Ugunspuķe parasti aug tur, kur kaut kas dedzināts, kur krāsmatas, kur nepieciešams vietu attīrīt.

Dievkociņš – ļoti vērtīgs augs! Radinieks vērmelei un vībotnei, bet ir visaromātiskākais savā “ģimenē”. Dievkociņu izmanto kā garšaugu un kā pirts slotu augu. Tam ir ļoti spēcīgs biolauks.

Salvija – šamaniskajos rituālos visās pasaules malās visvairāk tiek izmantota tieši salvija, arī Latvijā ugunsrituālos dalībnieku attīrīšanai to izmanto vēl šodien.

Piparmētra – tai ir daudz šķirņu un aromātu. Laba lieta, ja patīk šī smarža. Spēcīgs augs, to nevar lietot vienlaikus ar homeopātiskām zālēm!

Timiāns jeb mārsils – vissenākais zināmais garšaugs, kas senajos rituālos lietots, lai aizbiedētu ļaunos garus un attīrītu rituāla vietu. Timiāns spējot nomierināt sadusmotu Mājas Gariņu un aizbiedēt poltergeistu. Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši balzamēšanai, bet senie grieķi – kā vīraku tempļos.

Virši – nepelnīti maz izmantots augs! Ļoti labi attīra māju, ja uzkrājušās negācijas, viss lūst un plīst, ir tāds kā sastāvējies gaiss un pēkšņi parādās daudz kukaiņu.

Apses lapas – apse ir koks, kas uzsūc, paņem prom (tāpēc pie tās nevar kavēties pārāk ilgi: savākusi slikto, apse ķersies arī pie labā “nosūkšanas”).

Vēl brīdinājums: ar attīrošajiem augiem ir jāuzmanās, jo tie, kaut arī pēc skata varbūt nav krāšņi, var iedarboties pārāk spēcīgi, piemēram, grūtniecēm.

Kā pagatavot savu kvēpeklīti?

Darbības shēma ir pavisam vienkārša – sāc ar garākajiem augiem, klāt pietin mazākos un visu pabeidz ar ievīstīšanu apses lapās. To visu aptin ar dabīga materiāla aukliņu. Raugies, lai augi ir izvietoti daudzmaz vienmērīgi – lai nav vienā galā tievs un tikai kāti, bet otrā galā – resns. Kvēpināmo nūjiņu nevajag taisīt pārāk resnu, jo tad tā sliktāk deg.

Kvēpināšanas prakse, ko vari izmēģināt

Kvēpināšanas laikā ir būtiski noturēt tīru un fokusētu nolūku. Pirms sākt jebkuru šādu rituālu, pārliecinies, ka esi pilnībā klātesoša!
1. Tev vajadzēs māla bļodiņu vai lielu gliemežvāku, dažas kaltēta auga lapas pēc izvēles (vai maisījumu), liesmu un spalvu (vai plaukstu).

2. Kvēpināšanai šajā gadījumā tiek izmantotas tikai lapas vai skujas, tāpēc, pirms ievietot tās kvēpināmajā traukā, atdali no kaltēto augu lapām čiekurus vai pumpurus.

3. Ja esi telpās, atver logus, lai radītu gaisa plūsmu no ārpuses.

4. Aizdedzini augus, ļauj liesmai padegt 20–30 sekundes, pirms apslāpēt to ar plaukstu (man tika mācīts, ka nopūst liesmu ar elpu nav pareizi). No gruzdošajiem augiem būtu jāpaceļas dūmu grīstītei.

5. Tradicionāli vispirms apkvēpini pati sevi un tikai tad pievērsies citiem cilvēkiem vai telpai. Apvēdini sevi ar kausiņā saliektu plaukstu: sākot no augšas, virzi dūmus sev apkārt, un tā līdz pat pēdām. Uzmani savu elpu šajā laikā – tai jābūt lēnai un atbrīvotai.

Saistītie raksti

6. Kad esi beigusi apkvēpināt sevi, izmanto spalvu vai plaukstu, lai maigi ievējotu dūmus telpas stūros un uz telpā esošajiem augiem un mēbelēm. Uzmanīgi vēro, kā uzvedas dūmi – ja būsi pilnībā klātesoša un modra, pamanīsi, ka ar dažādiem cilvēkiem un priekšmetiem tie uzvedas atšķirīgi. Tajā ir vēstījums!

7. Kad kvēpināšana pabeigta, tradīcija liek izlietoto augu pelnus atgriezt zemei. Sauc to par pārspīlējumu, ja vēlies, bet daudzas ciltis tic, ka sārmainajiem pārpalikumiem ir pašiem sava enerģētika un tai jātop atdotai zemei. Pēc kvēpināšanas gan telpas jāizvēdina, jo kaut kur taču tai no kaktiem izgaiņātajai draņķībai jāpaliek!

 

Lasiet un skatieties arī par grāmatas “Rituālu grāmata” atklāšanu.

LA.lv